ja boilerī gāžas iekšā 80 grādu temperatūrā karsts ūdens no apkures katla, vai tad ar tādas baktērijas spēj vilkt dzīvību un uzturēt savus smakojošos ķermeņus pie dzīvības?

Manuprāt viņas nespēj vilkt dzīvību arī pie pārāk zemas temperatūras. 90-to sākuma krīzes laikā (kad daudzviet karsto ūdeni atslēdza vai vismaz ļauži sāka taupīt pēc skaitītāju uzlikšanas) par to rakstīja prese. Tāpēc man ir aizdomas, ka arī siltuma atgūšana no kanalizācijas varētu būt "greenwash" ("zaļā" smadzeņu komercskalošana).

Nu nebūs laikam vis šoreiz grīnvašs. Norvēģijā pie Oslo ir ss sistēma megavatu jaudās, kas siltumu iegūst no pilsētas notekūdeņiem:
[www.friotherm.com]
Ļoti atkarīgs no tā, kādas baktērijas un kādai videi adaptējušās - lielākā daļa pūšanas baktēriju darbojas jau temperatūrās, kas nav pat siltas, bet ir tikai nedaudz virs nulles. Koks nomests zemē mežā ēnā taču sapūst, arī āboli vēsā pagrabā sapūst. To, kā destilētā!!! ūdenī istabas temperatūrā uz trauka sienām uzaug zaļa kārta ar aļģēm, ka gandrīz cauri neredz, esmu redzējis pats savām acīm.

Turpinot tēmu par smirdīgu ūdeni...
Pagājušo ceturtdien tā kārtīgi nogāza un tagad no dziļurbuma ūdens ir ar savādu smaržu/garšu, tādu kā zemes vai kūdras.
Mēģināju notecināt pāris stundas - nefiga tas pats. Nomainīju filtrus arī tas pats.
Šodien jau pamazām paliek labāks, bet ko tas lietus ietekmē? Pa rori netek iekšā ja nu vienīgi kaut kur pa gruntsūdeņiem, vieta zema - urbums 55m, sūknis kaut kur ~ 10 m no zemes līmeņa. Kas vislabāk noņem smaku? Es kaut kā tiecos uz aktīvās ogles kārtridžiem. Vēl variants arī kaut kāda veida hlorēšanu/ozonēšanu, vienīgi kā to mājas apstākļos paveikt.
Par destilētu ūdeni un aļģēm ir tīra patiesība - aug griezdamās tās aļges un ar tām arī jācīnas, jo britas filtra krūze mēdz apaugt, ja to nemazgā katru nedēļu.

visas baktērijas iznīkst pie 121 grāda celsija un vismaz 1 atm spiediena.

Man kautkur bija pierakstīta trupes sēņu darbības apakšējā robeža, vai tik nebija 5°C.

Sanāca pabūt Vācijā un runāt ar palielas un vienas no Vācijas modernākās kokzāģētavas īpašniekiem. Šie stāstīja, ka vēl tagad reizēm zāģējot 2006. gada vētras sagāztos kokus. Prasīju par glabāšanu un šie teica, ka reāli ir tikai un vienīgi viens variants, kas tiešām strādā - slapjā glabāšana. Koki sakrauti kaudzēs un 24h tiek smidzināti ar ūdeni. No ārpuses izskatoties kolosāli - viss esot melns, smirdot jau pārsimtmetru attālumā un apaudzis ar sēnām, ka bail pieiet klāt. Smidzināšana notiekot cauru gadu un ziemā koki apauguši ar pusmetrīgu ledus kārtu.
Bet tikai no šitādiem varot sazāģēt kvalitatīvus lietaskokus. Ja sakrāmējot sausus baļķus, tā jau gada laikā esot pilnīgi čau - visu sabojājot kaitēkļi un tie derot tikai malkai.

(sorry, par aizbraukšanu netēmā)
Es jau grasījos glabāt dīķī, bet tad padomāju, ka nevarēšu ne ērti iekraut, ne izņemt, ne uzlikt kautkādus betonus virsū, lai iespiestu zem ūdens.
Vai tie kaitēkļi nav aktuāli tikai gadījumam ar mizu?

Nu laikam jau tomēr ar mizu, bet bez mizas, cik saprotu, baļķi sasprēgā un tādi atkal nekam neder. Tur gateris ne pa jokam - jaunākais viņu ieguldījums - vienīgā sistēma Vācijā - baļķi noliek un vienlaicīgi simtiem lāzeru uztaisa baļķa 3D imidžu. Tālāk jau dators aprēķina kā jānoliek baļķis un no kurienes jāsāk zāģēt, lai maksimāli izmantotu derīgo koksni, lai minimizētu atgriezumus. Dienā viņi sazāģē 600-700 kokus. Pie kam klienti varot pasūtīt pavisam smalki - vot gribu vagonku tikai un vienīgi no kodolkoksnes - aber lūdzu! Visa vadība no datora, gribu dēļus 273.4mm platumā - aber lūdzu.

Jā, bez mizas sprēgā uz nebēdu. Saka, ka to varot regulēt ar ciršanas laiku, tomēr es šaubos.