Visi te stāsta ņem fibo250+10paroc vai arii 375aeroc un nesiltini nearko, bet vai te ir kaut viens kas varētu precīzi un atbilstoši metodoloģijai sarēķināt siltuma caurlaidības koeficentu (U) sekojošam pīrāgam:

Mūra kārtas Biezums [m] lambda[w/mk]
1. Ārējais cementa-kaļķa apmetums 0,015 0,82
2.Siltumizolācija - Tenaport FS15 0,10 0,04
3.Simpras Silikāta bloki M 180 0,18 0,54
4.Līmētas GKP 12,5 mm (KNAUF) 0,0125 0,21

Vai tomeer te visi speej marketinga liimenii runaat, shitais ir labaaks shitais ir sliktaaks bet muusu ir vislabaakais.

ir rēķināts,
Lai apmierinātu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" prsības pietiek ar 10 cm minerālvates uz 250 mm keramzītbetona bloka un 8 cm minerālvates uz 300 mm keramzītbetona bloka (sienām apmetumi no abām pusēm).
Sīkāk neiedziļināšos, ja nepieciešami uzlikti aprēķini uz papīra dodiez pie projektējoša būvinženiera tas visu izskaidros ...

Atbilstoši LV likumiem, jebkurā būvprojektā ar 01.01.03 jābūt nodrošinātai norobežojošo konstrukciju siltumpretestībai, to ar savu parakstu apliecina projekta autors/projekta vadītājs. Veicot būvdarbus, neievērojot projektu un nesaskaņojot izmaiņas ar projekta autoru, būvētājs pats uzņemās pilnu atbildību par rezultātu un var rasties zināmas problēmas energoaudita gadījumā.Sienas siltumpretestību nerēķina tikai vietā kur ir bloks + vate- jāievērtē arī ailas, pārseguma/ siju ielaiduma vietas uc aukstuma tilti. Aklai sienai būs vajadzīgs viens siltumizolācijas biezums, sarežģītākai pavisam kas cits. Aeroc paredzēts sakrāmēt sienā uz ne biezākām kā 2 mm līmjavas šuvēm, man nav gadījies redzēt tik precīzu darbu- tādēļ arī jautājums par aeroc siltināšanu tiek cilāts, šuvēs salst...

Nu ko divi teorētiķi savākušies.
Atgremo to ko zin un ne vairaak.
Savukart uz konkreta piemera, kur iedotas visas vertibas nevar pateikt cik tad sanaak U

To erny
Gudriniek paņem augstāk minēto būvnormatīvu un izrēķini pats gan sienai, gan grīdai uz grunts, gan bēniņu pārseguma, gan mansarda jumtam, gan sievasmātei un vēl kam ienāk prātā.

Vai arī, ATKĀRTOJU, dodies pie projektējoša būvinženiera vai arhitekta un taps Tev viss skaidrs.

to PaaO

es jau sarekinaju un kostateju ka vismaz ja ieliek visus standartus (ieskaitot reaktivas siltumretestibas un materiaala siltuminerces samazinajumus sakara ar neventilejamas siltinashanas pieeju) tad sanaak ka dotais risinaajums neiztur LBN standartus.

Un par to dzilaak neiedzilinaashos arii, atlkiek vieniigi uzsmaidiit. Apgalvojums no seerijas opel ir kaka, kaapeec neiedzilinaashos.
Cik tad ir R kopejais ieskaitot vissas reaktivas siltumietilpibas teiksim 80mm paroc+ 300mmm fibo, ja jau apgalvo ka ir OK.

Gatavojoties energoaudita procedūru ieviešanai ar 2004. gada septembri kaut kur notiek kursi/mācības šo specu sagatavošanai un prakses sertifikātu izsniegšanai. Viens no noteikumiem, lai šajos kursos nokļūtu, bija 7 kredītpunkti siltumtehnikā beidzot augstskolu (standarta būvinženierim ir 3~5), tā kā iegūt juridiskas tiesības apspriest siltumpretestības var, bet tas nav lemts katram. Lai arī ko mēs šajā portālā debatētu- patiesība ir tikai tā ko ar savu parakstu apliecinājis projekta autors un slēdzienā ierakstījis sertificēts energoauditors- viss pārējais ir pļāpas tirgusplacī. Cien.erny, ja gribi apstrīdēt projekta risinājumu, pasūti tā energoauditu, saņem slēdzienu un tad kasies ar projekta autoru par iespējamām nepilnību sekām- "viena tante teica" te nepalīdzēs...

To erny

Nu neatlaidīgs gan !!!
Lai iet bez sīkumiem:
Normatīvais siltuma caurladības koeficients Rīgas reģionam Urn=0.3*k=0.3 W/(m2*K) (k=1 temperatūras faktors attiec reģ.) Padomju skolā skolotam izženierim saprotamāka ir normatīvā siltumpretestība (apgriezts lielums siltuma caurlaidības koeficientam) Rn=1/0.3=3.33 m2*K/W. Daudzslāņu sienas konstrukcijai R katram slānim iegūst slāņa biezumu (m) dalot ar slāņa siltumvadītspēju (W/(m*K). Visu slāņu siltuma pretestības sasumē un vēl pieskaiti siltuma atdeves (apmaiņas) koeficientus uz konstrukciju iekšējās un ārējās virsmas (abas kopā apm.=0.15 m2*K/W) un iegūsi kopējo sienas konstrukcijas siltumpretestību. Ievērtē vēl to ka mūra konstrukcija nav homogēna t.i. keramzīta bloks tomēr ir jāmūrē un javas šuvei ir cita siltumpretestība (samazini apm. par - 0.01) un rezultātā iegūsi sev interesējošo ciparu, kurš nedrīst būt mazāks par 3.33
Man liekas ka uzrakstīju saprotami :-)
Ar to pietiks.

Vai arī, ATKĀRTOJU, dodies pie projektējoša būvinženiera vai arhitekta un taps Tev vēl skaidrāks.

to PaaO

sho te es patrs jau sen aprēķināju, ar visiem sikumiem:)
Tikai tavos aprēķinos ir ieviesušās dažas neprecizitates:
1. k=19/(iekštelpu temperatūras norma - apkures sezonas videja temeratura reģionam), kas dzivoklim riigaa unpieriigaa = 19/(18-0)=1,05(5)
Respektivi Urn=0.3*k=0.3*1,05(5)=0.316(6)
Jeb Rn=1/Urn=3.158
2. veel ir aizmirsta tada lieta kaa labojuma koeficents materiaaliem dazados siltumizolacijas darba apstaklos kas keramzitam 2slanu siltinata siena ir sakot no 0,02W/mk
Paareejais gan kaa peec graamatas:)

Bet nu kaa jau teicaat ja gribu ko preciizu un ar apzimogotu papiiru tad jaaiet pie būvinžniera vai arhitekta (kurš ka tik arī netaisa aprēķinu bez sīkumiem).

erny
tā arī ir. šai konstrukcijai R = 3.07 un U = 0.326

slāņu pretestības:
apmetums 0.019
pps 2.50
simpra 0.333
ģipškartons 0.048

temperatūru kritums uz robežām pie āra t -20, iekš. t. +20:
apmetums/pps -19.2
pps/simpra +13.3
simpra/ģipsk. +17.6

izrēķināts ar sertificētu programmu.

Principā v_t aprēķins ir pareizs. Man ar tāds sanāca! :) Bet kā jau te teica, tad LBN 002-01 nosaka, ka ēku norobežojošo konstrukciju normatīvās un maksimālās siltuma caurlaidības vērtības, kā arī maksimālā siltuma caurlaidība nav noteikta atsevišķiem būvelementiem (sienām, jumtiem, grīdām u.c.), bet gan tiek ņemti vērā visas ēkas siltuma zudumi un atsevišķiem būvelementiem noteiktās normatīvās vērtības var tikt palielinātas, nepārsniedzot maksimālās vērtības. Visas ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR. Respektīvi, ja dažu izvēlēto konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients ir lielāks par normatīvo, tad siltuma zudumu palielinājumu caur šīm konstrukcijām kompensē ar citu konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu samazinājumu.

Pilnīgi pareizi. Es arī sev izrēķināju sienas pīrāgu un bija ļoti OK. tad izrēķunāju visas mājas silt zudumus un logu dēļ iznāca starp normat. un maksimālo. Nu principā ir OK.

Posted by: paparam (81.198.204.---)
Datums: 17/08/2006 10:30

Taču ir viens būtisks BET: ēkas projektētājam tad ir jāveic aprēķini - tieši tādēļ vieglāk ir pieprasīt no katra elementa normatīvo pretestību un viss ir OK...

aprēķinus stipri atvieglo kompetentu speciālistu speciāli izstrādāta, sertificēta, datorprogramma, kas dod iespēju aprēķināt pat 10 slāņu biezu pīrāgu siltumpretestību. arī ar atstarojošo izolāciju. ja ir interese, varu pastāstīt kur un kā.

Kad sanāk laiks uzklabini gan, ja vēl kāds links...

Principaa PAIC ir izstradaajushi taadu programmu kaa HeatMod, kuraa var reekjinaat gan heterogeenas konstrukcijas gan homogeenas un noeteikt visas eekas kopeejos siltuma zudumus (viss latviskiun atbilstoshi LBN), kaa arii var veikt pilnu ēkas siltuma bilanci vai kaa tur bija tik tas gan angliski! Vieniig taa programma ir maksas! :(

tieši tā! šī programma ir tapusi pēc mūsu iniciatīvas, kopējas sadarbības rezultātā. ir latviešu un angļu valodā. interesēties LU PAIC (procesu analīzes un izpētes centrs), Dr. phys. Andris Jakovičs.