UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: nokijs ()
Datums: 18/03/2018 23:36

Tinis
Tu visu laiku kauč kur ne tur brauc.
Es savos parametros, ko minēju iepriekš, iekļauju visus sūkņus, kas man atrodas katlu mājā, jo tie ir piesaistīti vienam skaitītājam.
Konkrēti tie ir gan SS divi sūkņi, gan atsevišķi uz ēku.
Ja pagājušajā gadā man kopējais SS patēriņš bija 3617kWh, kompresors, pēc datiem nostrādāja 1557 stundas.
Tādējādi vienā reizē tas noēd 2,32 kW
Pieņemot, ka tas ražo 8kW siltumu, COP aritmētiski iznāk 3,44.
Bet... Te ir gan sūknis, kas dzenā zemes cilpu, sūknis, kas dzenā apkures siltumnesēju starp bufertvertni un SS un sūknis, kas dzen apkures siltumnesēju no bufertvertnes uz ēku.
Tai pat laikā te neuzrādās karstā ūdens sagatavošana, kas ir 450 h gada laikā, kas savukārt arī ietilpst kopējā patēriņā.
Tādējādi saliekot visus parametrus, apkuri, karsto ūdeni un nostrādāto laiku kopā un pat iekļaujam sūkņus. Kopējais nostrādātais laiks ir 2007 stundas, tādējādi 1,8 kW vienā stundā, un COP šinī gadījumā ir 4,439. SS ražotāja deklarētais SS COP ir 5,03 (Nibe Fighter 1140 8kW), tādējādi nemaz tik tālu no patiesības nav. Un tas ir iekļaujot sūkņus.
2016 gada aprēķins pēc parametriem ir 4,46, bet 2015 gads 4,37.
Protams, tas ir vidējais aritmētiskais gada griezumā. Jo momentāno tev neiedos neviens, ij pats ražotājs to neiedos.

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: rolex ()
Datums: 19/03/2018 00:09

tā ar neviens ar nav pateicis , cik kuram nāk no zemes un iet uz zemi ? nezinot šos parametrus diez vai var ticēt pārējiem aprēķiniem ar ko te viens otrs spriedelē ...

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: Vidzeme ()
Datums: 19/03/2018 00:11

Cik noprotu,tad ir SS ar iebūvētos boileri siltajam ūdenim un ir kam atsevišķi ir jāliek klāt? Domāju vai iespējams SS saslēgt kopā ar akumulatoru,ja man blakus kā rezerve būtu centrālapkures katls? Varbūt aukstākajās dienās ja būtu tāda vajadzība varētu iekurināt un iedot visu siltumu akumulatoram

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: Sviests ()
Datums: 19/03/2018 08:14

Vidzeme, ar urbumu ir vēl jautājums, vai maz tur ir ūdens!? Tāpat jau izmanto "siltumnesēju", nav teikts, ka trubās būt ūdeņos. Pati grunts tajā dziļumā ir zināmā temperatūrā un pie šī dziļuma virszeme neko vairs neietekmē. Iedomājies, vai vasarā vari aizsaldēt kontūru gatavojot silto ūdeni!? Teorētiski princips līdzīgs... Neesmu inženieris, bet tādiem līdzīgie ir teikuši, ka tas esot labākais variants!
Par akumulatoru - var! Arī sev plānoju tieši tādu sistēmu. Kamēr ir "gana gudri vārsti", kombinēt var jebko, ir tikai viens sīkums - aprēķins, lai akumulators neuzvārās. Attiecīgi, nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka nav kur likt to siltumu, ja akumulators jau atdod max, lai grīda saņem vajadzīgo "zemo" temperatūru, bet vēl pilns kamīns deg... Protams, arī tam ir risinājumi un arī kamīniem var regulēt automātiski degšanas intensitāti, utt., bet jebkurā gadījumā šeit ir pamatīgi jārēķina, lai viss ir balansā un arī pašam jāseko līdz, kad kurina. No šī aspekta ir vērts apdomāt, vai kamīnu nav vērts atstāt estētikai un siltumu ņemt "no gaisa", nevis pieslēgt sistēmai, jo var sanākt, ka pat gribētos kādā rudens vakarā iekurt uguni, bet ir skaidrs, ka uzvārīs sistēmu! Ar radiatoriem tomēr citādi - laid kaut 90 grādus un teorētiski nekāda vaina, bet lai noturētos ap/zem 30 priekš grīdām, ar kurināšanu jābūt ļoti precīzai sistēmai. Un ir vērts aprēķināt, cik būs ietaupījums pret ieguldījumu, jo tikai dēļ apkures vajadzībām slēgt visu kopā ar katlu, likt akumulatoru, utt., sanāks normāls cipars un ir vērts apdomāt atdevi! Ir arī dzirdēts, ka šādai kombinācijai potenciāli labāks tad ir granulu katls, kuru tomēr var regulēta stipri efektīgāk, nekā kamīnu pilnu ar malku...

Re: Zemes siltumsūknis?
Datums: 19/03/2018 08:44

Mani secinājumi no visa augstāk rakstītā un citur dzirdētā.
Ar SS jebkurš būs apmierināts, ja:
1. Labi nosiltināta māja. Šajā topikā piemēros minētie 50W/m2 uz to norāda;
2. Pareizi uzbūvēts zemes kolektors;
3. Ir brīvi līdzekļi SS sistēmas izbūvei;
4. Māja projektēta ar siltuma avotiem, kas neprasa vairāk par 30 grādiem. Jā, tieši 30, jo zemāka temp. jo lielāks COP. Un labi siltinātai mājai ar šādu nesēja temp. manuprāt ir jāpietiek lielākajai sezonas daļai;
5. Viss ilgi un smuki strāda bez bojājumiem.

Diskusijai neredzu pamatu par:
1. COP, kuru ietekmē no zemes kontūra saņemtā aģenta temperatūra un mājas siltuma avotu temperatūra. Aģenta temperatūra atkarīga no tā kā un kur ir izbūvēts kontūrs(nav 2 vienādu kontūru). Mājas siltuma avotu temperatūra atkarīga no tā cik labi siltināta māja un kādi siltumavoti ir izvēlēti. Un nav svarīgi kāda aģenta temp. tiek padota atpakaļ kontūrā, tas nekādā veidā neietekmē COP tieši;
2. Āra gaisa temperatūrām. Pareizi izbūvētam SS kontūram āra temperatūras ietekme ir grūti izmērāma. Un no pārējiem aspektiem nav būtiski vai kurinies ar malku, vai SS, jo aukstāks ārā, jo vairāk jākurina.

Grunts visur nav vienāda, manuprāt pirms būvēt SS ir jāveic grunts izpēte, pēc kā arī var noteikt vai konkrētajā vietā labāk ir horizontālais vai vertikālais kontūrs. Šobrīd grūti iedomāties situāciju, bet varbūt ir vietas, kur vispār SS nav ekonomiski izdevīgi būvēt. Gribētu redzēt kādu SS būvnieku, kurš tā arī klientam pasaka, ka konkrētajā vietā SS nav izdevīgi izbūvēt, jo COP nedabūsiet augstāk par 2.

Kas man nav īsti skaidrs:
Ņemot vērā SS un apkures sistēmas(siltās grīdas, utt) izbūves izmaksas, kāpēc tad nebūvēt uzreiz pasīvo māju ar <10W/m2?

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: Sviests ()
Datums: 19/03/2018 09:51

Es arī par to esmu domājis, bet pat ar visām SS izvirtībām, pasīvā māja sanāk diezgan dārgi! Arī ikdienā tomēr cita dzīvošana, attiecībā uz logu virināšanu un tml., jādomā vislaik līdz... Un, lai cik pasīva māja, silto ūdeni vienalga vajag! Plus, tomēr sliecos piekrist, ka mūsu klimatā nu kaut minimālu, bet tomēr apkuri vajag. Arī jāsaprot, ka ne visur un vienmēr ir jēga būvēt pasīvo atkarībā no zemes gabala, debespusēm, utt. Kā arī, pasīvā ilgtermiņā ir skaisti, bet jau startā ieguldījums pārsniedz SS, ja ņem vērā visas iekārtas, kas vajadzīgas ventilācijai un tml. lietām, jo tur tad jārēķina un jātaupa katrs mobilā lādētāja siltumā pārvērstais vats, ja gribas tiešām maksimālo atdevi no šādas ēkas... Ieguldījumi sākas jau ar savādākiem pamatiem un palēnām savācās iespaidīgs cipars un neaizmirstam, ka pasīvā māja tiek piemērota energoefektivitātes vajadzībām, nevis plašumam vai gaumei vai sapņiem un ne visi, mani ieskaitot, ir gatavi uz tik lieliem kompromisiem, ieguldot tik lielus līdzekļus, lai potenciāli pēc 20 gadiem kaut kas varbūt sāktu "atpelnīties"... Manā uztverē u šo brīdi labākais risinājums ir no pasīvās mājas aizgūtas idejas, kopā ar SS. Ja visi apstākļi atļauj, tad sanāk sekojoši:
Labi siltināti plātnes pamati, bet ne līdz pasīvam līmenim.
Dubultkarkass ar kopējo siltinājumu ap 250mm.
Tvaika plēve pirms otrā karkasa bez pārrāvumiem vai caurumiem vai citām "bēdu vietām".
Jumtā vismaz 350mm siltinājums.
Logi 3 stiklu, pareizi aprēķinātas pārkares.
Apkure SS ar urbumu, nevis kolektoru, rekuperators arī klāt un uz jumta saules kolektors SS minimālam atbalstam ziemā un lielai efektivitāte ir vasarā uz silto ūdeni. Kolektora vajadzībām var arī uzlikt akumulatoru.
Papildus mēģina veidot plānojumu bez "parazītkvadrātmetriem", rezervei smuks kamīns un finālam projektējam maksimāli vienvietus visu santehniku ( gar vienu sienu, pa stāviem vienu sanmezglu virs otra, utt., lai uz cirkulāciju nezaudējam siltumu un arī sūknis strādā ekonomiskāk, utt...

Tas tā, sapņu līmenī... :)

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: SS lietotājs ()
Datums: 19/03/2018 10:29

Lai arī elektriķis Māris mīl teikt, ka patīk padomāt – it sevišķi ja redz kaut ko pilnīgi greizu Youtube, vairums no spriedumiem par COP, SS lietojumu tikai pasīvai mājai ir galīgi nepareizi. Arī daudzi citi, kam nav SS sāk tiražēt tos pašus apgalvojumus no sērijas “viena tante teica” un ja nav citu argumentu, tad stāsta par SS milzīgo cenu un kredīta procentiem

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: SS lietotājs ()
Datums: 19/03/2018 10:31

Kaut kas neaizgāja!

Lai arī elektriķis Māris mīl teikt, ka patīk padomāt – it sevišķi ja redz kaut ko pilnīgi greizu Youtube, vairums no spriedumiem par COP, SS lietojumu tikai pasīvai mājai ir galīgi nepareizi. Arī daudzi citi, kam nav SS sāk tiražēt tos pašus apgalvojumus no sērijas “viena tante teica” un ja nav citu argumentu, tad stāsta par SS milzīgo cenu un kredīta procentiem

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: SS lietotājs ()
Datums: 19/03/2018 10:32

Mēģinu vēlreiz!

Lai arī elektriķis Māris mīl teikt, ka patīk padomāt – it sevišķi ja redz kaut ko pilnīgi greizu Youtube, vairums no spriedumiem par COP, SS lietojumu tikai pasīvai mājai ir galīgi nepareizi. Arī daudzi citi, kam nav SS sāk tiražēt tos pašus apgalvojumus no sērijas “viena tante teica” un ja nav citu argumentu, tad stāsta par SS milzīgo cenu un kredīta procentiem! Laikam jau tāpēc SS lietotāji vairs īsti negrib rakstīt, jo var jau kā Tīnis prasīt datus, kuri vienkārši nav. Bet tādi jau nav arī citām apkurēm. Es pat negribu pieminēt citas domu pērles – kontūra vai dīķa sasalšanu.
Korekti būtu jebkurai apkures ierīcei uzlikt siltuma skaitītāju un tad noteikt, cik daudz ir patērēts (malkas, granulu, gāzes vai elektrības) 1 vienības ražošanai. Nu bet siltuma skaitītāja nav – un tad sākt braukt virsū SS lietotājiem – kāds ir COP utt. Varu pateikt, ka
1. SS tāpat kā jebkurš cits apkures veids ir izmantojams gan Rīgā, gan Alūksnē (vai Zviedrijā nav pat aukstāks?). SS izmantojams gan labi siltinātai, gan ne tik labi siltinātai mājai. Vienkārši tad tieši tāpat kā citam apkures veidam atšķirsies patēriņš un cena.
2. COP ir tieši atkarīgs no 2 lielumiem – cik ir SS ieejas temperatūra (zemes temperatūra) un cik grādus vajag izejā. Un varat sameklēt datus atbilstošam kompresoram – pirms gadiem 11 es to darīju kompresoram ZH38K4E-TFD. Un tad atrast tā COP (nevis visa SS, jo jāņem vērā vēl sūkņi u.c. elektrības patēriņš). Nu piemēram – ieejā 4 grādi, izejā 35 – COP=5,74. Ieejā 0, izejā 35 – COP=5,20, ieejā 6, izejā 30 – COP=6,82. laikam tagad ir vēl efektīgāki kompresori, bet mani tas vairs neuztrauc.
3. COP ir lielāks pie zemām izejas temperatūrām, bet SS lieliski tiek galā arī ar siltā ūdens uzsildīšanu. Un tas ir vairāk kā 30 grādi. Pie tam vasarā SS dod silto ūdeni par ļoti lētu naudu.
4. Nepareizs ir apgalvojums par SS lielo cenu. SS noliedzēji mīl pie tā pieskaitīt ne tikai SS un tā kontūru, bet arī visu apsildes sistēmu (grīdu, radiatorus utt.). Tā jau var pie SS pieskaitīt visu māju. Kāpēc to nedara citiem apkures veidiem? Un tiem neskaita ne skursteni, ne papildus telpu!
5. Ir jocīgi, bet tikai āra temperatūra nenosaka COP. Ja -20 būs decembrī, tad kontūrs vēl nebūs padzisis un COP būs lielāks, nekā ja būs tie paši -20 martā. Tāpēc nevar tā pēc āra temperatūras vien kaut ko pateikt. SS aprēķini jāņem ilgākā termiņā, kā to te dara nokijs, v_t u.c.
6. Protams, ka veidojot apkuri ar SS nedrīkst būt kļūdas. Bet tas pats jau attiecas uz citiem apkures veidiem. Palasiet tepat forumā par malkas katliem, gāzes katliem – tur problēmu ir pat vairāk!
Lai nebūtu tikai teorētiski – pats kopā ar dēlu piedalījos (nevis uzliku) SS uzlikšanā pirms 11 gadiem, kad tas vēl bija visai jauns un jocīgs pasākums. Izpētīju toreiz visus materiālus, detalizēti iepazinos ar SS darbību, veicu aprēķinus utt. Paldies v_t (un citiem), kurš jau bija uzlicis SS un dalījās datos. Māja ne tuvu nav pasīva + būtiskas celtnieku kļūdas grīdas siltumizolācijā, kas samazināja efektivitāti. Sākumā cītīgi fiksēju elektrības patēriņu – pa nedēļām, mēnešiem un pirmos gadus. Pie tam skaitītājs uz visu māju 1 – gan SS, gan visai sadzīvei un apgaismojumam – toreiz vēl nebija ekonomiskās vai LED spuldzes. Uz 200 kv.m. gada kopīgais elektrības patēriņš ap 10000 – 12000 kWh. Apkures sezonas laikā vidējais dienas patēriņš ap 45 kWh, bet aukstā laikā (bija dienā -16) ap 65 kWh. Vai tas ir daudz, vai maz – parēķiniet savus apkures izdevumus un pieskaitiet visu elektrību.
Un vēl man ir vēl paziņas un radi, kam ir SS. Uzlika un aizmirsa – viss funkcionē vienam 10 gadus, citam 5 gadus. Tai pašā laikā gāzes katliem regulāras apkopes, detaļu maiņas. Bet tas jau ir subjektīvi.

Re: Zemes siltumsūknis?
Autors: v_t ()
Datums: 19/03/2018 11:49

SS lietotājam taisnība - no "gudrinieku" milzīgā muļķību blāķa lāga neceļas rokas kaut ko komentēt.
ja ir vēlēšanās likt ss un būt pārliecinātam, lai tas efektīgi darbojas, vajag tikai divas lietas siltās grīdas un labu kontūru.
ja par siltajām grīdām lielos vilcienos viss ir skaidrs, tad paliek tikai viens jautājums - kā uztaisīt labu āra kontūru. un par to tad arī ss lietotāji labprāt padalītos kāds nu katram ir. nevis atsaukties muļķībām par diennakts patēriņu, ģeogrāfiju - it kā latvijas viens gals atrastos pie polārā loka bet otrs antālijā.
jaukt klāt pasīvumu un diezzinkovēlnē. uztaisīsi pasīvu māju - pie pareizi iekārtota ss rēķins būs mazāks. nu, kā ar jebkuru citu apkures veidu! to tiešām grūti saprast?

lai būtu priekšstats par izmaksām ar ss apkuri un PLUSS visa pārējā elektrība!, ieliku rēķinus par pēdējiem mēnešiem mājai valmierā. ja šķiet, ka tie nav reāli cipari, tad varu aizsūtīt visus šos bankas maksājuma uzdevumus, bet par atsevišķu samaksu.

tagad varam atgriezties pie galvenā jautājuma - kontūra. manējais ir ierakts sausās smiltīs ~2 metru dziļumā. kontūrs izvietots gandrīz 3 reizes lielākā platībā kā apkures platība - nepilnos 500 m2, ierakti 488 metri 40 mm caurules. augustā saulīte zemi 2 metru dziļumā sasilda līdz + 16*C. marta beigās tas atdziest līdz +3*C. kādu gadu ir bijis arī +2.

ar šiem datiem rēķini par apkuri un visu pārējo elektrību - silto ūdeni trīs bērnu mazgāšanai, plīti, vešeni, trauku mašīnu, saldētavu, ledusskapi, putekļu sūcēju, diviem datoriem, apgaismojums uz kvēlspuldzēm, elektrība hobijiem, u.t.t.
atkārtošu:

febr - 132,74
janv - 137.48
dec - 148.15
nov - 122.23
okt - 104.74
sept - 70,79
aug - 46,95
jūl - 50,49
jun - 54,32
maijs - 69,47
u.t.t.
rēķini, saprotams, ir atpakaļ ejošā secībā.
jā, temperatūra mājā ir 20*. ziemā, pie datora sēžot, uzvelku džemperi.



Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
       **  **    **   *******   ********    ******   
       **  ***   **  **     **  **     **  **    **  
       **  ****  **         **  **     **  **        
       **  ** ** **   *******   ********   **   **** 
 **    **  **  ****         **  **     **  **    **  
 **    **  **   ***  **     **  **     **  **    **  
  ******   **    **   *******   ********    ******   

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727