paldies par atbildēm! Tas ļoti palīdz!

Sakiet, lūdzu, kāpēc ir tā, ka papildus ir nepieciešama akumulācijas tvertne, un nevarot pieslēgt siltās grīdas "pa taisno" pie krāsniņas (protams, ņemot vērā izplešanās tverni, sūkņus, sadalni, u.c.).?

Šajā gadījumā neiet runa par cenu, komfortnu (ilglaicīgumu), jo ar laiku tāpat tā tvertne būs klāt, bet pirmos gadus, visticamāk, nāksies ieguldīties par labu citām lietām :)

Proti, vai patiešām bez akumulācijas tvertnes nevar nekā? Vismaz sākumā?

Ar cieņu,

ME Wrote: Var! Man pašam tā ir un viss ok. Ar to tvertni vienkārši retāk jākurina un pa kadu % ekonomija. +Man nesiltinātā ēkā jākurina 2 reizes dienā, bet ar akum-tvertni 1 vai pat retāk.
-------------------------------------------------------
> paldies par atbildēm! Tas ļoti palīdz!
>
> Sakiet, lūdzu, kāpēc ir tā, ka papildus ir
> nepieciešama akumulācijas tvertne, un nevarot
> pieslēgt siltās grīdas "pa taisno" pie
> krāsniņas (protams, ņemot vērā izplešanās
> tverni, sūkņus, sadalni, u.c.).?
>
> Šajā gadījumā neiet runa par cenu, komfortnu
> (ilglaicīgumu), jo ar laiku tāpat tā tvertne
> būs klāt, bet pirmos gadus, visticamāk,
> nāksies ieguldīties par labu citām lietām :)
>
> Proti, vai patiešām bez akumulācijas tvertnes
> nevar nekā? Vismaz sākumā?
>
> Ar cieņu,

Normāli nevar, jo sistēmas tilpums nav liels, tas uzsilst un apkures iericei jāstrādā kaut kādā gruzdēšanas, smacēšanas režīmā.
Var tad, ja tai grīdai pieslēdz tik kw krāsniņu cik tā grīda tērē - tātad relatīvi mazu. Bet kā beidz kurināt, tad siltuma akumulācija tikai tik cik grīdā.
Tātad ja tagad nopērc apkures ierīci, kuras jauda domāta akumulācijai, tad pagaidu versijā tu mocīsi to ierīci, jo tās jauda krietni par lielu, lai to noņemtu.
Ja uzliksi mazu, jeb adekvātu grīdas patēriņam, tad liekot akumulāciju nāksies mainīt arī apkures ierīci.
Abi varianti ekonomiski un tehniski neizdevīgi.
Protams arī komforta zudums.

Vilnis_Radio labi pateica. Es varu piebilst vēl vienu domu: brīdī kad kurināsi kamīnu, tad tev istabās gaiss būs silts tāpat (caur stiklu/mūri). Tas būs brīdis, kad tev ļoti strauji paliks par karstu un ja tu vēl šajā brīdī karstumu iepūtīsi grīdās, tad tev tur būs gatavā elle :)
Normālā gadījumā, kamēr kurini kamīnu viss liekais siltums ir jāakumulē kaut kur citur un jālieto tikai pēc kurināšanas beigšanas, kad istabās sāk atdzist uzkarsētais gaiss.
To varu tev apgalvot, jo pats lietoju kamīnu ar centrālapkuri gadus 6 un pirmajā gadā pietiekami labi piestrādāju, lai visu saslēgtu un saprogrammētu elektroniku tā, lai maksimāli iztiktu bez lielām temperatūras svārstībām.

Interesanti zināt cik liels akumulātors ir pašas siltās grīdas, tas ir, cik sevī spēj uzņemt siltumu 10 kubikmetri betona?

Ja no fizikas viedokļa, tad tas būs pat nedaudz labāks nekā 10 kubikmetri ūdens. Bet ja skatās no praktiskā viedokļa, tad tu diez vai gribēsi viesistabā skraidīt pa 90 C karstām grīdām. Attiecīgi grīdām temperatūra tev drīkst svārstīties tikai ļoti ierobežotā diapazonā 22C - 27C. Tad tā akumulācija ir tāda neliela.
Ju tu runā par lielu kluci ar 10m3 betona, kurā ir izlaistas caurules un kas ir atsevišķi nosiltināts, tad gan - tas ir labs akumulators.

Tas nav īsti korekts jautājums, jo betona grīda nav termiski atdalīts akumulators pretēji ūdens akumulatoram. Grīdu par akumulatoru var uzskatīt tikai vienā gadījumā - cik ātri kritīsies telpā temperatūra pēc siltuma noslēgšanas. Ja par vēlamo temperatūru uzskatām to brīdi, kad pārtraucam siltumu. Mēs normāli domājam par stāvokli nevis kā krītas telpā temperatūra, bet gan par to kā noturēt nemainīgu.
Bet ja tīri fizikāli, tad ūdens ir labāks siltumakumulators. 10m3 betona ar deltu 5 grādi saturēs mazāk enerģiju kā 1m3 ar karstu ūdeni pie deltas 45 grādi.

Paldies par šīm atbildēm!

Vēl īsumā precizēšu grīdas pīrāgu, lai var saprast aptuveno kubatūru:

1. Betona kārta aptuveni 5 cm biezumā (1. kārta, izlīdzinošā);
2. Putuplasts divās kārtās, viena otrai pāri;
3. Betona kārta aptuveni 4-5 cm biezumā (augša);
4. Virsū parkets/lamināts/ļoti plāni dēlīši.

1. Istaba aptuveni 30 m2. Otrā istaba - aptuveni 15 m2. Kopā ap 100m2 salasīsies pa abiem stāviem.

Ļoti vēlos pareizāk rīkoties.

tās ir kādas 20 + tonnas betona. un var uzņemt ļoti daudz siltuma. vīri ar kalkulatoriem tūlīt sarēķinās.
šeit, gan, ir būtisks jautājums kādu temperatūru un cik strauji tajā vajadzētu laist.

Ja laiž 70 grādu ūdeni un kurina divas stundas vai temperatūra betonam pacelsies vairāk par 5 grādiem?