agrais rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un slāņa biezums ir 2-20mm.Mēs laikam par dažādām
> lietām runājam...

Piekrītu, es biju domājis Knauf-a Nivello. Ir arī tāds.
Bet mana dziļā pārliecība, ka jauna grīda lielākos objekotos veidojama ar estrich un uzrez gluda un taisna;izlīdzinošie materiāli savukārt izmantojami padomju un jaunāku laiku brāķa labošanai vai mazajiem objektiem, kur nav ekonomiski izdevīgi saukt brigādi.

Ta jau ir...Estrix sanak viskvalitatīvak un principa ari letak ka gatavais betons+darbs...

kā jau iepriekš rakstīju es neesmu ļoti zinošs šajās lietās, tāpēc man vēl daži jautājumi par šo tēmu:

1) ja es plānoju silto grīdu likt arī otrajā stāvā, kā ir pareizi, katram stāvam savs kolektors vai uz abiem stāviem viens?
2) vai pie kolektoriem katram kontūram var noregulēt savu temperatūru vai tas nav iespējams?
3) ja nav iespējams atsevišķi regulēt temperatūru katram kontūram, tad ar kādu soli man likt siltās grīdas augšā, lai nesanāk ka lejā ir ledusskapis, bet augšā pirts? pirmajā stāvā likšu 16mm trubas ar soli 15 cm. otrajā stāvā likta 16mm ar soli 20-30cm?
4) urbjot teoriju ieraudzīju, ka bieži gar ārsienām un pie logiem un durvīm liek mazāku soli, lai attiecīgi siltuma atdeve būtu lielāka vietās kur ir vairāk zudumi, lai neizjustu temperatūras atšķirības. vai ir jēga sarežģīt pasākumu un likt to 1m no ārsienas 10cm soli un pārēja telpā 15 cm, vai neispringt un visur likt 15 cm?

1) var dažādi risināt, bet galvenais manuprāt ir cik garas sanāk tās cilpas un cik pēc skaita daudz ir kontūri. Ja liek atsevišķu kolektoru katrā stāvā (kas ir tehniski ērtāk), tad jārēķinās ar vēl vienu cirkulācijas sūkni pie kolektora. Jautājums ir par otrā stāva segumu, vai tas atļauj tur likt betona grīdu? Var arī izskatīt versiju par radiatoriem otrajā stāvā, ja piemēram tur sarēžģiti ir grīdu ierīkot.
2) kolektorā temperatūru katram kontūram nevar noregulēt, jo miskeris ir viens uz visām cilpām, taču regulāciju veic ar caurplūdi - tur kur nepieciešams mazāku temperatūru telpā, tur tiek samazināts caurplūdes daudzums (kolektoriem ir vienkāršāki un sarežgītāki plūsmas regulatori, bet jebkurā gadījumā tie ir jebkuram kolektoram),
3) nav jāmaina solis, jo ir regulēšanas iespēja,
4) tīri teorētiski par tām ārmalām tā ir, bet praktiski nedomāju, ka tam ir nozīmē, jo siltuma zudumi tur nav būtiski un telpas temperatūra tāpat ļoti labi izlīdzinās, lai vispār nejustu kaut kādu tur atšķirību. Tāds variants būtu aktuāls, ja piemēram ir doma sildīt ar ļoti zemām temperatūrām grīdu (piemēram siltumsūknis), tad varbūt tam parādās kaut kāda neliela nozīme, bet nedomāju ka būtiska. Es sev neko nesarežģīju un gāju pēc armatūras soļa un viss. Cita lieta, ka var ielocīt to cauruli dažādi, bet jēdzīgāķais variants ir turpgaita un atpakaļgaita iet visu laiku blakus un vīrzās pa ārmalu uz iekšpusi un iekšpusē centrā veidojas finiša cilpa. Paskaties internetā bildes, lai saprastu to locījumu. Principā tas iespējams arī nobalansē ārmalu un vidusdaļas temperatūras jautājumu, jo šādā locījumā siltākais šķidrums vienmār kursēs vairāk pa perimetru. Bet nav fundamentāla kļūda arī citādam locījumam, jo normālā siltinātā ēkā to visu praktiski nevar just - visur būs smuka vienmērīga temperatūra.

Paldies, Vilni!
Principā domu sapratu. Nav vērts iespringt uz trubu soli, kā arī ja finanses pietiek var taisīt divus kolektorus, vienīgi sanāk pārmaksāt uz otra cirkulācijas sūkņa rēķina.

Par grīdu otrajā stāvā biju domājis likt koka grīdu, jo negribu likt papildus slodzi uz nesošo sienu. Biju atradis variantu manai idejai - attiecīgi ir tādas kā alumīnija plāksnes ar padziļinājumu trubai. Šīs plāksnes uzstāda star siltumizolāciju un grīdas pārklājumu. Attiecīgi truba uzsilda visu plāksni kas vienmērīgi sadala siltumu, kas koka grīdai ir būtiski. nezinu vai šāds vairants ir labs, bet atsauksmēs rakstīja ka strādā diez gan ok.
Varētu likt radiatorus, bet tie aizņems vairāk vietas. A kā finansiāli, radiators sanāk lētāk kā siltā grīda otrajam stāvam?

katram stāvam savs kolektors ir ērtāk.
kāda būtu argumentācija katram stāvam likt savu sūkni? man, piemēram, ss sūknis lieliski tiek galā ar abiem stāviem, kopā 16 kontūriem.
grīda jātaisa šā kā tā. nu, tad ir vērts to taisīt siltu un nemocīties ar radiatoriem, diviem temperatūru režīmiem.
otrā stāvā var veidot silto grīdu no trim kārtām riģipša.

Jānis654 rakstīja:
-------------------------------------------------------
var taisīt
> divus kolektorus, vienīgi sanāk pārmaksāt uz otra
> cirkulācijas sūkņa rēķina.
>

Divi kolektori, bet sūknis viens

Labāk katram stāvam savu kolektoru. Kaut vai problēma ar gaisu sistēmā - ja otrajā stāvā būs kolektors, tā atgaisotāji tiks ar to ātri galā. Ja caurules uz otro stāvu celsies no pirmā stāva kolektora, tās būs augstākie punkti sistēmā un gaiss tur tā arī burbulīšu veidā celsies augšā, tālāk, kur izplūst tam vairs nebūs un tā tas tur arī sēdēs. Tad var mēģināt tikt no gaisa vaļā pirms paša kolektora, bet tas ir daudz grūtāk sasniedzams efekts.

Kā arī, cik daudz caurules nevajadzīgi karāsies gaisā. Ņemot vērā, cik augsti griesti. Teiksim griesti 3m,tātad 3m turpgaita un 3m atpakaļgaita, kopā 6m katrai kontūra karājas gaisā, kas vēl jāpaslēpj sienā vai kādā šahtā. Pieņemsim 5 kontūras, tas jau ir 30m,kuri lieki atdod siltumu un aizņem vietu. Tā žūkšņa vietā ērtāk palaist 2 caurules- maģistrāles uz otro stāvu kolektoram.

Sūkņi 2 gab nav vajadzīgi, ir viens jaucējmezgls ar sūkni no kura siltumnesējs vajadzīgajā temperatūrā tiek padots uz vienu un otru kolektoru. Protams, var filozofēt - ja tas sūknis nomirst, tad siltuma nav visā mājā, ja katram kolektoram būtu savs sūknis, tad vismaz viens stāvs vēl sildītos. Bet nu,tas katra pašā ziņā, cik lielās galējībās iet, tad jau arī 3 katlus drošībai var likt utt.

Paldies par atbildēm. Pieprecizēšu vēl dažus jautājumus.
Sanāk ka no katla pienāk siltā ūdens pievads uz sūkni, tālāk ir jābūt tā, ka siltais pievads no sūkņa tālāk sazazrojas viens zars aiziet uz pirmā stāva kolektoru un otrais zars uz otrā stāva kolektoru? Pēc tam attece lejā pie katla atkal savienojas un tiek pievienota katlam?
Esmu noskatījis sev granulu katlu RED Selecta un cik saprotu viņam jau ir savs iebūvētais digitālais
cirkulācijas sūknis (Wilo). Tas nozīmē, ka man principā sūknis nav vajadzīgs?

Gluži tik vienkārši nebūs.. Siltajām grīdām ir nepieciešama noteikta siltumnesēja temperatūra, kuru nevajadzētu pārsniegt (parasti līdz 40 grādiem), lai būtu iespējams pa grīdu komfortabli staigāt (lai nav pārāk kasrsta), kā arī grīdas ūdens caurules nav paredzētas augstu temperatūru (kā piemēram radiatoros 60-70grādi) ekspluatācijā..

Lai nodrošinātu šo temperatūru ir nepieciešams jaucējmezgls, kurš sastāv no sūkņa un trīsceļu vārsta. Trīsceļu vārstam ir pievienota turpgaita no katla, caur vārstu tā aiziet tālak uz grīdām, un atpakaļgaita. Vārsts lielāko daļu siltumnesēja ņem no atpakaļgaitas (cirkulē un liekā atpakaļgaita aiziet uz katlu), kad temperatūra sāk kristies, tas paver vaļā turpgaitu no katla (vai akumulācijas tvertnes) puses un ielaiž karsto siltumnesēju maģistrālē uz kolektoru, tādā veidā uzturot iestatīto temperatūru grīdām (temperatūru iestata uz paša vārsta. Vārstam ir temperatūras mērītājs, kas mēra siltumnesēja temp.)

Ar cietā kurināmā katlu ir tā, ka jāskatās, kāda ir katla minimāla darba temperatūra, parasti tā ir ~60 grādi. Ja katlu darbina uz zemāku temperatūru, katls ātri aizaug un smird, tāpat arī dūmvads. Viss pilnībā neizdeg, kondensējas un tad tek un smird..

Bet redz, siltajām grīdām tā darba temperatūra ir zemāka par 60 grādiem, tāpēc būtu vēlams izveidot akumulācijas tvertni. Akumulācijas tvertne nodrošinātu to, ka katls pastāvīgi strādā nepieciešamajā darba temperatūrā (katlam veido savu cilpu, kurā cirkulē siltumnesējs temperatūrā, teiksim 75 grādi, cirkulācijai arī izmanto to katlā iebūvēto sūkni + arī uzstāda trīsceļu vārsta jaucējmezlglu, kas uztur katla temperatūru.. lieko siltumu vārsts laiž uz akumulācijas tvertni un lādē to, un ielaiž no akumulācijas tvertnes apakšas vēsāku siltumnesēju uz katlu). Tālāk no akumulācijas tvertnes seko jaucējmezgls siltajām grīdām. Kad akumulācijas tvertne ir uzlādēta, teiksim ~85 grādi viss tilpums, kurināšanu pārtrauc, atslēdz katla cilpas cirkulāciju, lai tā lieki nedzesē siltumnesēju (jo katls jau vairs nekurinās) un siltās grīdas joprojām turpina sildīt ņemot ūdeni no akumulācijas tvertnes...

Vienīgie mīnusi akumulācijas tvertnei ir izmaksas un vieta, kuru tā aizņemt... Domāju kādi 800L būtu kaut cik normāls tilpums, lai varētu panākt labu efektu. Ideāli jau kādi 1200-1500L

Es Tev iesaku skatīties daudz video par šo tēmu, ja pats vēlies visu likt kopā un sāksi saprast, kā tas viss notiek. Ja saproti krievu valodu, tad ļoti pamācoši video ar visu teoriju ir youtube kanālam " Тепло-вода ". Gan par siltajām grīdām un jaucējmezgliem, gan akumulācijas tvertnēm u.c. ar apkures sistēmām saistītiem jautājumiem. Galvenais tiešām izanalizēt vairākus video, nepieņemt par galējo variantu primo shēmu, kuru redzi.. Vajag padomāt, kas derētu tieši Tavā gadījumā. Ar laiku sāksi pats saprast, kas strādātu un kas nē, visiem video nevar ticēt. Тепло-вода gadījumā vēl neesmu redzējis, ka viņš stāstītu pilnīgas muļķības.