UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Pašreizējā: 2 no 7
Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Rx ()
Datums: 23/12/2014 20:48

Derīgi palasī te: [bauzement.ru] par pirolīzes degšanu malkas kŗāsnī. Jaatzīmē ka tiek pievadīti divi gaisi: cauri malkai un degšanas vietai. Ja šo visu apgriež "kājām gaisā" tad iznāk ka pa malkas durtiņām padod vienu gaisu, pa pelnu durtiņām otru, kā jau te tika minēts. Un tas tad būtu pareizs degšanas process. Protams var iztikt ar malkas durtiņām, tikai pienākošais gaiss neveicinās degšanu tālākajā ( dziļākajā), krāsns daļā. Kā novērojuši daudzie malkas krāšņu lietotāji ar vienām durtiņām, pussadegusī malka ar kruķi jāvelk klāt pie durtiņām! Jā. Tā var darīt un nekas cits jau neatliek. Ja ir pelnu durtiņas arī, tad šis darbs praktiski izpaliek un sadegšana ir vienmērīgāka. Kāda jēga akcentēt krāsns apakšas apsildīšanu, ja durtiņas ciet, un siltums iekšā? Kā piemērs, labai degšanai ir metinātās pirts krāsnis, kur degšanas uzdevums ir radīt pēc iespējas augstāku temperatūru. Kā piemēram Termofor daudzie krāsniņu modeļi. Visiem ir pelnu durtiņas un līdz ar to, gaisa padeve caur tām. Pelnu durtiņu nav mūrētajām maizes krāsnīm, jo jā, tām jāsasilda pamats!

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: mm777 ()
Datums: 23/12/2014 22:27

Man ir kamīns ar resti un divām padošans zonām - virsgaisu un caur pelnu resti ar maziem priekšējiem šīberīšiem.
Pierdze tāda, ka 15-20 gadus kūpinot , ķieģeļu skurstenis tā sadarvojās, ka dabūju to nojaukt. Skursteņslauķis teca ka biju par mata tiesu no aizdegšanās riska, kurš degtu ar 1000 grādu temperatūru. Tā tiku pie jauna mūrēta skursteņa un nu kurinu ar švunku. Ne tā ka durvis vaļā, bet virsgaiss uz 1/2 spraudziņā un apakšējie šīberi vismaz uz 1/2. Lietoju lapu koku malku - sausu, nedaudz jaucot ar skuju koku. Bērzs rada aplikumu. Reizi mēnesī izkurinu ar apsi. Tagad pēc 4 gadu kurinašanas, skurstenis kā jauns. Vecie ķieģeļu skursteņi arī kalpoja 300 gadu un vairāk, pie normālas kurināšanas bet mēs kūpinot un lietojot slapju malku bieži tos sabeidzam pāris desmitu gadu laikā. Skurstenim ir jāizsilst, ar lēnu kūpināšanu tas nenotiek pat visas dienas laikā un sāk svīst un tecēt melna darva, kas rada risku un audzē to ciet.
Laukos ir bijusi arī krāsns bez restes, bija ok, siltumu turēja labi, pelnu nemaz tik daudz nebija.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: slēpnis ()
Datums: 23/12/2014 23:16

Vēl kas. Mūrējot krāsni ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu kurtuves augstumu. Vairs nevaru atrast 1 krievu saitu, bet tur bija labi izskaidrots, cik būtiski ir ļaut liesmai izdegt un tikai tad sastapt šķēršļus un siltuma noņemšanu. Bija arī kaut kādi aprēķini ar daļiņu plūsmas ātrumu liesmā, molekulu rekombinācijas laikiem, lai tās "nobriestu" otrreizējai sadegšanai un vēl kaudze lielumu. Secinājums bija tāds, ka labāk augstāku, nekā par zemu. Tādiem kritērijiem labi atbilst Kuzņecova krāsnis. Varbūt uzbliez kādu no tām. Bet ir, kas viņas kritizē.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 24/12/2014 10:20

Tad kurtuves optimālā konstrukcija varētu būt šāda. Kurtuves grīda ar kritumu pret durtiņām. Pie durtiņām slieksnis ~10...7cm augstumā. Pāta slīpumu es izpildu šādi - apakšējā zona, kurā nonāk dūmgāzes ieejai dūmenī ir nerūsējošā tērauda sloksne 1mm biezumā. Uz tās slīpuma nodrošināšnai ir ķīlveidā piegriezta vietā vate 70kg/m3, kurā iestrādātas vara caurulītes primārā gaisa pievadam kurtuves grīdas aizmugurei. Uz vates ~5cm ugunsdrošais betons. Grīda apmēram 51x26cm liela. Kurtuves augstums vismaz 60cm, kur augšpusē dūmu izeja caur degšanas katalizatoru - šamota ķieģeļiem ar 1,5cm sparugām. Virs ķieģeļiem sekundārā gaisa pievads caur vara caurulītēm. Tā, ka sekundārais gaiss smagāks nekā liesmas gāzes, tad tas "līs- plūdīs - kritīs"uz leju caur katalizatora spraugām un zonā zem ķiegeļiem nodrošinās pilnīgāku deggāzu katalīzi.
Tātad primārais gaiss - sparugas gar durtiņām un gaiss caur caurulītēm pāta aizmugurē. Sekundārais gaiss kurtuves augšā - katalizatora zonā. Krāsnij aizbīdņu nav - jo dūmgāzes skurstenī ieplūdīs zem kurtuves un papildus gaisa regulācija tiaki caur durtiņām.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Rx ()
Datums: 24/12/2014 12:53

Derētu analzēt ievērojamu krāšņu speciālistu domas, kam ir liela pieredze un izgudrotāja gars, kā piemēram te:
[www.nazproject.ru]

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: JP73 ()
Datums: 24/12/2014 15:33

Kādu laiku uzdevu sev jautājumu, mazliet meklēju internetā sekojošu lietu:
Vai ir liela starpība malkas (zviedru tipa 30kw) katla iebuvēts 2 tonnu akumulatorā….kurināšanā ar pilnu jaudu - dumgāzu temperatūra 300 - 400 grādi, vai čubināt 150 - 200 grādus dūmvada izejā… Pašam liekas, ka pie 300 - 400 grādiem daļa siltuma aiziet gaisā, akumulators/katls pa dūmgāzu kanālu (ap 250 mm) nespēj paņemt visu siltumu…
Katla princips - ielāde ap 50X60X40 cm lielā tvertne malku, tad uguns sākumā aiziet grīdā, tad pa dūkanālu vienu 250 mm aiziet vijoties uz augsju caur akumulatoru uz skursteni…2-3 metru liela truba…2 durtiņas… Ielādējot 0.1 m3 - kurās no 4- 7 stundām….. varbūt kāds ir papētījis dūmgāzu temperatūru lietas..-)) paldies ja iepriekš...

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Didzisp ()
Datums: 24/12/2014 16:33

Man gan līdz galam nav skaidra Brikmaņa kunga doma. Labi, kurtuvei slīpa grida, bet nafig tur nerūsējošā tērauda plāksni vajag? Tai karstumā pat čuguns izdeg, bet ņeržā neturēs vispār. Vara trubiņas ari neturēs karstumu un vēt, tās ātri vien būs pilnas ar pelniem. Čuguna restītēs bieži pelni saštopējas, kur nu vēl trubās. Par augšas,j eb sekundarā gaisa "krišanu"uz leju, es stipri šaubos. Skurstenim ir pamatīga vilkme un tam pofig, auksts vai silts gaiss, raus viņš gaisu uzreiz cukās. Man piemēram pirts krāsnij sekundārajam gaisam tāda vilkme, ka špicku ne tik nodzēš, bet no pirkstiem rauj ārā :)

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Datums: 24/12/2014 19:48

Es domāju, ka varētu kaut kādu interesantu krāsni uzmūrēt, bet tur jāpasmadzeņo un es to lietu darītu ar diezgan drošu domu pārbūvēt, jo tādas lietas manuprāt ar pirmo piegājienu nenoķert. Bet mēģināt kaut ko izgudrot domāju ir vērts. Varbūt lai skaidrāka doma citiem - to lietu likt uz papīra un ievietot kritikai/komentāriem?

JP73 - par dūmgāzēm ir viss samērā vienkārši. 95%+ efektivitātes katliem dūmgāzes skurstenī ir ap 150 grādiem, katrā ziņā ne zemāk vairs par 130. 85-93% katliem dūmgāzes ir 200-230. Abiem variantiem dūmgāzes ir praktiski tīras - resp. tur ir niecīgs nesadegušo daļu skaits, praksē tas izpaužas tā, ka dūms ar aci nav redzams vispār. Aukstā laikā ir redzams plāns un pilnīgi balts - faktiski ūdens tvaiks un co2. Abos variantos tur ir kaut kāda plūsma tām gāzēm litri minūtē, kas ir vairāk kā pašvilkmes kurtuvēm, resp. tos piedzen praktiski vienādas jaudas nosūcēji. Cik viņiem tie litri minūtē ir, to nezinu, bet tas vispār ir no svara. 300-400 grādi noteikti būs neriktīgi, tik daudz ir par daudz pat nerēķinot plūsmu.

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: Niks ()
Datums: 24/12/2014 22:23

Vilnis
Mani 0,02 U$D
Tikko palaidu savu holzvergasseru. Rūpnīcas defaultā auspuff T ir nolikta no 120 līdz 170 grādiem. Jautrākajos brīžos gan iet pie 190. Vairāk gan neesmu redzējis, lai gan kurināju ar supermalku - ar sausiem oša dēļu atgriezumiem :) Ja auspuffa T kāpa virs 190, tad katls leca virs 100 un vēra ciet šiberus un slēdz arā dūmsūkni
Zem 80 nozīmē, ka viss derīgais ir izreaģējis un katls slēdzas ārā

Re: Pelnu restīte malkas krāsnij.
Autors: slēpnis ()
Datums: 24/12/2014 23:20

[u-dachniki.ru]

Rekur iesaka kurtuves augstumu vismaz 0.8 - 1m

Устройство топки для дров.

Высота топки для дров может быть от 80 см до 1 м. Если высота топки недостаточна,

то летучие вещества не успевают сгореть в топке.. Это приводит к тому, что несгоревшие частицы осаждаются в дымоходах, образуя слой сажи, тем самым, ухудшая нагрев печи.

Печь с такой топкой неэкономична.

Tas gan nav tas saits, par ko es iepriekš minēju.

Vispār pašam kaut ko izgudrot krāšņu konstrukcijā ir drosmīgs solis. Es ieteiktu tomēr parakties netā un atrast kādu gatavu konstrukciju, kuru nokopēt. Eksperimentēt var ar metāla katliem. Tur vismaz var kaut ko izgriezt un pārmetināt.

Pašreizējā: 2 no 7


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **  **    **  **     **  **      **  **     ** 
 **     **  ***   **   **   **   **  **  **  **     ** 
 **     **  ****  **    ** **    **  **  **  **     ** 
 **     **  ** ** **     ***     **  **  **  **     ** 
 **     **  **  ****    ** **    **  **  **  **     ** 
 **     **  **   ***   **   **   **  **  **  **     ** 
  *******   **    **  **     **   ***  ***    *******  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727