Gāzbetona mājai ar ārējo fasādes vates siltinājumu 100mm uz betona armējošās joslas uzlikta mūrlata zem kuras nav hidroizolācijas (ruberoida vai tamlīdzīgi). Jumts jau uzlikts - metāldakstiņš zem kura ir difūzmemrāna. Vai hidroizolācija obligāti bija nepieciešama? Vai ir iespējams kaut ko darīt kamēr mūrlata vēl pieejama no ēkas iekšpuses? Iekšpusē plānots apmetums uz gāzbetona sienas un mansarda siltinājums, kurš to mūrlatu iepakotu. Vai pietiek apstrādāt mūrlatu ar antiseptiķi vai šajā gadījumā iespējams rīkoties vēl savādāk vai arī uztraukumam nav ne mazākā pamata?

Vairs neko sakarīgu tu tur neizdarīsi, vien tik cik nopervēt ar impregnētāju, bet tas praktiski neko nedos. Ja mūrlatas zonā neparādīsies kondensāts tad satraukumam nav īsti pamata. Cik daudz mājas uzceltas, neliekot zem koka/ betona saskares virsmas hidroizolāciju? Domāju, ka daudz.
Papidus drošībai variants būtu blakus uzlikt otru mūrlatu, ja vieta atļauj, bet šoreiz ar hidroizolāciju apakšā un kārtīgi sastiprināt ar spārēm ar domu, ja tā pirmā nopūst, būs otra kas turēs. Tas būtu sirdsmieram.

Kādā veidā stiprināta mūrlata? Ja to iespējams nedaudz atslābināt un ar lauzni piepacelt, tad pats labākais ko var izdarīt ir iepūst putas zem mūrlatas.- tas ir labāk nekā palikt apakšā ruberoīdu-- jo veidos blīvu savienojumu.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 02/11/2020 19:14, labojis Praktiķis.

Mūrlata stiprināta uz iebetonētajiem vītņu stieņiem. Pievilkta ar uzgriežņiem. Neizdodas arī pacelt, ir mēģināts.

Gazbetons uzsuc skidrumu. Tatad var meginat kadu kapilaro hidroizolaciju uzsmidzinat + ieliet pa slipiem urbumiem.

Ja tiek atzits, ka tadu vajag

m! rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gazbetons uzsuc skidrumu. Tatad var meginat kadu
> kapilaro hidroizolaciju uzsmidzinat + ieliet pa
> slipiem urbumiem.
>
> Ja tiek atzits, ka tadu vajag

Mūrlata nestāv uz gāzbetona.

Neko tur nevajag darīt.
Vecu vecos laikos, kad vēl nebija siltinājumu (vates un putuplasta), straujo temperatūras maiņu dēļ koka un betona savienojuma vietāsl veidojās kondensāts. Tādēļ tur ielika ruberoīda gabaliņu. Vai tas ko palīdzēja, grūti spriest, jo kondensāts sāka veidoties stap koku un ruberoīdu.

Tev armējošā josla ir nosiltināta, temperatūras izmaiņas nebūs straujas un kondensātam nav kur rasties. T.i, nekādu hidroizolāciju nevajag.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Neko tur nevajag darīt.
> Vecu vecos laikos, kad vēl nebija siltinājumu
> (vates un putuplasta), straujo temperatūras maiņu
> dēļ koka un betona savienojuma vietāsl veidojās
> kondensāts. Tādēļ tur ielika ruberoīda gabaliņu.
> Vai tas ko palīdzēja, grūti spriest, jo kondensāts
> sāka veidoties stap koku un ruberoīdu.
>
> Tev armējošā josla ir nosiltināta, temperatūras
> izmaiņas nebūs straujas un kondensātam nav kur
> rasties. T.i, nekādu hidroizolāciju nevajag.
Piekrītu, bet riska faktors paliek šī mezgla gaisa caurlaidība. Praksē nācies pārliecināties ,ka praktiski neviens neprot šo mezglu pareizi nosiltināt un nohermetizēt. Vienkāršāk sakot - vajadzīgs hermētisks ārsienas un jumta siltinājuma savienojums, lai siltais gaiss (kas atradīsies jumta siltinājumā) neplūst uz āru caur neblīvu mūrlatas un betona jostas savienojumu.

>>>Piekrītu, bet riska faktors paliek šī mezgla gaisa caurlaidība. Praksē nācies pārliecināties ,ka praktiski neviens neprot šo mezglu pareizi nosiltināt un nohermetizēt. Vienkāršāk sakot - vajadzīgs hermētisks ārsienas un jumta siltinājuma savienojums, lai siltais gaiss (kas atradīsies jumta siltinājumā) neplūst uz āru caur neblīvu mūrlatas un betona jostas savienojumu.

Zem siltumizolācijas atrodas tvaika izolācija, attiecīgi no telpas puses nepienāk klāt mitrums. Un, pat, ja nedaudz pienāk, tad savelkošā josla un mūrlata ir nosiltināta, tādēļ kondensātam nav kur veidoties.