Binary, garantijas nav, bet sistēmu jābūvē atbilstoši vajadzībām. Es tikai konceptuāli izsaku minējumu, lai atdalītu automatizācijas problēmu par sadali/akumulāciju - tīkls-panelis ūdenim.
Forums: Dienas jautājums

Eziss, bet kā ir ar variantu ja boilerim ir divi teni - viens 220V un otrs panelis? Vai arī divi boileri - viens lielāks, kur tikai saule un virknē pēc viņa ir mazais 10L boilers, kurš no 220V piesilda klāt nepieciešamo, ņemot jau priekšsildīto ūdeni?
Forums: Dienas jautājums

Es arī īsti šo lietu nepārzinu, bet virspusēji skatoties, man sķiet, ka elektrisko paneļu priekšrocība ir lielāka mobilitāte. Piemēram, dzīvojamās ēkas plaknes nav ideālā leņķī, lai tur uzliktu paneli, vai jāliek kaut kur citā mājas galā utt. Elektrībai vadu varētu novilkt no jebkuras vietas pa maziem caurumiem, kaut no šķūnīša jumta, kaut no zemes, nevajadzētu sūkni utt. Droši vien arī vieglāk t
Forums: Dienas jautājums

Buļbu latīniskais nosaukums ir Solanum tuberosum. :)
Forums: Dienas jautājums

Nu Rx tāpēc jau ir jāparēķina cik būtu optimālais variants. Man piemēram ir 18kw, kas reāli visā kurināšanas laikā dod 13kw. Ja man sistēma ir pilnīgi tukša, plus vēl grīdas iztukšotas, tad lai es uzlādētu visu pilnu man jākurina ir pat 6 un bargos salos 8 stundas. Situāciju glābj tas, ka es strādāju mājā un varu mierīgi to visu nodrošināt, bet ja darbs būtu kur citur, tad tā ir nopietna problēma
Forums: Inženiertīkli

Jautājums arī par to kāds tas metāla katls. Ir jau dažādi. Es teiktu, ka ja grib pārslēgties uz lietderīgāku, tad jāņem gāzģenerācija. Tur arī ir nianses, jo tie gāzģeneratori ir dažādi. Cik zinu, tad eiropā ir valstis, kurās katliem ir ekonomiskuma prasības (tāpat kā ledusskapji A, B un C klases). Ļoti daudzi (es pat teiktu, ka 90% pie mums notirgotie) katli pēc likuma neiet nemaz cauri tādā Vāc
Forums: Inženiertīkli

Man šķiet, ka 25kw būs mazliet par mazu, prasītos kaut kas tuvāk 30-40kw, jo tad ātri varētu uzkurināt, teiksim tad kurināšana būtu kādas 2 - 3 stundas max. Jāņem vērā, ka katla norādītā jauda ir maksimālais iespējamais jaudas parametrs ar palielinātu gaisa padevi. Reālā jauda pie optimālās gaisa padeves un augstākās lietderības būs zemāka. Tas protams atšķiras no katla, bet tā atšķirība var sanā
Forums: Inženiertīkli

Redz kur Ronaldam uz 140m2 - 7 steri. Labi siltināta māja. Tas ir cipars uz kuru varētu mērķēt.
Forums: Inženiertīkli

Rudzi, es par tiem saviem kubiem tik 100% drošs neesmu, es tikai vienreiz piemēriju šķūņa tilpumu un kaut kā tā piemetu šī gada grābienu. Vai mani kubi ir tavi - pēc tā vadīties nevajadzētu. Turklāt jāņem vērā, ka man māja ir pavāji siltināta - vajag pārtaisīt pārsegumu un arī visu fasādi papildināt ar siltinājumu, tāpēc es teiktu, ka tur tos kubus uz patēriņu var droši vēl mazināt nākotnē. Vajag
Forums: Inženiertīkli

Moriss man šķiet tev kaut kur aprēķinos ir kļūdas. ~4kw no kg ir maksimālais cipars pie 100% lietderības utt. 1m3 ar deltu 50 manuprāt nekādi nav 210kw. Pasīvā māja noteikti man nav. Slinkums rēķināt, bet tādi nu tie kubi sanāk.
Forums: Inženiertīkli

Tomēr samelojos, ap 10-14 m3 no telpas šajā sezonā.
Forums: Inženiertīkli

20 kubi ir ļoti daudz. Negribu melot, kaut ko es mērīju par šo ziemu, bet tie varētu būt 5-7 kubi, katrā ziņā zem 10 pilnīgi noteikti. Es pēc šķūņa tilpuma sakrauto mērīju.
Forums: Inženiertīkli

Bet vispār kopumā šķiet, ka mājai kaut kur ir pieklājīgi zudumi, jo man ir 150 (tev 200m2), man 1000l tev 2000L. Ap nulli man izvelk 1.5-2 dienas, tev tikai vienu. Rupji ņemot vairāk kā 2 reizes vairāk zudumi. Vēl jāņem vērā, ka tu mucu ar radiatoriem mazliet mazāk iztērē nekā es ar grīdu, bet tik un tā. Bišķi par daudz zudumi šķiet. Kur? Jāpēta.
Forums: Inženiertīkli

Šķiet, ka katls varēja būt mazliet jaudīgāks, jo vienmēr jau gribas īsu brīdi kurināt un piepildīt akumulāciju. Bet vai tāpēc uzreiz mainīt katlu? Pašam jādomā. Prātā apdomā šo sakarību: māja patērē siltumu nepārtraukti (vati/m2/h - vidēji labi siltināta māja apmēram - 20w/m2/h ) katls ražo siltumu x stundas, no kurām daļu patērē māja, pārpalikums ieiet akumulācijā. Izmanotjot akumulācija
Forums: Inženiertīkli

159 m2, siltās grīdas, 18kw katls, 1000L, telpās +22, tagad iztukšojas apmēram 36h, pie mīnus 15 ap 12-16h. Rupji sanāk tā, ka tagad kurinu caur dienu, ziemā pie stabiliem mīnusiem - katru dienu.
Forums: Inženiertīkli

Lūk šeit klasiska shēma ar drošību pret elektrības pārrāvumu. Tas kas to nodrošina ir loks, kurā ir pretvārsts ar apzīmejuma numuru 18. Tikai dzīvē tas loks ir taisns un sūknis+esbe 60 ir pacelts. Tas tas ko tu meklē - katls+akumulācija, boilers un radiatori. Pilnīgi muļķu droša sistēma nav. ;)
Forums: Inženiertīkli

Rx, bet tu jau nomainīji visu katlu un jaunais katls visticamāk pēc definīcijas jau bija lietderīgāks par veco sistēmu ar vai bez paštecēm. Šeit jau ir stāsts par to, ka cilvēks visticamāk nopērk jaunu katlu un grib to pieslēgt ne tā kā tas ir paredzēts, bet cer sagaidīt to lietderību ko tas katls varētu dot. Vispār mani izbrīna tas, ka acīmredzot daudzi neizlasa, kas ir rakstīts ražotāja
Forums: Inženiertīkli

Rx gadījums nav slikts, bet nevar īsti kalpot par piemēru pašteces problēmu salīdzinājumam. Ideāli būtu, ja varētu salīdzināt divas līdzīgas sistēmas (vienas sugas katli) - viens ar pašteci un otrs ar paredzēto atgaitu 60 grādi. Un to darīt pēc gada ekspluatācijas - salīdzināt vizuāli kā izskatās siltummainis un kāda ir faktiskā efektivitāte aprēķinot cik kg malkas iztērē uz 100 l ūdens sasildīša
Forums: Inženiertīkli

Teorētiski ir iespējama lietderība 80+ arī ar pašteci, bet problēma jau ir tas kondensāts un paredzētais darba režīms. 80+ lietderība malkas katliem praksē ir tikai tērauda gāzģenerācijām, bet kondensāts tēraudam ir ļoti liela problēma un tāpat paliek jautājums par to ka siltummainis apaug un to nevar normāli attīrīt. Un kondensāts paštecē būs 100%. Kondensāts jau izlec arī aukstā starta brīdī
Forums: Inženiertīkli

Senākos laikos cilvēki dzīvoja ļoti labi bez jebkādām šodienas ekstrām, bet laiks iet uz priekšu un mēs gribam gan lielāku komfortu gan efektivitāti, tas arī ir viss. Agrāk viss strādāja - krāsnis, pavardi, kamīni, pašteces katli utt. - tikai salīdzinot ar šodienas prasībām - slikti. Čuguns var ļoti ilgi sadzīvot ar darvu, bet tas nekādā gadījumā nenozīmē efektivitāti. Kāda jēga dedzināt m
Forums: Inženiertīkli

Oskar, es atkārtošos un teikšu, ka nevajag izgudrot jaunu velosipēdu. Tas viss jau ir sen atrisināts - sūknis + termovārsts vai komplekti ESBE, laddomat. Visos variantos ir avārijas apvads, kurš nostrādā kad sūknis negriež. Tas ir standarts.
Forums: Inženiertīkli

Ne tā. Paštecē katlā atpakaļgaitā nāks tāda temperatūra, kāda ir akumulācijas apakšā, t.i. pieņemsim 25 grādi. Ko tas izraisa? 1) katls nevar normāli uzsilt un veidojas rasas punkts uz siltummaiņa, kur parādās kondensāts un citas kaitīgas lietas, kuras bojā katlu fiziski un samazina siltummaiņa efektivitāti, Tas var arī atsaukties uz pašu degšanas procesu. Bojājas katls un samazinās efektivitā
Forums: Inženiertīkli

Zuc iedziļinies jautājumā, kāpēc katlu ražotāji kategoriski (!) norāda uz atpakaļgaitas temperatūras nepieciešamību apsaistē. Atbilde ir - ilgmūžība, efektivitāte un drošība.
Forums: Inženiertīkli

Apvads tikai elektrības zudumam, par to jau runājām pirms laika. Pilnīga paštece ir jaunrade ar mīnusa zīmi.
Forums: Inženiertīkli

Es pieturos pie uzskata, ka jauni velosipēdi nav jāizgudro un jātaisa apsaiste tā kā mūsdienās to dara pēc standarta shēmas ar visiem sūkņiem atgaitu 60 grādi un bez paštecēm. Shēmas visas praktiski vienādas un aprobētas. Elektrības zudumam ir domāts avārijas apvads ap katla sūkni un esbi. Var arī ups. Gan viens gan otrs pilnībā nosedz elektrības trūkumu un ļauj normāli katlam strādāt pārējā
Forums: Inženiertīkli

Es arī ieteiktu sākt ar kādu būvinženieri. Arhitekts par konstrukcijām un praktiskām lietām ir ne tik zinošs, viņi pamatā skicē glītas ainavas. :) Nojaukt un būvēt no jauna ir vērā ņemams variants, taču neesmu drošs, ka sanāks lētāk. Saimniecības ēku rekonstrukcija laukos ir ļoti vienkāršota procedūra, var teikt nav nekāda. Iespējams, pat nekas nav jāskaņo, ja platība paliek tā pati. Laukos bie
Forums: Privātmāju būvniecība

Nu ja ir vēlme ar tiem stikliem ņemties, tad ok, bet mani mulsina tā visa blīvēšanas padarīšana. Ja stikls nesanāk kā pārejošs tām metāla konstrukcijām, tad tur tādas kā kabatas veidojas, pa kurām ūdens tiks iekšā visos variantos un rūsināsies tieši ap tām blīvētajām daļām. Polikarbonāta versijā būtu vienkāršāk - piegriež loksnes un lieliem gabaliem no ārpuses tik skrūvē klāt un nekāda īpašā blīv
Forums: Ārdarbi

Visdemokrātiskāk notīr'ti kā jau te teica ir ar flex un rupjo drāšu birsti vai arī slīpripu. Es dotu priekšroku protams drāšu birstei. Urbjmašīnas birstes ir neefektīvi - pārāk mīksta un nav ātrums. Bet vispār paliela ķēpa to visu nopucēt, turklāt ja tas izdarīts, tad vēlams netaupīt uz izturīgu krāsojumu.
Forums: Ārdarbi

Stiklu mandomāt nebūtu labi izmantot, jo tas ir ķēpīgs darbs. Stikla pakete it kā ok, bet nu tas tā kā par šerpu mazliet. Stiklam ir pāris nelāgas lietas - plīst, samērā sarežģīti iestiprināt, no iekšpuses pēc tam jābalsina tie stikli, savādāk izdedzina augus, ja tā nav pakete, tad sliktāk tur siltumu vēsās naktīs kā plastika piemēram. Salīdzinoši labs risinājums siltumnīcām šobrīd ir polikarbon
Forums: Ārdarbi

Šo jau savulaik esmu komentējis, par betona grīdu. Es savulaik lasīju un nolēmu noriskēt un uztaisīju pulētā betona grīdu. Nenožēloju ne mirkli. Man tā nav gluži guļamistabās, bet pēc savas būtības tā tur arī varētu būt. Nav nekādu aukstuma problēmu arī bezapkures sezonā. Par pašu betonu - tātad ir 2 koncepcijas - pārklāts betons (krāsa, laka utml) un atklāts betons (pulēts, cietināts, arī vask
Forums: Vēlos uzzzināt