UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Inženiertīkli :  Building.Lv Forums

Apkure, kanalizācija, ūdensvads, santehnika, elektrība u.c.
Iet uz lapu: 123456Nākošā
Pašreizējā: 1 no 6
par zāģu skaidām
Autors: slēpnis ()
Datums: 06/08/2010 01:51

Radās doma kaut ko ieekonomēt uz siltumizolācijas izmaksām un bēniņos starp pārseguma brusām sabērt skaidas. Reāli sanāktu 20cm. Kādam vates biezumam tas būtu ekvivalents? Sākumā biju nodomājis 25cm vati, bet ja ir 20cm skaidas, cik tad vēl vati vajadzētu? Zinu, ka jāmeklē koeficienti, jārēķina, bet varbūt kādam kas ar to ikdienā nodarbojas, tas viss ir jau "pie rokas"?
Un kā tās skaidas ar kaļķi jauc? Vai var pa kārtām bērt un pēc tam pārkaisīt ar kaļķi vai viss pa priekšu jāsajauc un tad jāber? Kāda proporcija?

Un visbeidzot, vai kādam nemētājas uz atdošanu vai pa nelielu samaksu pašas skaidas? Vēlams Rīgas tuvumā.

Re: par zāģu skaidām
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 06/08/2010 11:28

Sausu galdniecības skaidu siltumpārejas koeficents ir 0,094..0,01 , kamēr vatei tas ir robežās no 0,039...0,043. Taču skaidu siltuminerce ir lielāka nekā vetei, jo skaidas bērti blietētā variantā svērs ~200..250kg/m3, vatei dažāds no 35..70kg/m3.
Parasti attiecības bērumam 1:20, kur 1 daļa tilpuma nedzēstam būvkaļķim. Sajaukt labāk piespiedu mehāniskjā maisītājā , kur pirms palaiž maisīšanu uzklāj agroplēvi vai smalku sietu. Taču šādi kvalitatīvs maisījums varētu būt nepieciešams stavstatņu pildītām sienām, kamēr pārsegumā kaļķi var uzbērt izmantojot sietu.

Re: par zāģu skaidām
Autors: slēpnis ()
Datums: 06/08/2010 12:40

Paldies. Siltumpārejas koeficientu droši vie biji domājis 0,094...0,1 Tātad apmēram 2,5 reizes sliktāks kā vatei. Tas dotu apmēram 8cm vates ekvivalentu. Nu ir ok pagaidām. Šoziem man tikai vajag tāda līmenī, lai ar buržujku vai ko tamlīdzīgu varētu piesildīt un kaut ko darīt pa ziemu. Tikai, ko nozīmē bērti blietētā? Piemīdīt ar kājām? A ja vienkārši saber, bez blietēšanas, nav labāk? Un varbūt ir jēga pa vidu kārtām tehnisko papīru ieklāt? Lai mazāka gaisa cirkulācija.

Re: par zāģu skaidām
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 09/08/2010 08:41

Skaidas brīvā bērumā no 125..150kg/m3 ar laiku pašsablīvējas vai nosēžas līdz blīvumam 200..250kg/m3. Tātad pie iestrādes labāk uzreiz tās nedzudz sablietēt ar plakanu dēli, kam galā kāts.
Papīra vai vēl labāk kastu gofrēto kartona ievietošana uzlabo siltumpretestību, jo samazina iespēju gaisam cirkulēt skaidu berumā.
Taču pašā apakšā vajag ieklāt pretkondensāta plēvi -120mkm PE polietilēna plēvi vai ALU-papīrs materiālu. Tas ziemā telpā samazinās mitruma zudumus pie ziemas sausā gaisa.

Re: par zāģu skaidām
Autors: Didzisp ()
Datums: 09/08/2010 09:54

Zāģu skaidām ir divas labas īpašības- tās neko nemaksā un galvenais, tās ir "elpojošas". Vai zem sakidām vajag likt plēvi un pārvērst māju par "plēves būdu", es gan šaubos. Vismaz es tadu muļķību nedarīju un zem skaidām saliku parastu kartonu. Nav ne ziemā sauss gais, ne vasarā mitrs- viss "noregulējas automātiski".
Plēvi vajag zem vates, jo tā uzņem mitrumu ka švamme, bet skaidas tak vēdinās un nekad nepaliek mitras. Nepateikšu gan par matemātisko siltumpretestību. Tas lai paliek teorētiķiem, bet māja tura siltumu un temperatūra neminās tik strauji kā Plēves-vates būdās.

Re: par zāģu skaidām
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis ()
Datums: 09/08/2010 14:42

Par ro pretkondensāta plēvi. Palasi forumā tos rakstus, kas rakstīti aukstajā gadalaikā, kad telpās gaisa relatīvais mitrums nokrita zem 30%... No manas puses nau jau tā, ka tvaika izolācija būtu obligāta, bet ja es varu dzīvot labāk vai ērtāk, tad kapēc tā nedarīt.
Ir cilvēki, kas ļoti jūtīgi uz sauso gaisu telpās, pieaug putekļainība un ja 'slēpnis'raksta, ka apkurei būs metāla buržuika.. tā rada lielu'sauso' karstumu, jo te mitrums no krāsns nenokļūst telpā līdzīgi mūrētai krāsnij.

Re: par zāģu skaidām
Autors: Didzisp ()
Datums: 09/08/2010 15:16

Celefāna pleve tak mūsu senčiem i sapņos nebija rādijusies un nekas, neviens jaunsaimnieks "neizkalta" savās stāvbūvēs, kur visas siena sun griesti bija tikai no zāģu skaidām. Plēve ir modes lieta un vajadzīga modernajām vatēm. Es neatdzīstu ekstremāļus, kuri būvē mājas no smilšu maisiem vai māla, bet plēves izmantošanu pie elpojoša siltinašanas materiāla arī uzskatu par kļūdu.Par metāla apkures "buržuikām" varu piekrist, bet samitrināt gaisu tak nu nav nekādu problēmu. Esmu dzimis un audzis 1924 gadā celtā stāvbūvē ar zāģu skaidu pildījumu un varu teikt tikai visu to labāko. Nu nav tur ne mitrs ne sauss gaiss. Tagad ,savā mājā, arī maksimāli cenšos izmantot dabīgus un elpojošus siltināšanas materiālus. Nevajag man ne nez kādus tur rekuperētorus ventilecijā, ne pārgudras automātikas, viss notiek dabīgā ceļā un gaiss vienmēr mājā ir patīkams. Nu jā, bet uz manis nav "uzvārījušies" ne plēves, ne ventilacijas iekārtu, ne vates, ne buržuiku ražotāji:).

Re: par zāģu skaidām
Autors: aaaa ()
Datums: 09/08/2010 15:45

Didzi, tu jau pats pateici, kur ir skepses probleema - tu nekad neesi dzivojis moderni siltinata maja ar rekuperativu ventilaciju un tvaika barjeru. Nu ka tad tev vareja izveidoties tik "objektivs" viedoklis, ka shis majas atri uzkarst un atri atdziest, ka mitruma limenis tajas nav optimals un ka gaiss ir slikts?
Es esmu tads pat padomju berns, ka mes visi un ari nekad neko tadu nebiju ne redzejis ne taustijis, bet kad vairakus gadus padzivo maja ar istu mehanisku ventilaciju, tad saproti, kapec Skandinavija ta ir ar likumu noteikta norma/prasiba.
Mana jaunuzceltaja maja ari nav istas mehaniskas ventilacijas un to es tagad kolosali nozheloju. Celtu velreiz - pirktu leetakas flizes vai laminatu, bet istu ventilaciju gan uztaisitu.

Re: par zāģu skaidām
Autors: Didzisp ()
Datums: 09/08/2010 17:40

Man neviens neiestāstīs,ka mūsu klimatā vajag nez kādus tur rekuperātorus un citas figņs, ja visi procesi notiek ar dabīgu ventilāciju. Esmu bijis "modernās mājās" un nevarēju izturēt "maksligo klimatu" pat vienas viesības.Nemaz nerunājot par gulēšanu naktī. Tagad modē savākt pat pirdiena siltumu un dēļ tā piebāzt pilnu māju ar automātiku. Neviens tak neparēķina, ka pa tās automātikas cenu un uzturēšanas maksu var visu mūžu atļauties sezonā sadedzināt lieku steru malkas. Nu labi, katrs dara kā grib. Es uzskatu,ka elpojošs skaidu siltinājums rada patīkamāku mikroklimatu istabās, kā plēves vates siltinājums.
Jautājums jau bija par skaidu izmantošanā mājas bēniņu siltināšanai un es tikai saku,ka skaidas ir gana labs siltumizolātors. Kaļķi var vispār nejaukt klāt skaidām. Ja nu dikti gribās, tad uzber pa virsu. Ja kāda pelīte rudenī ielīdīs paspārnē, tad tā nekādīgi netiks skaidās iekšā, o būs jārgraužas caur kaļķi. Es gan kaļķi nekur neberu, bet vienkārši izķeru peles. Vot ar tiem mošķiem gan negribās vienā mājā dzīvot.
Būtībā jau šai pasaulē viss ir vienkarši un rekuperātoru, plēves, vates, automātikas ražotāji grib nopelnit uz jaunā mājas cēlāja rēķina. Celtnieki arī negrib ar skaidām čakarēties, jo vati ta vieglak ielikt un ja kas nesanāk kā vajag, tad plēve priekša un vējš cauri nevelk. Tad nu visi vienā balsī reklamēs, ka skaidas ir slikti, bet vate ir labi- bizness ta:)

Re: par zāģu skaidām
Autors: aaaa ()
Datums: 09/08/2010 17:54

Nav runa par lieku steru malkas vai plevi vai vati. Ir runa par svaigu gaisu majas visu laiku un visas istabas. To tu ar dabigu vedinashanu (es gan teiktu drizak nevedinashanu) nekad nenodroshinasi, jo lai kads butu sienu materials, gaisu tados daudzumos, lai pietiktu vedinashanai, tas cauri nelaizh. Visi nez kapec - mikroklimats, mikroklimats, ar to saprotot tikai un vienigi mitrumu un temperaturu. Bet gaisa sastavs, kas butiba ir svarigakais, jo mes to elpojam nepartraukti - nakts, diena, svinibas vai vel kas, netiek pat pieminets.
Var jau nelikt rekuperatoru, bet ilga laika perioda tas vienkarshi atmaksajas, protams, ari razhotajs uz to nopelna, bet ja galu gala ietaupu ari es, tad kapec ne? Nu nevedinasi tu ziema, katru dienu vairakas reizes diena un pilnigi visas istabas, ari vasaraa ne. Un tas, ka kaut kur kaut kada sturi vedinashanas rezhima stav puspaverts logs, neizsaka pilnigi neko. Tos simtus kubu stunda un piedevam visa maja tu nekad neapmainisi.
Es tiesham nemegjinu ne ko pardot, ne kadu parliecinat, es runaju no personigas pieredzes pec vairaku gadu dzivoshanas Zviedrija, kur katra istaba bija pieplude-nosuce. Darbojas vinja pilnigi bez skanjas, varbut pilniga klusuma dzird, ka viegli shnjac. Bet ta sajuta, ka neliela guljamistaba no rita, kur gulj vismaz 2 cilveki, gaiss ir tads, ka piemajas parcinja ir absoluti neatsverama. Un vienalga, ziema vai vasara - pirmkart cilveks daudz labak jutas, daudz labak gulj un ari slimo daudz mazak, jo to, cik augstu uzkapj CO2 limenis viena maza istabinja guljot ar aizvertam durvim paris cilvekiem mes pat iedomaties nevaram, jo to jau deguns nesaozh un acs neredz.

Iet uz lapu: 123456Nākošā
Pašreizējā: 1 no 6


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **   *******   **      **        **  **      ** 
 **     **  **     **  **  **  **        **  **  **  ** 
 **     **  **         **  **  **        **  **  **  ** 
 *********  ********   **  **  **        **  **  **  ** 
 **     **  **     **  **  **  **  **    **  **  **  ** 
 **     **  **     **  **  **  **  **    **  **  **  ** 
 **     **   *******    ***  ***    ******    ***  ***  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727