UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: uldis 345 ()
Datums: 07/02/2010 21:48

slikta domu gaita, tik tiešām nevajag akumulātoru, viss strāda

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: uldis 345 ()
Datums: 07/02/2010 22:01

'māja 160m2, siltās grīdas abos stāvos, divi radiātori sanmezglos dvieļu žāvēšanai. 2005 gadā pēc vētras, janvāri, nebija elektrība 3,5 dienas temp. istabā nokrita 17 grādi. Pie mīnus 25 grādiem kurinu apmēram trīs- četras stundas dienā, tagad 2-3 stundas pēc darba visu laiku istabās 20-19 grādi. Apkurei nav neviens trīpusu vārsts, vispār nav nekāda automātika, katls strādā cik iemet tik ir, bet neļauju temper. uzkāpt virs 70 grādiem, un viss notiek jau daudzus gadus. Paekspermentējiet paši un būtu labi ja gudrie projektētāji, kas šeit par tādiem uzdodas kaut drusku zinātu būvfiziku.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: aaaa ()
Datums: 07/02/2010 23:09

Buvfizika ir tāda, ka betons ir švakāks siltumakumulators par ūdeni un būvfizika vēl ir tāda, ka vidēji grīdās temperatūras starpība ir neliela, kamēr siltuma akumulatorā var uzkarsēt ūdeni līdz 90 grādiem. Grīdu tu augstāk par 30 grādiem nedabūsi, citādi istabās būs ap 30 grādiem arī. Neder grīda kā akumulators, tās ir pilnīgas muļķības. 100m2 grīdu ar 7cm betona, piemēram uzsildot līdz 30 grādiem un dzesējot līdz 20 grādiem, iegūstam 10 grādu starpību, betona blīvums ap 2.3, siltumietilpība 0.88. Tātad: 100*0.07*2.3*10*880/3600=39 kWh enerģijas, kamēr 1 tonna ūdens uzkarsēta līdz 90 grādiem un dzesēta līdz 20, tātad temperatūras starpība 70 grādi iegūstam: 1*70*4200/3600=81 kWh enerģijas.
Kā redzam, tonnīgs ūdens bundulis normālā darbības režīmā var uzkrāt praktiski 2x vairāk enerģijas kā 16 tonnas grīdas betona.
Rx: problēma tajā siltumnieka shēmā ir tajā, ka tās kvalitāte ir tāda, ka tur pilnīgi neko nevar saprast un savākt. :)

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: uldis 345 ()
Datums: 07/02/2010 23:35

jā parasta ķieģeļu krāsns svars 1200 kg, tilpummasa 1800 kg temper. starpība 50 grādi, var apsildīt istabu 25m2 vai nevar, parēķini varbūt kautkas sanāk arī ar grīdām, drusku vairāk loģikas un atradīsi kļudu.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: z ()
Datums: 08/02/2010 01:16

man pēc kārtīgas kurināšanas šamota oderējums krāsnī spīd sarkans, es biju domājis ka tur vismaz 500 grādu, izrādās kļūdījos...tikai 50...

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: uldis 345 ()
Datums: 08/02/2010 08:29

nu re kautko jau sākam saprast, izrādās oderējums nevis krāsns virsma. Grīdā jau arī tas pats nev virsma, bet betona slānis kas aptver caurules un delta t ir 40 grādi.Es saprotu, ka tur vajag drusku sarežģītāku aprēķinu, bet domāju ka pat profenēs tagad māca mat cad lai izrēķinātu, gan vajadzīgo bet biezumu, gan kopējos siltuma procesus. Veiksmīgu dienu.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: aaaa ()
Datums: 08/02/2010 08:33

Par ķieģeļu krāsni jau nebija bazars, bazars bija par to, ka tikai siltās grīdas. "kieģeļu krāsns, protams, ir pat ļoti labs siltuma akumulators - es pat teiktu - vislabākais, jo: nekādas automātikas, nekādu cauruļu, elektrība nav vajadzīga, nekādas korozijas, nekādu plūdu draudu, izmaksas daudz mazākas. BET - kā es ķieģeļu krāsns akumulējošo spēju ielikšu siltajās grīdās? Un ar vienu krāsni, lai cik tā laba nebūtu - visu māju neapsildīsi, tad visas starpsienas jāizlauž un durvis jāizceļ :) Tā kā centralizētas mājas malkas apkures gadījumā nekas jau labāks par ūdens bunduļiem nav izdomāts.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: aaaa ()
Datums: 08/02/2010 08:52

Intereses pēc parēķināju, ķieģeļu krāsns 0.8x0.8x2.3m, bet nu tik lielu laikam jau parasti tomēr netaisa. Enivei, ķieģeļu blīvums ap 1.9, siltumietilpība 0.84.
Jā šitādu krāsni vidēji uzkurina līdz 100 grādiem (iekšā droši vien ap 200-300, ārā mazāk, bet nu šis arī man liekas, ir par daudz) reāli izmantojamā temp. starpība no 100-20 ir 80 grādi. Tādai krāsnij siltumakumulācijas spēja - 52 kWh. Normāli siltinātai istabai ar tādu krāsni ir par daudz, bet nu nedomāju, ka izkurinot pāris mutes malkas tiek iegūtas 52 kWh enerģijas. Ūdens gadījumā viss tas pasākums ir krietni vien labāk kontrolējams un regulējams.
Ja godīgi, vēlreiz celtu māju - mājas centrā iemūrētu lielu masīvu ķieģeļu krāsni, kas iznāk uz vairākām istabām. Tā tomēr ir baigā štelle.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: Vienstāvs ()
Datums: 08/02/2010 09:16

Es jau savulaik ko līdzīgu esmu iecerējis. Derētu tikai izdomāt vienkāršu veidu nelielai siltumplūsmas maiņai starp telpām.

Re: Jautajums tiem, kam ir malkas katls+siltuma akumulatos.
Autors: Ronalds_ ()
Datums: 08/02/2010 10:34

Vēlreiz paldies par atbildēm!
Khe- tavai pēdējai shēmai links nepareizs - netieku klāt...

Paldies Rx par linku [www.woodboilers.com]

Liekas ka tas ir tas, kas vajadzīgs!
Ja nekļūdos tad TERMOVAR DIVERTING VALVE ir tas pats kas TERMOVAR AF THERMIC BYPASS VALVE. Vismaz bildēs viņi izskatās līdzīgi!

Saliku kopā visu ko šeit uzzināju, sanāca sekojoša shēma:
[foto2.inbox.lv]
Šis strādās?

Vienīgi tas TERMOVAR AF padārgs - vācijā ap 100 EUR...




Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 ********  ********    ******    **     **   *******  
    **     **     **  **    **   **     **  **     ** 
    **     **     **  **         **     **  **        
    **     ********   **   ****  **     **  ********  
    **     **         **    **    **   **   **     ** 
    **     **         **    **     ** **    **     ** 
    **     **          ******       ***      *******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727