Vai var uzbūvēt koka karkasa māju bez tvaika/vēja/hidro plēvēm? Pārāk daudz dažādu viedokļu.

Līdz šim dzirdētie viedokļi.

1. Var ārsienās likt vati, bet tad sienas no iekšpuses vajag apšūt ar mitrumizturīgo reģipsi, lai tvaiks netiek vati samērcēt.

2. Var likt vati, bet tad vajag no iekšpuses apšūt sienas ar koku (piemēram vagondēli) vai māla apmetumu, kas uzsūc sevī mitrumu.

3. Ārsienās jāliek STEICO Flex kokšķiedras vates plāksnes un var iztikt bez plēvēm. No ārpuses var nelikt hidro/vēja plēvi, bet uzlikt kokšķiedras plāksnes.

4. Ārsienas var pildīt ar celulozes ekovati, tad var nelikt plēves. No ārpuses var nelikt hidro/vēja plēvi, bet uzlikt kokšķiedras plāksnes.

5. Ārsienas var pildīt ar pilnīgi vienalga ko, tvaika plēvi var nelikt, bet tad obligāti vajag piespiedu ventilāciju/rekuperāciju - lai mitrumu gaisā izvadītu mehāniski piespiedu kārtā ārā.

6. Tvaika plēve vajadzīga tikai tad, ja mājā nebūs ventilācijas - tvaiks ies cauri sienām un saslapinās vati - sāksies sēne.

Kas ir mīts un kas patiesība?

Sāc ar aprēķnu,
skaties kādiem siltumizolācijas parametriem būs mājai jāatbilst, lai nodotu ekspluatācijā un cik vēlies maksāt par apkuri, cik lielu apkures jaudu vēlies izmantot.
Izrēķini kāds materiāla biezums būs vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamos parametrus.
Atver kādu modelēšanas programmu, pamodelē kas tev siltinājumā darīsies, pie dažādiem temperatūras, mitruma stāvokļiem mājā. Tad izdari secinājumus.

EdgarsAB rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai var uzbūvēt koka karkasa māju bez
> tvaika/vēja/hidro plēvēm? Pārāk daudz dažādu
> viedokļu.
>
> Līdz šim dzirdētie viedokļi.
>
> 1. Var ārsienās likt vati, bet tad sienas no
> iekšpuses vajag apšūt ar mitrumizturīgo reģipsi,
> lai tvaiks netiek vati samērcēt.
>
> 2. Var likt vati, bet tad vajag no iekšpuses apšūt
> sienas ar koku (piemēram vagondēli) vai māla
> apmetumu, kas uzsūc sevī mitrumu.
>
> 3. Ārsienās jāliek STEICO Flex kokšķiedras vates
> plāksnes un var iztikt bez plēvēm. No ārpuses var
> nelikt hidro/vēja plēvi, bet uzlikt kokšķiedras
> plāksnes.
>
> 4. Ārsienas var pildīt ar celulozes ekovati, tad
> var nelikt plēves. No ārpuses var nelikt
> hidro/vēja plēvi, bet uzlikt kokšķiedras plāksnes.
>
> 5. Ārsienas var pildīt ar pilnīgi vienalga ko,
> tvaika plēvi var nelikt, bet tad obligāti vajag
> piespiedu ventilāciju/rekuperāciju - lai mitrumu
> gaisā izvadītu mehāniski piespiedu kārtā ārā.
>
> 6. Tvaika plēve vajadzīga tikai tad, ja mājā nebūs
> ventilācijas - tvaiks ies cauri sienām un
> saslapinās vati - sāksies sēne.
>
> Kas ir mīts un kas patiesība?
4 punkts ir vienīgais akceptējamais variants. Vis pārējais ir uz neizprastiem pieņēmumiem balstīts.

1. Mitrumizturīgais tāpat kā jebkurš reģipsis neaiztur tvaiku.
2. Koks un māls tāpat neaiztur mitrumu, vates ir ļoti dažādas.
3. Iespējams, bet nevaru apgalvot apstiprinoši, jo neesmu produktu pētījis
4. Variants iespējams.
5. Ventilācija pamatā ir priekš paša cilvja elpošanas, gaisa svaigumam, tā teikt. Rekuperācija savukārt domāta siltuma ekonomēšanai. Vienalga ko likt var ķemertiņā ar sirsniņu duravās. Lielākā būvē tomēr vajadzētu padomāt, ko un kur likt.
6. Skat 5. punktu.

Es par 3. variantu

Nene ne
Tu labak vispirms uzdod sev jautajumu, kapec tev nepatik tas pleves un kadu launumu taas tev nodariis.
Drosi vien doma ka negribi dzivot pleves maisaa vaine kur nebus ko elpot!!!
Un tad padoma ka tu nodrosinasi musdienu prasibam atbilstosu ekas blivumu.
Ja to blivumu nodrosinasi ar 'eko' materialiem, tev tapat nebus svaigs gaiss identiski ka tvaikizolacijas gadijumaa.

Tvaikizolacija nav domata, lai ieriebtu cilvekam un liktu dzivot pleves maisaa, bet gan lai aizsargatu ekas konstrukcijas no mitruma un palielinatu to kalposanas laiku.
Veikli darboni izmanto visadus eko lozungus. Tai pasai ekovatei tomer ari jaliek tvaiku bremze, ta ka vajag padomat.

1.2.5.6. Punkts ir mulkjibas
3. Steico ir dazadi risinajumi, kur tiesam var nelikt tvaikizolaciju, bet tad stingri jjaievero vinu piragi, tur tvaiku bremze tiet aizstata ar osb, skaties vinu majaslapaa.
4. Ekovatei tomer ir jaliek tvaiku bremze, t.i. Daleja tvaiku barjera.
Bet velreiz saku, gaisa kvalitates atskiriba nebus jutama, ja salidzinasi ar parastu tvaiku plevi, ja tas ir tas bubulis no kaa baidies. Svaigu gaisu nodrosina ar ventilaciju vai tie ir atverti logi vai agregats.

Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka karkasa ēkai forši būtu likt ekovati un attiecīgi to iestrādāt (iepūst) starp atbilsotošām stingrajām loksnēm, nevis starp plēvēm. Es tik ļoti nesatraucos par to, ka plēves būtu kaitīgas vai arī telpās būtu slikts gaiss - diez vai tā ir - jo funkcināli ar tām plēvēm un minerālo vati viss ir ok.
Minerālvates gadījumā es saskatu 2 problēmas:
1) ne vienmēr, drīzāk pārāk bieži tā vate tiek ielikta tā, ka tomēr ar laiku vai tūlīt veidojas neblīvums pret karkasu un tad stipri to siltinājumu izpūš, neskatoties pat uz pretvēja plēvi,
2) ilgtspējīgumā plēvju variants ir mazliet šaubīgs, jo tā vate tomēr var sasēsties un otrkārt, ja tur no ārpuses tiek klāt grauzēji, tad viņi to siltinājumu pamatīgi saāŗda un sagrauž tās plēves caurumu caurumos. Vai viņi tur tiek un vai viņi tur grib tikt? Jā, diezgan viegli un labprāt. Tad kad viņi tur ir iekšā, tad ir baigā škrobe.
Te labprāt dzirdētu kādu komentāru no tiem kuriem ir karkasa mājas ar minerālvati un plēvju tehnoloģiju.
Cietās kokšķiedras plāksnes ir super, jo ir reāli blīvas uz caurpūšanu salīdzinot ar pretvēja plēvi un ilgstpējīgas. Ja vēl ārpusi liek apmestu spundēto 5cm plāksni, tad domāju, ka tas ir ļoti drošs risinājums.
Tad kad iepūs ekovati, tad tik tiešām viss eleganti aizpildās, ka nekādas iespējas izpūst siltinājumu nav. Visā tā siena ir tādā kā monolīta.
Tas arī ir ilgstpējīgāk, jo viņa tiek iepūsta ar spiedienu un kompensēs eventuālos rukumus. Turklāt vienmēr ir iespēja piepūst vēl, lai gan domāju, ka tam nevajadzētu būt aktuāli.
Rezumējot es teiktu, ka minerālās vates konstrukcijas karkasa ēkā ir vārīgs risinājums, kurš defekta gadījumā rada jūtamas sekas. Man pašam ar minerālo karkasā bija nelāga pieredze un es tā vairs netaisītu. Bet karkasa būve pati para sevi ir ļoti ok un racionāls risinājums.

Ja citēt tos punktus, tad pievienojos kolēģiem par to kas ir mīts un kas nav.

Ne jau vate ir siltumizolācijas materiāls, bet gan gaiss tajā, jo mitrāks gaiss, jo sliktāka siltumizolācija. Vate vienmēr strādā tikai komplektā ar plēvi. Ja sienā ieliek 20cm vati bez plēves, tad efekts būs tāds pats kā 5cm vatei ar plēvi, spēj tik kurināt. Bez plēves ventilējamā fasāde varbūt arī paglābs no sēnēm, bet vairumā gadījumu virs un zem logiem visi pamanās pilnībā nobloķēt gaisa plūsmu ventilējamā fasādē, nemaz nerunājot par jumta logiem, tur gan situācija pavisam bēdīga. Runājot par pretvēja izolāciju ārpusē- tur gan daudz variantu un variācijas.

Jebkurā gadījumā, ja pie karkasa tiks mitrums tad saaugs sēne. Ja sēne sākusi augt to būs grūti apturēt. Un tas eko tajā vatē nav nekāds eko. Parasts makulatūras parstrādes produkts(tur arī tas eko)+ attiecīgi konservanti. Jā ir vietas, kur šī vate ir laba, bet ne visur, kā grib ieborēt daži entuziasti. Es pilnībā vertikālos karkasos viņu neliktu- vienalga sēžās. Iespējams, ka sliktā mitruma režīmā (bez mitruma barjeras) sēdīsies vēl vairāk. Galvenais ir kritiski vērtēt tekstus, ka senāk bija tādas pašas tehnoloģijas. Nebija! Malka maksāja kapeikas un visu laiku griezās plīts vai maizeskrāsns. Vienkārši zinu no kuras puses šīs "eko" idejas nāk!

Katls rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jebkurā gadījumā, ja pie karkasa tiks mitrums tad
> saaugs sēne.

Tu domā par pašu koka karkasu/statņiem vai paroc/isover vati starp statņiem?

Koku. Lai vatē saaugtu tur jābūt īpašiem apstākļiem un drusku barības vielām. Nav dzirdēts, ka sēne vati lietotu par barības substrātu. Jā vatēs audzē tomātus un sēnes, bet barības vielas nāk pa trubām.

Pārdomas/jautājums par ekovati.
Ja grib saglabāt vecas guļbūves eksterjeru, vai var likt karkasu no iekšpuses, nošūt ar fibrolītu vai kokšķiedru un sapūst ekovati starp plātnēm un guļbaļķu sienu? Vai neprasās arī pēc plēves pirms likt loksnes uz karkasa? Tak ražotāji bungā ar dūrēm pa torsu, ka ekovate esot higroskopiska...

[www.ubakus.de]?
Šitas man šķiet varen labi parāda ko var apdomāt darīt un ko nē.

Rasas punkts ir temperatūra, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un sāktos gaisa mitruma kondensācija (rasas izkrišana).

Kur ta vieta atradisies eka...

Ekovate ir higroskopisks un hidroskopisks materiāls. Ko tas nozīmē -to daudzi neizprot.
Tas nozīmē to,ka ekovete absorbē arī ūdens tvaikus kas tajā iekļūst -attiecīgi -visi rasas punkta kalkulatori ir blefs ,jo nekad rasas punktā nebūs piesātinātu ūdens tvaiku. Tā ir atšķirība starp ekovati un citām hidrofobām vatēm. Teorija vispār ir ļoti tālu no realitātes.
Ekovatē rasas punkts būtībā nav iespējams- vienalga ar plēvi vai bez. Vienīgais nosacījums- fasādes pusē nedrīkst būt mitrumu bloķējošu materiālu
EKOVATĒ rasas punkta aprēķins ir absurds.

Vēl viena piebilde- ekovate kā jebkurš siltinājuma materiāls nedrīkst būt caurpūšams.

Var tajā programmā arī apskatīties kur un vai veidosies kondensāts. Nenoliedzu, ka svarīgi to ievērot, bet nesaprotu, ko ar to gribēji pateikt, rasas punktam sienā vispār nav jābūt, ja to grib normāli ekspluatēt. Nejaukt ar 0gr punktu, tāds vienmēr būs. Lai nerastos rasas punkts ir jāievēro, ka tvaika pretestībai iekšpusē ir jābūt vismaz 5x lielākai nekā ārpusē, tad sienā nokļuvušais mitrums ir nepietiekams, lai rastos piesātinājums un notiktu kondensēšanās.

Atšķirība starp minerālajām un celulozes, koka u.c. vatēm ir tāda, ka pēdējie materiāli spēj arī pēc samitrināšanās izvadīt mitrumu kapilāri, bet tas nenozīmē, ka tajos nevar būt paaugstināts mitrums, kas pazemina tā siltumizolēšanās spējas, gan ne tik dramatiski kā minerālajos izolācijas materiālos, kuros uzreiz ūdens kondensējas ap vates šķiedrām pilienu veidā.