UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Dienas jautājums :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2
Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Sieriņi (81.198.130.---)
Datums: 28/02/2021 09:27

Sveiki!

Lauku mājai karkasa piebūvi ir paredzēts nosiltināt ar ekovati. Šobrīd karkass ir apšūts no ārpuses ar 22mm kokšķiedru un no iekšpuses būs 40mm kokšķiedras plāksnes. Jautājums kurš iestrādes variants ir labāks: sapūst slapjā veidā un tad aizšūt ciet, vai vispirms aizšūt ciet, tad saurbt caurumus un sapūst sausā veidā? No vienas puses slapjā veidā nav jāčakarējas ar caurumiem, bet vai rezultāts tik pat labs, jo saprotu ka vates blīvums ir mazāks, ne? Vai var samaukt slapja veidā slīpajos griestos, vai tomēr ne?

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 28/02/2021 10:20

Protams sausā veidā un man šķiet, ka slapjā iestrādē reti kurš vispār vairs strādā. Tev vates pūtēji izurbs caurumus 22mm plāksnē no ārpuses un piepūtīs visu līdz noteiktam spiedienam, reāli viss būs pilns bez jebkādiem tukšumiem un arī nākotnē nenosēdīsies. Pēc tam paņemsi viņu izgrieztos caurumu ripuļus un ar montāžas putām ielīmēsi atpakaļ. Ja slīpnēs nevar iepūst no augšas, tad arī tur iepūtīs pa caurumiem, bet tie jau visticamāk būs no iekšpuses. Bet princips tas pats.
Vienīgais aspekts, kad liec plāksnes, tad atzīmē, kur ir statņi, lai visas kabatas būtu labi redzamas. Pūtēji pēc skrūvēm protams paši redzēs, bet gadās ka ir kādi nestandarta statņi kaut kur, ko varētu no nepamanīt. Piedomāt arī par kokšķiedru plākšņu adekvātu nostiprināšanu, jo iepūst tiek zem spiediena un ārējās 22mm plāknses ir jānostiprina ar latām pa statņu vietām nevis tikai skrūvēm.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 28/02/2021 10:23, labojis Vilnis_Radio.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 28/02/2021 10:24

Vēl nianse, ka no iekštelpu puses zem kokšķiedras būtu jāuzliek elt-kraft papīrs kā tvaika barjera.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: m! (81.198.106.---)
Datums: 28/02/2021 11:36

Jumta sijas var pirms jumta uzliksanas un es ta daritu

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 28/02/2021 12:13

Ja kas man tieši tā arī ir verandai uztaisīts ar atšķirību, ka no iekšpuses man bija regipss nevis kokšķiedra un ārpusē bija 12mm zaļais isoplaats, kopējais sienas biezums bija ap 25cm siltinājumā. Man bija lēzens jumts un taisns pārsegums, kuru arī aizbēra ar 40cm ekovati - sanāca, ka es tur taisīju starp spārēm tādus kā slīpas snieņas, lai tie 40 cm vates nebirtu ārā.
Savukārt priekšnamā man jau sanāca slīpnes - tādi kā mazi bēniņi. Tur man bija tā, ka jumta slīpnes no augšas saliku ar 22mm kokšķiedru, uzliku jumta segumu, no iekšpuses elt-kraft papīru uzliku un virs viņa ar vagondēli nošuvu, atstāju tikai 10 cm platu dēļa vietu pašā korē. Pūtēji izgrieza papīrā caurumu un iebāza šļūteni katrā slīpnes kabatā un pakāpeniski visu aizpūta un pašās beigās sapūta kori un caurumus papīrā aizlīmēju un nosedzu ar dekoratīvo dēli.
Pašam mansardam no iekšpuses slīpnēs man jau bija 4cm spundētais steico, tur slīpnes aizpūta no augšas, jo man mansardā vēl sanāk taisnie griesti ar griestu lūku.
Pašai mājai visu fasādi aizpūta no ārpuses caur to pašu zaļo isoplaat.
Tā ka aizpūst var ļoti dažādi, bet rezultāts ideāls - nekur nekas nepūš cauri, vējus vispār nevar just, ne īsti dzirdēt. Siltumu arī ļoti labi tur. Man piemēram mansardā vispār nav nekāda apkure ievilkta un pat šajā vēsajā ziemā varēju tur mierīgi dzīvot. Jā ir jau atšķirība stapr pirmo stāvu - sanāk kādi 6 grādu starpība - ja lejā 26, tad augšā 20. No sākuma bija tā jocīgi, bet pēc tam pieradu. It kā biju domājis radiatorus ielikt, bet tagad pēc šīs ziemas sapratu, ka nav vērts tur ņemties, ja temperatūra tik un tā dzīvošanai ir ok. Tagad jau siltajā laikā vispār 23-24 - karstums. :)

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Sieriņi (81.198.130.---)
Datums: 28/02/2021 21:33

Paldies par atbildēm. Par to Elt-Kraft es biju domājis, bet pats Steico savā lapā raksta "Can be utilised without an additional vapour barrier". Un otrs moments, vai tad tas papīrs jau netiks sacaurumots ar plātnes skrūvēm un ekovates pūšanas caurumiem, plus vēl kāds komunikāciju izvads? No iekšpuses plātnes ir domāts apmest, no ārpuses jau ir uzliktas vertikālās latas un apšuvuma dēlis pa virsu.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 28/02/2021 22:48

Par sliktu tas papīrs nebūs, bet būtiski nekas nepasliktināsies, ja neuzliksi. Tādai piebūvei droši vien arī kvadratūra ir neliela un veselu rulli to papīru ņemt bišķi ir neracionāli. Papīrs vienkārši samazina to potenciālo mitrumu, kas ziemas periodā varētu iemigrēt vatē, bet ja pa virsu apmetums, tad tas mitrums tur būs simbolisks un ekovatei tas nav kritiski. Vari arī nelikt.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Aldiss (95.68.96.---)
Datums: 28/02/2021 23:20

Par tvaika izolāciju no iekšas. Jāņem vērā, ka dzīvojam vēsākā un mitrākā klimatā nekā vācieši, attiecīgi ir lielākas iespējas mitrumam uzkrāties vatē. Somi savās shēmās ar celulozes vati zīmē tvaika izolāciju, vācieši nezīmē.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: ivars jakobsons (90.130.117.---)
Datums: 01/03/2021 11:31

Likt vai nelikt celulozes siltumizolācijai tvaika izolāciju ( mitruma bremzi vai nu kā tur viņu vēl var nokristīt) LV klimatiskajos apstākļos ? Tāds ir jautājums. Fizikas likumi ir spēcīgāki par materiālu ražotāju rekomendācijām. Neliekot tvaika izolāciju, mitrums, kas no telpas puses migrēs cauri sienai, daļēji uzkrāsies celulozē, vēlāk izžūs. Cik ātri ? Tas būs saistīts ar mitruma daudzumu telpā, sienas novietojumu pret debespusēm u.t.t . Vai tas ir labi vai slikti? LBN 002-19, Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 25.-29. punktā pietiekami smalki aprakstīti kritēriji pēc kuriem jāvadās izvērtējot konstrukcijas mitruma uzkrāšanās bilanci , līdz ar to gudri ļaudis , neliekot mitruma bremzi vismaz palūgs būvuzņēmējam ( vates pūtējam ) iesniegt aprēķinu, ka konkrētais sienas sastāva risinājums, konkrētājā vietā izpildīs LBN prasības.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: ivars jakobsons (90.130.117.---)
Datums: 01/03/2021 14:07

Nu jā. Jaunā, 2019. gada LBN002 redakcija mums saka: "Atvieglotu karkasa konstrukciju būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 5 m.". Tas nozīmē, ka salīmēta ELT Kraft VCL ( sd=0.7m) lietošana tāpat jāpamato ar aprēķinu. Tā nu tas ir.
Ko no tā mācīties? Visas gudrības ir labas , tikai jāatceras, ka forumos 80% tās ir labas tikai to autoriem, ne pārējiem mirstīgajiem. Pārējiem mirstīgajiem vajadzētu balstīties zinātnē un aprēķinos ( tie ir objektīvi ) un rīkoties saskaņā ar būvnormatīviem ( kādreiz var rasties vajadzība īpašumu pārdot un tad pircējs var uzdot dažus dumjus jautājumus, uz kuriem atbildēt būs grūti un diez vai foruma draugi palīgā steigs).

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 01/03/2021 15:10

Tai pat laikā tas pats normatīvs sākotnēji nosaka, ka iekšējo slāņu sd jābūt vismaz 5 reizes no ārējā slāņa sd. Šajā gadījumā ir 20mm kokšķiedra, kurai sd būs ap 0,1 vai pat mazāk, savukārt iekšējo slinkums rēķināt, bet ja ieliek elt-craft, tad stabili ir 5 reizes. cik ir apmetumam un kas tur vēl virsū būs nezinu, bet nu salasīsies. Es nestrīdētos par minerālvates pildījumu, bet ekovatei ir savādākas īpašības.
Man ir bijusi pieredze ar minerālvati, kurai pabojāta tvaikizolācija un tai pat laikā arī ar ekovati tādos pat apstākļos. Ir būtiska starpība. Minerālvate tik tiešām akumulē mitrumu un nespēj sezonā normāli izžūt, atšķirībā no ekovates. Negribu strīdēties ar normatīva autoriem, bet atvieglotās karkasa būvēs var būt atšķirīgs pildījums.
Kad taisīju savu māju, tad ilgi un dikti darbojos ar u-kalkulatoru, pētīju skandināvu praksi.
Tāpēc man nav saprotams normatīvā ielktais fiksētais sd 5. To tad būtu jāinterpretē likuma autoriem kas ar to ir domāts, kalkulatori nezrāda problēmas pie šāda slāņa nemazākās.
Varbūt Ivar vari pamatot fiksēto sd 5?

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: ivars jakobsons (90.130.117.---)
Datums: 01/03/2021 20:24

Es neesmu šī normatīva autors un nezinu pamatojumu šo prasību ieksējam slānim sd 5X> nekā ārējam slānim un nezinu pamatojumu arī sd=5 iekšējam slānim karkasa būvēs.
Ja apskatam šī paša normatīva versiju 2015-2019 gadam, tad tajā pat nebija pieļaujama mitruma uzkrāšanās koka karkasa ēkas : "31. Koka būvelementos kondensāta rašanās nav pieļaujama ", šobrīd izskatās, ka viedoklis ir mainījies.
Tāpat man nav īsti skaidra normatīva prasība mūra iekšējo slāņu sd>2m.
Varu to skaidrot tikai sekojoši:
1. arī normatīvu sastādītāji mācās, precizējoties un kļūstot pieejamākām aprēķinu metodēm ,
2. ir vēlme pasargāt pilsoņus no pašu kļūdām ( zinot post sovoka pilsoņu vēlmi racionalizēt, noteikti var matemātiski izrēķināt, kāds rezerves K jāievērtē būvnormatīva prasībās ),
3. ir zināma baža par lokālās industrijas produkta dzīvotspēju. šis punkts ir konkrēti par mūra konstrukciju sd=2m. Ir ekonomikas ministrijas pasūtīts pētījums par putuplasta ietekmi uz konstrukcijām ēku siltināšanas procesā. Nu, ja pareizi atceros, tur izriet, ka pret Z novietotā vannas istabā , kuras sienas mūrētas no gāzbetona un siltinātas ar EPS100 un augstākas markas putuplastu, īpaša vērība jāpievērs iekšējam apmetumam un krāsojumam, jo savādāk gāzbetonā sāks uzkrāties mitrums, kas vasaras sezonā nespēs izžūt. Laikam problēma risinājās ar EPS60. varbūt. īsti neatceros, jo tādas konstrukcijas nesaista.
Nu tā. Mans komentārs patiesībā bija ar domu vērst pilsoņu uzmanību uz to, ka ja paši nemāk ( un visiem tas nav jāmāk, tāpat kā visi nevar mācēt raut zobus ), tad jāprasa aprēķini, jāmācās saprast lietu loģiku un rēķināt pašiem vai jāgriežas pie speciālista kurš to māk.
Vēl mazliet par vatēm. Mitruma daudzums pie vienādās tvaika izolācijas ( vai tās neesamības), kas ierkļūs caur iekšējo sienas apdari siltinājumā būs viens un tas pats. Atšķirība ir tajā, kas ar to notiks siltumizolācijā. Minerālas bāzes siltumizolācijas struktūra ir matiņi ( nosacīti) ar slēgtu struktūru, ūdens pilieni uz tiem mēģinās pieķerties, kam nepietiks vietas, izkritīs uz pamatkonstrukcijas . Organiskas izcelsmes siltumizolācijas struktūru veido nosacīti " stiebri" ( nezinu kā labāk tos nosaukt, laikam zinātniski- kapilāra strutūra), kuri savā struktūrā spēj uzsūkt mitrumu ( nosacīti teiksim samirkt). Līdz ar to risks, ka uz pamatkonstrukcijas veidosies ūdens kondensāta veidā ir mazāks . Pareizāk sāksies tikai tad, kad organiskais siltumizolācijas materiāls būs sasniedzis savu max. piesātinājumu. Abām šim konstrukcijām vasaras periodā jāspēj izžūt.
Jautājums vienkāršs - vai nav vērts veikt aprēķinu, zinot, ka tas mitrums no telpas migrēs uz siltumizolāciju un vai vienkāršāk tiešām nav nodrošināties un to mitruma bremzi iebūvēt.
P.s. Kā augstāk minēju, tad kā redzams būvnormatīvs arī apmet kūleni. Varbūt tas neliekas svarīgi taisot šobrīd māju sev, bet ja tā būs jāpārdod tālāk, tad var sanāk taisnoties- nu jā, tajā gadā jau bija tā un šitā.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Aldiss (195.122.12.---)
Datums: 01/03/2021 20:42

Sd vērtība 5x lielāka iekšpusē kā ārpusē pati pa sevi vēl nenozīmē, ka mitrums neuzkrāsies konstrukcijā, kas turklāt sastāv no daudziem slāņiem. Pie štruntīgas iekšējās sd vērtības sienā nonāks ļoti daudz mitruma, jo siena biezāka, jo lielāka iespēja kondensēties. Tiesa, kondensāts bez problēmām var uzsūksies celulozes vatē, turklāt daudz, bet visam tāpat ir robežas. Košķiedrai ar spundi vai tāpat labi ieklātai bez šķirbām sd vērtība ir 0,2 , elt-craft kartonam 0,7, t.i, netiek nodrošināta prasība attiecības 5:1. Protams, ir arī citi slāņi, apmetums, krāsa vai tapete un arī pašai celulozes vatei 20,30 vai 40 cm biezumā ir kaut kāda sava sd vērtība. Lai to visu objektīvi sarēķinātu, turklāt ar visām celtnieku kļūdām, nolietojumu un neviendabīgu slāni (kaut vai statni, naglu, nevienmērīgi iepūstu vai nosēdušos vati) , ar LBNā norādītajām formulām nepietiek. Ir gadījies pajaukt ar celullozes vati pildītu sienu, kurai naglas bija norūsējušas līdz nepazīšanai, bet vate un koks, ja neskaita naglu vietas, visai labi izskatījās.

Tādēļ gudrie prāti ir izdomājuši noteikumus. Minimālā sd vērtības prasība iekšpusē ir tvaika iekļūšanas ierobežošanai konstrukcijā, neskatoties uz tā izžūšanas vai uzkrāšanās iespējām. Mums tomēr apkures sezona ir ~7 mēneši, šajā laikā daudz mitruma var uzkrāties, kas pa vasaru tā arī var nepagūt izžūt. Īpaši, ja sliktāka vasara, slikts novietojums pret debes pusēm, lieli koki blakus un tml. Agrāk, kad siltumizolācijas biezums bija 15-20 cm, viss kaut kā tomēr izžuva. Tagad, kad jābūvē pasīvās majas ar 30-40cm celulozes vates sienām, tās vairs nespēj izžūt. Polietilēna plēve, vienkārši pieskavota bez kādām tur speciālajām līmlentām dos pārliecinošu mitruma aizsardzību, bet diemžēl tas būs pretrunā "reliģiskajam " aspektam par plēvju nepielietošanu.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 01/03/2021 21:32

Hmm, man kaut kā sāk nepatikt termini, ka mitrums uzkrāsies ļoti daudz pie sd 0.7 utml. Noteikti mēs runājam par kaut kādām absolūtām vērtībām kg vai litros un cik noprotu nevienam no mums šobrīd nav konkrēti skaitļi, lai pamatotu apgalvojumu daudz vai maz. Es kaut kādā brīvā brīdī papētīšu ko tas reāli nozimē pie noteiktām ārā un istabas temperatūrām un sezonas griezumā. Ja mani atmiņa neviļ, tad es kaut ko tādu jau skatījos tajā paša u-kalkulatorā un tās absolūtās vērtības bija nelielas, jo to mazumu nodrošina ds vērtību attiecība - iekšā teiksim tās pašas 5 reizes. Kondensāts kā kondensāts parādās tikai rasas zonā - ārējās malas 5 centimetros kaut kur no tā kas patiešām nokļūst iekšpusē.
Tīri no praktiskā viedokļa par 0.7 vērtību eltkraftam. Man bija tāds kāzuss, ka nebiju pabeidzis jumta korē vienu apdarīti un pirmajā ziemā man pārsegumā ieputināja labu kaudzi ar sniegu. Tad nu lūk, es cik varēju tik nogrābu, bet tik un tā izkusa un notecēja uz tā paša eltkrafta. domāju, ka nu man griestos būs pleķi. Nekā nebija, paradoksāli, bet ūdeni cauri viņš neizlaida, lai arī it kā skaitās kartons. Nezin kas viņam tur klāt, vasks vai kas, bet cauri negāja.
Mēs runājam par kustību no iekšas uz āru, taču tas arī nav tā akmenī iekalts, jo kustība vasarā sanāks pretēja, jo īpaši tas attiecas uz pasīvām un kondicionētām mājām. Nu un tur jau iekšējais sd būs ar pretējo efektu. Tiesa kustība visticamāk nebūs līdzvērtīga apkures sezona 'dēl mazās temperatūras starpības.
Klasiskajā ekovates izpildījumā eltkraft > siltinājums > ārējā kokšķiedra 5:1 izpildās, jo 0.7 pret 0.1 vai mazāk > 5:1.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: ivars jakobsons (90.130.117.---)
Datums: 01/03/2021 23:39

Jā, U-wert ir pietiekami labs. Tur var pamodelēt klimatu, standartā ir din , bet var salikt pēc mūsu lbn būvklimatoloģijas. agrāk nebija iespēja ievērtēt karkasu, tagad ielabots un tur var pavērot interesantas lietas. Piem. ja ir somu rekomendētais variants- klasiska tvaika izolācija ar papildus vati no telpas puses, tad pie mīnus 10 un zemāk statņa zonā parādīsies kondenstās uz tvaika izolācijas . Glābj papildus šķērssiltinājums no ārpuses , kas nosedz statni un tā veidoto aukstuma tiltu. Līdz ar to jāizvērtē cik šādas t režīma dienas ievērtējam sezonā un vai ievērtējam ?
Ūdens un ūdens tvaika caurlaidība ir dažādas lietas.
Par konstrukcijas strādāšanu no otras puses, kad ārpusē siltāks nekā iekšā. Jā, tā notiek, kad, piemēram, karkasa ēka ir ziemā neapkurināta un pavasara saulīte to sāk sildīt no āra, bet pamati un betona grīdas ir aukstas un iekšā ir vēsāks kā ārā. Konstrukcija strādās apgrieztā virzienā. Praksē pašam būvējiot tā gadījās kad jaunbūvi ziemā kurināju epizodiski, parādījās kondensāts uz tvaika izolācijas. Biju izmantojis Jutadach VB120 ( mainīgs sd 5-12m).konstrukcija- tyvek uv fasade, isoplat 25mm, akmens vate 200mm starp statņiem, Jutadach tv. izol, akmens vate 50 mm starp šķerslatojumu, reģipsis. Izžuva. Pieļauju, ka ātrāk nekā, ja tvaika izolācija būtu polietilēna plēve vai kas taml. Varbūt kļūdos. Eksperimentu neatkārtoju.
Par to elt craft. Jā foršs materiāls. Bet ir viens bet. Kāds ir slikti salīmēta vai sacaurumota ar skavām šī materiāla sd? Vai tur vēl būs 0,7m? Piem. tajā pašā LBN 002 polietilēna plēvei teorētiski sd40-50m, skavota 8-12m. Šeit jautājums skarbs- kāda ir mūsu meistaru būvkultūra un amatnieku ( individuālo būvētāju) atbildības sajūta par darbu. Nekādā veidā negribu noniecināt risinājumu, pat atbalstu ( patīk tas vaskotais papīrs ), bet jāstrādā rūpīgi.
Man praksē gadījās piedalīties ēkas rekonstrukcijā, kur celulozes vate bija pūsta mansarda konstrukcījā 2005 gadā,. no telpas puises preskartons, šuves šā tā salīmētas, pa virsu reģipsis uz metāla profiliem. 2015 gadā jauca ārā. Visā visumā kalpojis labi. telpās jumta korē ( jumts bija nosiltināts līdz korei ) un vannas telpā bija vietas, kur varēja uz reģipša redzēt mitruma pēdas, taču izjaucot konstrukciju, konstatējām, ka spāru koka pamatkonstrukcija nav no mituma cietusi. Tātad spējis izžūt.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Sieriņi (81.198.130.---)
Datums: 05/04/2021 10:48

Vārd sakot nopirku es to ELT Kraft VLC, bet brīnums tāds ka cipari kas norādīt uz viņa ir pavisam citi kā tie kas norādīti mājaslapā. Piem. mājaslapā SD = 0,7 , bet uz ruļļa rakstīts SD = 3,2 . Vot tā mēs te arī būvējam, mēģinām kaut ko rēķināt uz gudriem kalkulatoriem, bet kā ir patiesībā nemaz neviens nezin.

rullis - [pasteboard.co]

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Sqq (213.226.141.---)
Datums: 05/04/2021 23:45

Tur visticamak kluda tulkojumaa, ja paskatas materiala tehn ipasibu deklaraciju tad visur ir 0,7. Sitadas kludas ir standarts.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: daudzjautajumi (195.13.215.---)
Datums: 06/04/2021 09:46

gāzbetons ar aukstajiem bēniņiem, ELT Kraft VLC, 50cm celulozes, var pāris vietās redzēt kur ir caurumi tvaika barjerā, uz vates virspuses liekas, ka tāds kā tumšaks pleķis, izskatās mitrs. bet pakustinot tā vate apakšā visa kā parējā, sausa un gaiša. starpsiena starp divām vannasistabām visā garumā šitāda iezīmējas(vismaz aukstākajos šīs ziemas brīžos bija), bet tie ir tikai virsējie pāris milimetri, apakšā viss sauss...

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: Vilnis_Radio (81.198.190.---)
Datums: 06/04/2021 10:51

Ekovatei virskārtiņa parasti pēc gada veidojas kā tāds blīvāks slānis. Tie tumšākie pleķi drīzāk būs mitrums no augšas - piemēram kur ieputināts sniedziņš. Tad kad nāk sausais pulvera sniedziņš ar vēju, tad viņš atrod kādu nelielu spraugu kur iepūsties iekšā. Bet tas nav bīstami, jo tā vete labi sadala mitrumu un izžūst. Atšķirībā no minerālajām vatēm, urā šādas lietas ļoti nepatīk.

Re: Slapjā vai sausā Ekovates iestrāde
Autors: m! (78.84.199.---)
Datums: 06/04/2021 13:21

Slapja manuprat nesedisies vertikalas sienas!!!!!!!!

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **  ********    ******   **    **  **     ** 
  **   **   **     **  **    **  ***   **   **   **  
   ** **    **     **  **        ****  **    ** **   
    ***     ********   **        ** ** **     ***    
   ** **    **     **  **        **  ****    ** **   
  **   **   **     **  **    **  **   ***   **   **  
 **     **  ********    ******   **    **  **     ** 

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727