Es pilnīgi piekrītu, ka mūsdienās tehnoloģijas mainās. Man plīti, pirms piecpadsmit gadiem, mūrēja viens vecs meistars. Tad nu šogad to pārmūrēju pats, jo kurtuves sanu ķieģeļos bija pamatīgi robi izdeguši un ap durtiņām ķieģeļi izbiruši. Neko jau nevar teikt, meistars strādāja pēc pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tehnoloģijas. Kad jaucu visu ārā, tad vecos mālus savācu, lai izmatotu vēlreiz. Visus ugunsdrošos ķieģeļus precīzi piegriezu ar fleksi un dimanta ripu. Mūrnieku āmuru vispār neņēmu rokā. Nekur starp ķieģeļiem, kuri atrodas ugunī mālus nesmērēju, jo šķirbu vienkarši nav.Ap durtiņam tik sarežģītus ķieģeļus piegriezu, ka pat nobildēt gribējās, toties nevienas šuves, no kuras māliem izbirt.Vārdu sakot, kad darbu beidzu, vesals spainis veco mālu palika pāri. Tas viens piemērs, kā tehnoloģijas mainās.Nu nebija vecajiem meistariem fleksis, bet ķieģeļus, ar mūrnieku āmuru, precīzi piekalt nav iespējams. Tad vēl, nevajag aizmirst, ka vecos laikos katrs šīberis, katras čuguna durtiņas maksāja bargu naudu. Tapēc krāšņu un plīšu konstrukcijās tika viss taupīts. Vai tad tagad problēmas nopirkt atsevišķas durtiņas pelnu kastei. Nu nepatiks apakšas gaiss caur pelnu resrtītēm, turi durtiņas aizvērtas. Man plītij ir četri šīberi ar sešiem stāvokļiem. Nu netaisīja tā vecos laikos, jo tas bija pārāk sarežģīti un dārgi. Vārdu sakot, vecās grāmatas ir laba lieta un tās noteikti vajag izlasīt, bet jāseko arī tehnikas, darbariku un materiālu attīstībai līdzi. Jā, te jau pieminēja lamda zondi, tad es to jau pirms desmit gadiem izmēģināju. Diemžēl, parastā krāsnī tā nedarbojas. Efekts ir tads pats, kā autiņa tehniskajās apskatē, kad jums pasaka, izpūtējā kautkur ir caurums un rauj gaisu iekšā, brauciet pēc mēneša vēlreiz. Vardu sakot, lamda zonde kautkur dabū gaisu un stradā neprecīzi. Kamēr kurina ar riktīgu švunku, viss štokos, bet kā malka sāk izdegt, tā gļuko. Doma bija uztaisīt automātiku, kura pati krāsnij šīberi aiztaisa ciet, bet pagaidām nezinu, kā to izdarīt. Cilvēks, uz aci, šīberi aiztaisa ciet daudz precīzak. Par metāla detaļām kurtuvē, es jau pieminēju. Netur īsti neviens dzelzis ugunī. Man pat čuguna restes, pirms durtiņām, sadega. Viena lieta durtiņas, kuras dzesējas no ārpuses, vai šīberis, kurš atvērts kurināšanas laikā, bet cita lieta metāls tieši ugunī. Nē, nu gan jau titāns izturētu, bet nav jau krievulaiki, kad titāna gabalu pa polšu varēja nopirkt :). Tapēc vajag tādu kurtuves konstrukcija, lai tur neviena dzelža, tiešā ugunī, nebūtu.
Priecīgus otros Ziemassvētkus!

Labi mēģināšu uzkonstruēt tā, lai pelnu restes vietā varētu ielikt šamota gabalu. Tomēr sliecos uz ideju, ka krāsnisj jābūt kā kastei kastē ( nedaudz raķeškrāsns). Tā, lai dūmgāzes maksimāli apskalo kurtuves vietu vismaz no 3/5 virsmas. Tātad ja kurtuves augšā izeja, tad no augšējās "cepures" vietas sākas uz leju krītošie dūmvadi, kas ar dūmiem apskalo kurtuvi un savācas kopā zem vai aiz pelnu restītēm, kur arī ieplūst skurstenī. Krāsnij šibera vai aizbīdņa nav un lielākā kvēpu vieta tieši apakšējā grīda.
Vēl doma krāsns tīrīšanai veidot tādus kā aizskrūvējamus korķus no čuguna ūdensvada veidgabaliem. Te - tos atskrūvējot krāsns dūmejā var iebīdīt šlauku pieslēdzamu gaisa kompresoram un tas ļaus ar gaisa strūklas spiedienu notraukt kvēpus no siltumnoņēmēju vismām.

Es no Rx ieliktajām Grum-Gržimailo pečkām saprotu, ka veidojas tāda, kā koncentrēta karstuma kurtuve, kam augšā ir šaura izeja uz pārējo krāsns daļu. Doma, ka tajā šaurajā vietā ir max temperatūra, spiediens un jau uzkarsušais liekais gaiss sajaucas, saspiežas ar dūmgāzēm un pasvilina vēl tās.

Kurtuves forma ar sašaurinājumu ejot uz augšu plūsmu paātrina, un tā nenāk atpakaļ- nesit dūmus pie mazas gaisa padeves, tai pat laikā, deggāzes tiek efektīvi sadedzinātas. Arī ap durtiņām esošā slīpā pāreja neveido karstuma vilni pie durvīm. Līdzīgas domas ir arī kamīnu būvētājiem, veidojot kurtuvi. Tā panāk ka pie salīdzinoši mazas gaisa plūsmas dūmi nenāk telpā. Kamīns mierīgi deg, dūmi aiziet gludi, nevirpuļojot. Un jā, karstums sakoncentrējās šaurajā vietā, tā veicinot sadegšanu, jo kā zināms, "viena pagale" nedeg. Degšanai vajag siltuma summēšanos.

Viss jau pareizi, bet vienmēr jāņem vērā kompromisi. Nevar tak nezin cik lielu krāsni mūrēt, lai tajā milzīgu kurtuvi izveidotu. Vajag tak vietu cukām atstāt.

Te vēl var palasīties par pirolīzi un procesiem krāsnī vispār. Ka no buržujkas pie pareizas kurināšanas var izspiest 80% lietderības? Kapēc tradicionālai krievu krāsnij tik labi rādītāji?

[clubpechnikov.ru]

Par metālu kurtuvē. Forumhousē ļaudis praktiski pārliecinājušies, ka labākās pelnu restes ir parasti metāla leņķīši novietoti ar stūri uz leju kā V burts. Augša piebirst ar pelniem un labi izolē karstumu. Turot ilgāk, kā čuguna reste.

Secinājums no slēpņa dotā materiāla: "Но процессы в таких печах, при внешней простоте конструкции, очень сложны и теоретически еще не вполне проработаны. Для самодельщика это значит – твори, выдумывай, пробуй!"

Vilnim:

20 kW, ar lielo kontroli.

Tur nekas nav jārausta :) Motoriņš pats izkustina tos tubulātorus, vadoties pēc sev vien zināmiem principiem. Apm 1 X stundā

Pa lielam ir tā, ka atverot durvis katls ieslēdzas, aiziet dūmsūknis. Es salādēju malku (50 cm garu, 170 L) un piešķiļu flammi. Parējo tas katliņš dara pats - mēra un regulē temperatūras; O2; CO2; virina abus šīberīšus utt. Kad viss ir beidzies, tad katls "iemieg", bet neizslēdzas, jo tam vēl jāvada grīdu kontūru sūkņi. Tīri ziņkārei -"miega" patēriņš ir 28 W, tas kopā ar sūkņiem. Darba laikā, kad dūmsūknis iet uz teju 100 %, tad tērējas gandrīz 150 W (patēriņus noslasu no UPSa)
Tāds lūk man katlu Mersis :)

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es pilnīgi piekrītu, ka mūsdienās
> tehnoloģijas mainās.

Pirms mesties pielietot mūsdienu tehnoloģijas nenāktu par ļautnu saprast kāpēc krāsns kontrukcija ir tieši tāda un ne savādāka. Cik pats esmu lasījis, krāsnij nemaz nav tik daudz nejaušu elementu, kurus tā var mesties pārveidot, nesačakarējot kādu citu krāsns sekmīgai darbībai nepieciešamu funkciju. Tas gan par pašu konstrukciju!

bern, Tev pilnīga taisnība, krāsnīs ir daudz gadsimtos pārbaudītas lietas, bet tas nenozīmē, ka neko uzlabot nevar. Kaut vai izveidot to pašu sekundārā gaisa padevi. Es nemaz nerunāju par ķieģeļu precīzu piegriešanu ar fleksi. Vecos laikos visus robus aizmālēja ar māliem un tie, ar laku, izbira. Tagad ķieģeļus var salikt pa smuko, tā, ka mālus vispār nevajag. Tas tikai pagarinās krāns darba mūžu. Nevajag ekonomēt uz cuku tīramajām durtuiņām vai šīberiem. Tad vēl, pieejama ļoti plaša informācija, kuras vecos laikos vienkārši nebija. Meistars, kā vienu koonstrulciju apguva, tā visu mūžu kļepija.