Man mājā visur ir siltās grīdas. Apkures sistēma tika projektēta, ņemot vērā kaut kādu standarta grīdas segumam siltumcaurlaidību (neatceros vairs precīzi, uldisj varētu pateikt precīzāk). Man ir gan flīzes, gan trīsslāņu parkets, gan 8mm (?) lamināts (Egger 32. klase, nopirku K-Rautā ~6 Ls/m2 vasarā). Parketam un laminātam apakšā gofrētais kartons, tad kopējā pīrāga siltumpretestība iekļaujās projekta pieņemtajās vērtībās. Zaļais apakšklājs sanāca par siltumizolējošu, putu polietilēna(?) apakšklāju man negribējās likt.

Tā kā man ir mazi bērni, tad tas iespaido manus secinājumus:

* Jāliek saprātīgi lētākais risinājums visnoslogotākajās vietās (kur bērni pavada lielāko daļu laika), lai nesāpētu sirds pēc laika nomainīt grīdas segumu.

* Man gan laikam nav tā pati cietākā laka parketam, bet bērni pamanās iesist tajā rievas. Jāatcerās, ka neviena rotaļlieta nedrīkst būt izturīgāka par mēbelēm un grīdas segumu :)

* Konkrēti manā 32. klases laminātā kaut ko var ieskrāpēt (pat nevis sabojāt virsmas plēvi, bet paliek gaišāka svītra), ja uzber granti un ar kāju ar visu svaru paberzē.

* Flīzes protams labāk vada siltumu un ir siltākas.

* Man viens termogrāfijas vīriņš priekš sevis atbrauca pārbaudīt dzīvē, kāda atšķirība virsmas temperatūrās starp trīsslāņu parketu un laminātu. Manā gadījumā sanāca apmēram 1C grāds. Grīdas virsmas temperatūra tuva gaisa temperatūrai istabās.

Īsāk sakot, ja apkures sistēma daudz maz normāli uztaisīta, tad trīsslāņu parkets vai lamināts siltajām grīdām ir vienalga. Vienkārši jāparēķina siltumpretestība apakšklājam un grīdas segumam kopā.

P.S. Visa tā muldēšana par to, ka siltajām grīdām ir problēmas ar kāju pampšanu (man grīdas ir remdenas, flīzes knapi siltas šajā aukstumā), putekļu celšanos gaisā (grīdas T ir tuva istabas temperatūrai, kāda te konvekcija? lūk pie radiatoriem ar 60-80C ir gaisa virpulis) ir buļļa kakas. Vienkārši pareizi jāprojektē silto grīdu sistēma un jāievēro korekts siltumnesēja temperatūras diapazons.

Vēlreiz pārbaudīju flīzes. Es teiktu nevis siltas, bet remdeni siltākas nekā parkets vai lamināts - uz flīzēm var sajust, kur iet turpgaita, kur atpakaļgaita - ir ar roku konstatējama T atšķirība.

Ambrosio, kā Tavs gaisa siltumsūknis uzvedas šitajos laikapstākļos?

aaaa, oi daže ņesprašivai :) Būšu Latvenergo zelta klients :) Kaut kad uztaisīšu plašāku apkopojumu ar skaitļiem un secinājumiem. Mans gaisa siltumsūknis tiešām strādā līdz -25C, tad atslēdz ārējo bloku un silda ar elektrību. COPs pie T < +5 stipri krītas - vai nu defrostu reklāmas materiālos netika ņemts vērā, vai arī pie mums ir daudz lielākas relatīvais mitrums nekā, piemēram, Japānā. Es gan apzināti izgāju, ka pavisam aukstos laikos maksāšu stipri vairāk, tikai nebiju iedomājies, ka var veselu mēnesi (janvāri) būt 7C zem normas :) Labi, ka es kamīnu arī uztaisīju kā teikt "aukstai dienai" :) Iekšējam siltumsūkņa blokam ir iespēja pievienot papildus siltuma avotu. Ja es pieliktu tur klāt kādu kurināmu katlu (skurstenim jau sākumā uztaisīju vienu "rezerves" dūmvadu), tad es pārdzīvotu gan elektrības cenu lēcienus, elektrības pārtraukumus, abnormālus aukstumus utt. :)

Kā tad ar štromi - pieslēgums pavelk? Cik atceros, Tev bija paliela māja un lielākais, ko LE privātajiem dod ir 32A/400V pieslēgums, kas ir apmēram 19kW jaudas.
Cik SS ir elektrosildīšanas jauda?

aaa, manam monstram reāli pietiek ar 11-12kW siltuma pie iekšas ap 20C, ārā -21C. Siltumsūkņa siltumjauda 9kW. Reāli (atņemot defrosta laiku) - mazāk. Kā 5. janvārī SS sāka strādāt 24h diennaktī, tā vēl tagad strādā. Mājai gan par laimi siltuminerce ir milzīga - pagājā kādas 4-5 dienas pēc 5. janvāra, kad elektriskie piesildītāji sāka slēgties iekšā tā, lai sāktu pamanīt patēriņa pieaugumu. Man SS iestādīts max patēriņš 20A. Janvārī papildus esmu nokurināji kamīnā kādus 260kg kokskaidu brikešu. Būtu durvis vai durvju parodijas iekšā, varētu rīktīgi samazināt T daļā telpu, tā tagad ap 19C lielākā daļā mājas, "piegrieztajās" istabās ap 17-18C, pagrabā ap 14C, itogo vidēji kādi 17-18C ~360m2 mājas + garāžā 40m2 kādi 6-7C (no mājas siltumzudumiem + no zemes siltuma).

aaa, max elektriskie sildītāji - apakšā 6kw, augšā (karstais ūdens + rezerve apkurei) - 9kW. Es tagad parasti turu uz 3+3kW. Precīzu ieslēgšanās algoritmu tā īsti nesaprotu - cenšas slēgties iekšā pēc iespējas mazāk. Siltuminerces dēļ arī naktis < -25C var pārlaist, nekurinot elektrību uz max. Vakarā kamīns + no rīta iekurinu. Siltumskaitītājs pa janvāri ir saskaitījis ~4.5MWh siltuma, jāpierēķina vēl klāt droši vien kādas 0.5MWh no kamīna, kopā ~5MWh. Janvārī mājai apkure vidēji bija 7.7kW jeb ~21 W/m2. Varēja būt nedaudz siltāk - ja pilnībā apkurinātu, droši ar 25 W/m2 pietiktu.

aaaa, a no kurienes tev tāda informācija, ka LE dod tik max?