Nevaru izvēlēties, vai dzīvojamā mājā izbūvēt piespiedu ventilāciju, vai iztikt ar vienkāršotu variantu. Māja vienstāvīga, tādēļ satrauc nepieciešamība karstās vasaras naktīs gulēt pie atvērta loga - zagļu faktors. Varbūt varat pakomentēt plusus un mīnusus - rekuperācijas principam, kā ar baktērijām, kā ar trokšņu līmeni telpā.

Tā māja esoša vai tikai domāta..? Mūsu senči šo problēmu risināja tā, ka ēkais DR pusē ~5..6 no mājas stādija liepas vai citus kokus, kuri nomet lapas ziemā. Tad pavasarī kamēr vēl nav karsts un lapas izaug tikai maijā saule apspīd ēku, bet vasarā ar vainagu to noēno.
Manuprāt smaržojošais liepu koks ir ļoti patīkams.
Ja izklāstīsi sīkāk par māju, tad ir vēl citi padomi, lai varētu iztikt bez piespiedu ventilācijas, piemēram fasādei atstatus izveidot režģi kuru apaudzēt ar pieclapu mežvīteni. Tad saule nevarēs sakarsēt ēku kā tikai caur logiem un jumta plakni.
Ir arī citas metodes karstuma izjūtu un faktoru mazināšanai.

Ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un jaunos materiālus iesaku, neskopoties un tomēr ierīkot mājā ventilācijas sistēmu. Tur klāt noteikti būs pakešu logi (koka vai PVC vienalga). Piespiedu ventilācija būtu nepieciešama (Nesvīst logi,labāks mikroklimats, ievērojama siltuma ekonomija). Viss labāk pēc mājas projekta izplānot pienākošo gaisu un telpas ar izejošo (virtuve, tualete....), nodrošināt gaisa plūsmu telpās (iekšdurvis bez sliekšņa vai ar ventilāsijas režģi vērtnē. Viss labākā siltuma ekonomija, ja izmanto agregātus ar rekuperāciju (COP 99%), t.i. ka ar izejošo silto gaisu sasilda ienākišo un telpā tiek padots svaigs un silts gaiss. Sistēmu ir daudz, ir kuras var pieslēgt Siltumsūkņa apkures sistēmām vai no āra nāk auksts gaiss un ar elektrības palīdzību uzsildīts. Mēs nolēmām ierīkot neatkarīgo - ar ieraktu 40m.antibakteriālu trubu zemē. Ziemā ienākošais gaiss zem zemes sasildās jau līdz ieejai mājā un tad papildus uzsildās ar izejošo. Vasarā ortādi zem zemes nedaudz atziest un nedaudz darbojas kā kondicionieris. Savrīgi tas, ka jau drīs būs tā saucamais energoaudits (siltumzudumi, kur ņems vērā arī ventilācijas sistēmas un to cik daudz tiek izlaists atmosfērā.. Tur klāt neatkarīgo sistēmu nav jālieto visu laiku (piemērām dažās ļoti auktās dienās).Nu un atvērt logus un vēdināt māju pec vecās modes var vienmēr, ja nav žel ziemā par velti mest naudu ārā.

Bez finansiālā daudzi citi pretrekūperatoru argumenti varētu balstīties uz ticību par gaisa malšanas neveselīgumu utt, bet vismaz viens racionāls varētu būt sekojošs:
Kaut tikai retumis (karstās vasaras dienās) temperatūru starpība varētu būt pretēja ierastajai siltākai no telpas, aukstākai no āra un par kondensāta rašanos izplūdē varētu neuztraukties, tomēr advancētākās iekārtās ieplūstošā gaisa mitrināšanai paredzētajam ūdenim pievieno lai it kā "sertificētas", tomēr ģiftes, kuras indē ne tikai garo ventilācijas vadu, bet, iespējams, arī telpu iemītniekus.

Daaa - kādu cauruli likāt un no kā dabūjāt, kādus diametrus vispār piedāvā un cik maksā metrs?
Ļaužiem, kas tieši šādam nolūkam paredzētas caurules bij raduši skandināvu katalogos, fiziski tādas atgādāt caur pārstāvjiem Latvijā tomēr nebija izdevies.

Māju tikai sāksim tulīt celt. Paredzēta gāzes apkure, bitumena šindeļu jumts. Guļamā zona ir austrumu pusē. DR pusē būs viesistaba ar ļoti lieliem logiem līdz grīdai. Jumtam ir liela pārkare, kas varbūt kaut ko noēnos. Par liepām un vīteņiem laikam atkrīt jautājums, jo nav tik liels zemes gabals, lai to aizstādītu ar lieliem kokiem. Jo vairāk lasu par tām sarežģītajām lietām, jo vairāk liekas, ka iekšā nāks kaut kāds "samākslots" gaiss, kaut kādas baktērijas un ķīmija, kā arī troksnis. Pēdējā DEKO arī bija raksts par ventilācijas problēmām un troksni.

Tāa visu pēc kārtas. Ir tāda firma ARTIVA SIA. Viņi piedāvā vācu ventilācijas sistēmas. Ļoti labas. Pasūtīju viņiem ventilāciajas projektu(tiesa gan vācieši to baigi ilgi taisija, bet ir vērts, jo Vācijā ir daudz labāki normatīvi un precīzāki aprēķini. Tur tad uzzināju par to trubu. Lai samazinātu izdevumus visus bleķus un sīkumus pirksim Latvijā, bet pašu aparātu, filtrus un citus pribambasus Vācu. Pašu trubu pirkām Latvijā firmā REHAU (viņi gan atzina, ka esam Latvijā pirmie kas ir tādu iegādājušies). Truba izskatās kā parastā «plastmasniece» (zila) , bet iekšpuse noklāta ar speciālu antibakteriālu pārklājumu. Cik metrus vajag nosaka pēc projekta. Man bija kādi 40m ar visiem pagriezieniem un savienojumiem un maksāja 716 Ls.Sākumā likās dārgi, bet pēc tam padomāju kādi murkšķi var sakrāties nākotnē un palika sevis žēl. Truba jārok 1.5 m dziļumā ar lenķi, lai kondensāts nonāk speciālajā tvertnīte kas pagrabā un tad tik iztecina. Viss jāpasūta laicīgi. katrā ziņā Gredzens Artūrs no Artivas visu labi pastāsta. Būs prieks ja palīdzēju.

Aizmirsu! Diametrus arī nosaka vācieši, tas ir atkarīgs no mājas kubatūras un citiem parametriem

To Daaa
Liels paldies. Noteikti papētīšu, jo patreiz tas ir aktuāli. Vai tev jau ir ievilkta tā sistēma un darbojas? Cik ilgi to projektu tev taisīja?

Labi kokus nevarat, bet DR pusē ar tiem mežonīgi lielajiem logiem pergolu ierīkot var. Ap pergolu gan vertikālo , tā horizontālo režģi apaudzē Clematis vai citus dekoratīvus vīteņaugus un tad vasaras vakarā tie neļaus saulei izkarsēt telpu. Pergolu var izgatavot pagriežamu, kā vārtus, tas elastīgam augam netraucētu, bet jūs varētu baudīt tiešos saules starus ja vēlēsieties. Turpretī periodā no oktobra līdz maijam lapu nebūs un saule varēs iekļūt telpā tieši.
Pārkare jumtam uz vararu pusi pie zemu stāvošas saules neko neatrisinās, tieši otrādi, saule sakarsēs zemi vai segumu pie ēkas un siltums celsies uz augšu atsitīsies pret pārkari papildus uzkarsējot to, jo jūsu izvēlētais bituma jumts arī radīs papildus siltumu. Cik es zinu bituma dakstiņiem nav škirbu pa kurām tas var izvēdināties, atšķirībā no māla dakstiņa vai koka šķindeļu seguma.