kādas lietas jāprasa lai iekļauj mājas projektā, lai pēc tam man kā nezinātājam būvnieki pēkšni paziņo, ka tas taču nav iekļauts projektā tas ir jāprojektē klāt. Zinu, ka jautājums dažiem liksies smieklīgs, bet nekad ar tādām lietām neesmu iepriekš saskāries. Būšu ļoti pateicīgs par atbildēm,

tautas vārdos:
-arhitekts projektē izskatu/funkcionalitāti-ti mājas plānus, fasādes, novietojumu zemes gabalā;
-būvkonstrukciju speciālists projektē nepieciešamās konstrukcijas, lai arhitekta ideja būtu realizējama un lietojama vajadzīgajam mērķim;
- inženierkomunikāciju speciālisti savukārt aprīko māju ar apkures un vēdināšanas, ūdensapgādes un kanalizācijas, elektroapgādes un vājstrāvas tīkliem un iekārtām;
- ekonomikas speciālisti apkopo nepieciešamos materiālu daudzumus un sastāda izmaksu tāmi;
- visu to pārvalda un satur kopā būvprojekta vadītājs.
kā absolūtam nezinātājam Jums būtu vajadzīgs projekts ar visu iepriekšminēto speciālistu līdzdalību + neatkarīga projekta ekspertīze/recenzija...Latvijā 100% būvprojekti orientēti uz zinošu pasūtītāju un profesionālu būvnieku, "nezinīšus" cērp visi, savukārt skola maksā...

vai pirmos 3 uzskaitīts darbus varētu apvienot un lūgt izdarīt vienam arhitektam? vai parasti to tiešām dara dažādi cilvēki?

Dažreiz dara atsevišķi cilvēki (arhitekts pieaicina konstruktoru), bet dažreiz konstruktīvo daļu paraksta tas pats arhitekts uzrādot to pašu pirmajā daļā minēto arhitekta licences numuru
[www.architektura.lv]
Mūsu Ivars Brinkmanis šķiet reiz minēja, ka var arī otrādi - arī ģenplānu un "arhitektūru" izstrādā būvinženieris.
Komunikāciju projektus pasūta "bieziem" projektiem vai tad, ja to prasa ārēju tīklu pieslēguma noteikumi.

...viens arhitekts var veikt visus darbus, ja viņš ir ieguvis būvprakses sertifikātus visās speciālitātēs; varbūt visā valstī būs 3~5 arhitekti, kam ir arhitekta un būvkonstrukciju speciālista papīri, varbūt ka kādam arhitektam ir arī kāds inženierkomunikāciju prakses sertifikāts, bet 100% ka nav tāda, kam ir visi 5 vajadzīgie...pēdējo divu gadu laikā ir redzēts akceptēts būvprojekts bez būvkonstrukciju speca apliecinājuma tikai Saulkrastu būvvaldē, visur citur bez vismaz diviem sertificētiem speciem nekas nenotiek- Stopiņos, Salaspilī, Ķekavā un citur pat prasa divstadiju projektēšanu: skiču projektu( ko lielākoties saskaņo tikai arhitekts) un tikai tad taisa tehnisko projektu.
Vienstāv!- Brinkmaņa k-gs runāja par gadījumu, kad pasūtītājs kaut ko jēdz- gadījums ar privāt liekas bezcerīgs...

Iespējams, ka Ivara Brinkmaņa 29/08/2006 rakstītais
"pietiek ar vienas sertificētas personas, PARASTI arhitekta parakstu"
neatbilst patiesībai, jo, cik izdevās atrast tīklā, Būvinženieru savienība tiesīga sertificēt tikai "Ēku KONSTRUKCIJU projektēšanā".
Kaut likumi ir bargi, tas nenozīmē, ka mirs visi:) Manas būvvaldes (nestučīšu) vadītājs skatīja tikai ģenplānu un ātri pārlapoja institūciju tehniskos noteikumus, respektīvi, projekts, iespējams, varēja tapt akceptēts vispār bez būvkonstrukciju daļas (uz kuras bija arhitekta ar sertifikātu "Dzīvojamo, publisko un ražošanas ēku un būvju arhitektūra" paraksts).

Latvijas likumdošana ar arhitekta prakses sertifikātu neatļauj izstrādāt būvkonstrukciju sadaļu, bet ar būvinženiera prakses sertifikātu (ja ir ieraksts ēku nu to konstrukciju projektēšana)nav aizliegts izstrādāt arhitektūras risinājumus ....

Savukārt mans rajona arhitekts punktīgi iedziļinājās tehniskos risinājumos un ilgi pētīja dažādu mezglu risinājumus. Tā kā mēdz būt dažādi...:)

PaaO!- no 2003.g.20. maija LBS sertifikātā ir ļoti lakonisks ieraksts: "ēku konstrukciju projektēšanā"(vecākiem sertifikātiem Būvkomersanta reģistrā atļautā darbība uzrādas 00 00 00). Ar šādu ierakstu vēl drīkst izpildīt tikai ar likumu nereglamentētus būvdarbus- vadīt būvprojektu, veikt tehnisko apsekošanu, sastādīt būvizmaksu tāmi, kā arī betonēt, mūrēt, zāģēt, cirst un rakt... "Dzīvojamo, publisko un ražošanas ēku un būvju arhitektūra" ir reglamentēta darbība, ko var veikt tikai ar LAS būvprakses sertifikātu, fakts, ka atsevišķas būvvaldes cilvēcīgi izprot speciālistu trūkumu un izrāda pretimnākšanu, nebūt nenozīmē, ka tas atbilst būvniecības likumdošanai un kāda konflikta gadījumā neizrādīsies patvaļība...cietējs viennozīmīgi būs saimnieks/pasūtītājs.

Mūsu izglītības sistēma kā arhitektam, tā būvinženieri iepazīstina ar ēku kompleksu risinājumu principiem. Tā arhitektam ir jāapgūst konstrukciju projektēšanas pamati - koka, metāla un citas konstrukcijas. Un tieši šis apstāklis nosaka, to, ka vienkāršos privātmājas projektēšanas gadījumos pietiktu tikai ar arhitekta parakstu vai būvinženiera. Jo , ja es parakstos par projekta atbilstību Latvijas normatīviem, tad es pieņemu , ka zinu ko daru un kapēc.
Te analoģija ar ģimenes ārstu, kuram jāizlemj, kad slimnieks -"mājas projektam" būtu vajadzīgs cits speciālists -ķirurgs, u.t.t.