Skaidrs , ka nav skaidrs: Citādāk: Apkures sūknis ar jaudu 144w radīs spiedienu 0.7 atmosferas pie nulle plūsmas. Tiko parādās plūsma, spiediens krīt. Grafikā jaucējvārstu līknē redzams: Ja ir 1 atmosferas kritums vārstā, tad tas nozīmē uzrakstīto caurlaidīmu 3.4m3. Bet sūknis rada tikai 0.7 atmosfēras pie nulle ražības. Ja vēlaties patiesi saprat, uzzīmejiet slodzes un caurlaidības raksturlīknes vārstam un sūknim, atrodiet krustpunktu un secien paši, cik M3 izies cauri. Piezime: šeit pašlaik runa par radiatoru ķēdi, kur pārpumpējamā jauda ir vismas 10 reizes mazāka kā akumulatora ķēdē pārpumpējamā jauda. Un, pēc manas pieredzes analizējot krāsns kontūrā slēgtā termovarsta darbu, varu secināt, ka pamatplūsma notiek caur mazo kontūru, un tikai ik pēc laika, kad termovārsts sasilst līdz 70 grādiem, tas paver mazu šķirbiņu un tā piejaucās aukstais ūdens no akumulatora. Un tikai tas, kas plūst pa šo mazo šķirbiņu ir lietderīgi pārsūknētais ūdens .( lai šo lietderības koeficientu uzlabotu, liek jau manis daudzkārt piemineto aizbīdni, kas kalpo kā balansa regulators. Tas rada slodzi pamatcirkulacijas ķēdē un tikko paverās termovārsts, tā daļa sūkņa radītā spiediena jau iet pa šo pavērto termovārstu.) Un tie nav vairaki M3 stundā. Raāli pa šo termovārstu izplūst 200-300 litri stundā. pie jaudas sūknim 90w. Plūsmas lielums atkarīgs no pievienotā aukstā ūdens temperatūras. Jo tā vairāk tuvojās 70 grādim, jo vairāk un ilgāk paverās termovārsts un sūknis strādā ar lielāku lietderīgumu.Tikko akumulatora temperatra būs ...70 grādi, termovārst būs visu laiku vaļā, un liederīgā jauda no sūkņa būs proporcionāla plūsmu pretestībai aizbīdņa ķēdē un uz akumulatoru, ķedē.

aaa - Uz papira tas izskataas vienkarsi, bet dabaa, ne tik. Reaali ir taa, ka akim augsha karsta, bet apaksa remdena. Nu un kadu temperaturu nemsi par atskaiti?

Bet par ideju - nepaeksperimentees - neuzzinaas. :)

Labi, tuvakajaas dienaas ieliksu servomotora vadiibas shemu. Kaut bridinu, ka varstam jagriezas ir diezgan viegli, lai tas motorins varetu pagriezt. Ja ari bez servomotora, tad biju izdomajis relativi vienkarshu konstrukciju, kaa to varstu groziit ar parastu motorinju, bet to neesmu parbaudijis un par saviem vaardiem atbildibu neuz'nemos :D

Nu tad sanāk, ka likt ražīgu sūkni ir naudas izmešana zemē, jo, ja jau pienākošais vārsts ir knapi vaļā, tas nozīmē, ka katla jauda nav tik liela, lai vārstu pavērtu piekurinot un tad pilnīgi pietiek ar nelielu cirkulācijas sūknīti. Ja reālā caurplūsma ir daži simti litru, tad kam mums vajag sūkni ar 5m3 jaudu? Tad te bez maz būtu reāli ar aprēķiniem jāsabalnsē vārsta caurlaidība/katla jauda/sūkņa jauda.

aaa- taaa ari ir. Tikai kraasns konturaa pietiek ar relatiivi mazjaudiigu suukni. T.i. taadu, kam ir pietiekama razjiiba, bet nav vajadziigs liels spiediens jeb pumpesanas augstums. Sheemaas bez siltuma akumulatoa viens suuknis pump'e gan caur katlu, gan radiatoriem un viss notiek. Taa ari neesmu sapratis, kapec Rx-am ir tik jaudiigs un kapeec p'ec taada ir vajadziba?

Konkrēts piem.- ar VTA322 3/4 tiek sildītas 50m2 grīdas . Prasītos tomēr mazliet lielāka caurlaidība(varētu būt mazāka t atšķirība ieejai un izejai; 4 loki).Tas 322 1" varētu būt labs, bet 372- jau ideāls.

Protams katla mazajā lokā es liktu lielāku un neregulējams - piem VTC511, vai 512.

Bet trīsgaitniekam uz radiatoriem kādreiz pieliksi automātiku, bet termovārstu vienmēr grozīsi ar rokām.

Sūkņa ražībai ar spiedienu ir nekāds sakars. Augstspiediena sūknis jaunākās paaudzes Bosch, kas ir pavisam jaunajos dīzeļdzinējos dod 1800bar spiedienu, jo iesmidzināšana notiek sprāgstošā cilindrā. Ražība gan tur ir daži mililitri minūtē. Parasts virzuļsūknītis var spiest simtus metru augstu, bet ar mazu ražību. Cirkulācijas sūknim ir cits princips, viņš nav domāts spiediena radīšanai, viņš tikai dzen ūdeni - būtībā vienkāršs centrbēdzes sūknis ar ne tik blīvām detaļām, kas nodrošina viņa ilgo kalpošans laiku, jo mazāk kam dilt.

aaaa; nepareizi saka: "Sūkņa ražībai ar spiedienu ir nekāds sakars..." Nevaj jaukt lietas būtību. ja run apar apkuri, tad run apar to. Un par tajā izmantojamam lietām. Lai pārliecinatos par manis teikto, paskatieties ka vienu no piemeriem reālu sūkni, tā parametrus. [www.akvedukts.lv] paveriet lpp Nr 3. Tajā, pie patērētās jauda 55w sūkņa ražība pie nulees sūdens plūsmas pretestības ir 3m3. Pie 1.6m celšanas augstuma (radīts 0.16 atmosfēras spiediens) ražība ir jau 1.5m3. Ja caurplūdes pretestība plūsmai tik liela ka sūknis var nodrošināt tikai spiedienu 0.24 atmisferas, ražība jau ir tikai 0.5m3!!! Vai tad nav sakars? Palasiet sistēmas pretestības, sūkņa izveles teoriju. Starp citu arī domas par to ka centrbedzes sūknis nerada spiedienu ir aplamas: Ugundzesējiem ir tieši centrbedzes sūkņi rada milzīgu spiedienu. Centrbedzes sūķņiem ir liels pluss- pārslodzes režīmā tie neiziet no ieridas, ka tas ir ar virzuļa sūkņiem.

Centrbēdzes sūknis ir kā vienkāršs propellers, kas griežas šķidrumā. Jo lielāks detaļu blīvums gar korpusu, jo lielāku spiedienu viņš spēs dot, bet nepacietīs ūdens pretestību. Apkures cirkulācijas sūknim tur nekā blīva nav, tāpēc viņš arī ūdens stabu augstu pacelt nevar, bet plūsmu var nodrošināt. Toties viņš nenodeg, ja tam deguna priekšā aiztaisās kāds ventilis ciet. Tā ir visa tā ideja, tāpēc apkures sūknim drīzāk jāskatās ražība un nevis celšanas augstums. Tas gan normālā 2-stāvu privātmājā, ja jāceļ augstu, tur ir cita opera.

aaaa: Jums ir pilnīgi nepareizs priekštats par centrbēdzes sūkni. Tas ir pilnīgi atsķirīgs no Jusu nosauktā propellera. Propellerim, ja domāts ir lidmašīnas, ventilatora propelleris, ir ieliektas lāpstiņas . Un pārvietojot šīs lāpstiņas, rodās spiediens vienā lāpstiņas pusē, bet otrā- retinājums. Un radītā spiediena starpība lāpstiņas vienā un otrā pusē, rada plūsmu. Centrbēdzes sūknim lāpsiņas uzbūve radikāli cita: pie rotacijas ass tiek padots šķidrums (vai arī gāze, vispārīgā veidā..) un to, pienakoso škidrumu rotejot uz to iedarbojās centrbedzes spēks, kas to sviež ārā . Ūdens netiek izviests ka pagadās, bet tiek savākts kopā un tālāk virzīts jau ar piešķirtu ātrumu, enerģiju. Un ir pilnīgi vienalga, cik blīvi šie spārniņi ir attiecībā pret motora sienām. Visu nosaka apgriezienu skaits laika vienībā un rotējošā spārniņu " rata" diametrs. Starp citu, apkurē viss vienalga, cik augstu māja, ja runājam par sūkņa celšanas augstumu!!! un divstāvu māja piemineta galīgi nevietā. Apkurē ūdenu augšā neviens ar sūkni neceļ. Apkurē ir princips- savienotie trauki- cik iziet tik ienāk, tas ir, cirkulē. Vienreiz piepidītai sistēmai bez gaisa, vajag pavisam mazu spēku, lai šķidrums pārvietotos un tas var būs pat , kā piemērs 0.5M. Bet ūdens cirkulēs pa abiem stāviem, kaut gan otrais stāvs ir 2.5m austāk. Tikai sūknim jāpārvar cauruļu, savienojumu, termovārstu, radiatoru...siltumnesēja caurlaides pretestība.

Labdien! Lasu un domāju, Jūs gan esat entuziasti, šitā ņemties par lietām, kur galā iznākums būs nezināms. Katrs siltummainis un plūsma pie noteikta spiediena ir jāsarēķina augstākajai temperatūrai un zemākajai, kāda būs paredzēta lai nodrošinātu komfortu mājās. Tas ir sarežģiti un kā jau teicu iznākums nav paredzams. Ieteiktu vienu lietu, ja Jūs tiešām gribat eksperimentēt, ir iespēja izgatavot akumulācijas tvertni ar nelieliem izmēriem, bet milzīgu energoietilpību. Pateikšu priekšā, vielas agregātstāvokļa maiņas gadījumā siltumietilpība var būt vairākas reizes lielāka.
Ja esat gatavi ieguldīt laiku un līdzekļus šādas sistēmas izbūvē, rakstiet e-pastu auseklis_et_siltumnieks.lv un varam kopā veikt šādu eksperimentu, kas pasaulē nemaz nav jaunums, var nopirkt gatavu akumulatoru, bet tas maksā lielas naudas.