No viena speciālista dzirdēju, ka viņš zin nosiltinātas ēkas, kuras tērē vairāk nekā pirms siltināšanas?! Vai tas tiešām var būt?
Saprotams, ka siltinātās ēkās vajag ierīkot mehānisko ventilāciju (mājas mazāk "elpo"), bet vai tad caur ventilāciju tiks izrauts ietaupītais siltums?? Tad jau tur ir ietaisīta tāda ventilācija, kas gaudo un rūc...
Kāda ir Jūsu pieredze? Varbūt kaimiņš ir ko nosiltinājis? Varbūt viņš kaut ko ir rēķinājis?

Tas ir apmēram tā - tev ir auksts, tad tu uzvelc kreklu un tev paliek vēl aukstāks?
Steidzami jāmaina ļurka.

Ja ar to siltināšanu ir nodarbojies tik aukstas klases speciālists kā tas teicējs, tad viss iespējams...
es zinu objektus, kur pēc dižspecu siltināšanas pie strādājošiem apkures katliem ziemā ir aizsalušas apkures caurules...
biežāk apasiltiniet mūri no iekšpuses un ne tādas vien atrakcijas novērosiet.

Ja siltina aukstas klases speci, tad skaidrs, ka paliek aukstāks.

Te varētu būt tāds variants, ka ja aizbēruma 'nekvalitatīvā' siltumizolācija jumta stāvā nomainīta pret pakoto minerālvates 'kvalitatīvo' siltumizolāciju un laika gaitā vate ir nosēdusies, atstājot spraugas, tad jā.
Bet visumā nezinot ēku kopumā. pirms un pēc siltināšanas, tāds apgalvojums ir apšaubāms. Par mehāniskās ventilācijas ierīkošanas radītiem zaudējumiem varētu būt taisnība.

Pie vienādas telpu temperatūras(ja tā nav augstāka par ķermeņa temp.) cilvēks vairāk "sals"tajā telpā,kurā lielāks gaisa mitrums,līdz ar to,lai justos tikpat konfortabli,viņš šajā mitrākā telpā centīsies uzturēt nedaudz augstāku temperatūru .Pēc ēkas siltināšanas bieži gadās,ka ēkā palielinas mitruma daudzums un pilnīgi iespējams,ka,iepriekšējās konforta sajūtas nodrošināšanai, tagad nākas pacelt telpas temperatūru.

Tas izklausās nevis pēc "nosiltinātām ēkām", bet "haltūristi pēc skata kaut ko līdzīgu siltumizolācijai uztaisīja" :) Vispār jau siltināšanu nedrīkst skatīt pilnīgi atsevišķi - lai sasniegtu max rezultātus, tā jāskata kopā ar ventilāciju un ēkas gaisa caurlaidību.

Mehāniskā ventilācija principā var diezgan daudz siltuma izvadīt, ja vien nav ielikt rekuperators. Ne velti, lai sasniegtu pasīvās mājās energopatēriņu, jābūt rekuperācijas sistēmai, pie tam ar ļoti augstam atgrieztā siltuma procentu.

Ja nemaldos, tad iespējams dzirdēju stāstu, kā nosiltinātai daudzstāvu mājai neadekvāti maz samazinājās siltumpatēriņš (varbūt arī pat piegauga). Tur galvenais iemesls bija tas, ka tika likvidēta dabīgā ventlācija caur šķirbām, bet netika izveidota normāla mehāniskā ventilācija. Rezultātā - sutīgs, nav gaisa, cilvēki vairāk logus, lielāka siltumzudumi utt.

Tas tā varētu arī būt, ja nepareizi nosiltina, jo siltināšanas materiālu piestiprina uz līmjavas pikām pie sienas, līdz ar to starp sienu un siltināšanas materiālu izveidojas neliela gaisa sprauga, kam vēl papildus vajadzētu strādāt kā siltuma izolācijas slānim, bet ja lejas daļā pie cokola ir atstāta sprauga starp sienu un izolācijas materiālu veidojas gaisa plūsma kā skurstenī. Aukstā gaisa plūsma, kas vēl vairāk dzesē sienu nekā pirms sienas siltināšanas.

Nu nu, caur mazo spraudziņu saldē vairāk, nekā pirms tam atklāti uz tās pūšot virsū (:

Tieši tā Lauri. Gāzbetona siena, no ārpuses siltināta ar putoplastu, starp loksnām aukstinātāji atstājuši spraudziņu, tajā vietā iekšpusē apkures caurule, aiz borta -25, pāris stundas mājā nav elektrības, blakus vēl SILTAM radiatoram pie sienas putoplasta loksnes platumā jau NOSARMOJUSI apkures caurule...
Vispār ziemā nepiekurināmu māju māju dabūja gatavu kompleksā brigāde "no citas vietas augošās rokas" Pirmā stāva pārsegums - dzelzbetona dobtie paneļi kuriem ar tjapļap metodi apstrādāti gali, kā rezultātā ārsiena paneļa galā "mazliet" uzblīdusi...kārtīgiem amatniekiem tas jau nav šķērslis, visā fasādes garumā bez putoplasta paliek sprīdi plata spraudziņa pārsegta ar sietu un tās pašas dienas vakarā jau uzvilkts pāri apmetums...
šādi izveidoto aukstumtiltu nozīmi plašākai publikai varētu mēģināt izskaidrot būvinženieris Ivars Brinkmanis, es jau gana sirmus matus esmu dabūjis šajos objektos aizstāvot savas apkures sistēmas.