Sveika tauta.
Tiku pie lauku mājas īpašuma.
Nesaprotu kā iekurināt bez mājas piedūmošanas veco lauku plīti? Sākumā vilkme nav vispār (šīberis vaļā, skurstenis tīrs) Skurstenis no plīts atrodās kādus 2m un dūmkanāla slīpums no plīts uz skursteni varētu būt kādi 5 grādi. Savukārt skurstenī no ārpuses ir tāda lūciņa kurā redz ka ir kurināts, bet īpaši daudz tur nevar ielikt. Varētu būt tā, ka pirms plīts kurināšanas lai uzsildītu skursteni un parādītos vilkme, sākumā jākurina ir tajā lūciņā? Un cik ilgi būtu jākurina? Un vai nekādi nevar bez tās mazās lūciņas kurināšanas?

Pašai plītij un dūmkanāliem līdz skurstenim arī jābūt iztīrītiem. Skurstenis nav jāsilda caur kaut kādām lūciņām. Lūciņa domāta sodrēju izvākšanai.

Jā, to mazo lūciņu izmanto lai sliktas vilkmes gadījumā ar pāris papīriem dabūtu kādu vilkmi, bet pamatā viņa ir domāta lai iztīrītu krāsns ejas aizmugurē ap cepeškrāsni.
Pirmkārt pārbaudi vai tik tiešām tā krāsns aizmugures daļa ir tīra, jo esmu redzējis vairākus gadījumus, kad ir tieši tā kā raksti, skurstens brīvs priekša arī izskatās smuki, bet nevelk. Atceries, ka tur eja met līkumus lai apņemtu visu cepeškrāsni, tāpēcvar nepamanīt ka tur aizdambējies.
Otrkārt, vecie skursteņi vispār ir slikti, tie ir masīvi un vilkme no sākuma ir liela problēma un pēc tam atkal darvas problēmas. Labi ar to visu nebūs nekad.
Treškārt, kad iekšā aukstāks un ārā siltāks, tad vispār bieži ir nereāli dabūt vilkmi.

Tā lūciņa vispār ir skursteņa tīrīšanai, bet vilkmes "iedarbināšanai" tajā var padedzināt kādu papīru/tāsi. Ja ēka tiek epizodiski apdzīvota un tātad skurstenis auksts, tad iekurināšanas problēmas atkarīgas no laika apstākļiem.

Tas, ka nav paredzēts nenozīmē, ka nepalīdz. Tā kā plīts paredzēta ikdienas lietošanai, tad parasti skurstenis ir kaut cik silts, kas nodrošina vilkmi. Kad ilgi nav kurināts un nav vilkmes, skursteņa kājā mēdz aizkurināt kaut vai avīzi, kas nodrošina sākumā vilkmi. Lai izvairītos no šādām situācijām, jāveic manipulācijas ar skursteni, tā teikt, pārbūvi. Angļi priekš tā virs skursteņiem katrai cukai liek skursteņa pagarinājumu, tā saucamo podu. Tas pagarina skursteni, sašaurinoties gala diametru, radot labāku vilkmi un līdz ar to mazāku dūmu atsišanas iespēju telpā...

Man nekad nav bijusi vajadzība kaut ko dedzināt skursteņa kājā. Malkas plīti lietoju 25 gadus. Visu vasaru tā netiek kurināta. Kurinu tikai apkures sezonā. Pie tam man ir plīts ar sildmūrīti. Tātad daudz garākiem dūmkanāliem. Skurstenis īsāks kā standarta vecajām lauku mājām, jo lēzenāks jumts.

Vai tad sildmūrītim nav apejas iespēja - vasarai un iekuršanai?

Protams pārliecināties vai visi kanāli tīri -var iegāzt kādu kameru/telefonu pafilmēt.
Bet kad sāksi kurināt turpmāk būs vieglāk iekurināt, bez dūmiem, jo kanāli saglabāsies silti no iepriekšējās dienas būs labāka vilkme. Tajā lūciņā skurstenī var iedegt kādu paīru vilkmes radīšanai. Bet pamatā tā ir tīrīšanai. Ja pie skursteņa ir pieslēgta vēl kāda krāsns, tad var iekurt to uz kādu brīdi. Tā arī radīs labāku vilkmi. Var ar kādu siltā gaisa pūtēju arī radīt vilkmi kanālos.

Vecie skursteņi nav slikti. tie ir pa ļoti OK. Savā ziņa ar savu massu ir labāki par jaunā tipa skursteņiem (tipakā akumulators) . Ar tādiem cilvēki dzīvojuši simtiem gadu. Iespējams tie nav īsti piemēroti jaunā tipa krāsnīm,kas darbojas gruzdēšanas režīmā ar zemākām gāzēm. Tas arī (zemā temp.) rada to darvošanos. Bet plīts vai vecā tipa krāsnis podiņkrāsnis utt nekādus darvojumus skurstenī nerada.

Ja malkas plītij nav vilkme pēc ilgas nekurināšanas vai vasarā, kad ārā ir +30 grādi, var un vajag izmantot skursteņa uzsildīšanu. Nevajag daudz- tajā lūciņā ieleik kādu avīzi, pāris skaliņus. Ja pasākums ir regulārs, tad var ielikt smukas durtiņas.

Adrejito:
"Bet plīts vai vecā tipa krāsnis podiņkrāsnis utt nekādus darvojumus skurstenī nerada."

Dzīvē šis ir pilnīgi pretēji - vecās krāsnis un skursteņi neizbēgami rada darvošanos, jo praktiski nevienā tā laika krāsnī nenotika pilnīga sadegšana un attiecīgi visa tā šmuce izsēžas uz aukstā skursteņa. Var jau teikt, ka tie skursteņi sasilst utt, bet praksē ir tā, ka neapkurināmajos bēniņos skurstenis ziemā atdziest ātrāk kā dūmi spēj uzsildīt un tad nu tie skursteņi mēdz tā nodarvoties ka tik turies, jo īpaši pavardi, kuros ir vissliktākā sadegšana. Tas ir neizbēgami. Ja vēl pavardi izlaisti caur mūrīti ziemā, tad tur vispār nav varianti. Lai skursteni sildītu ir jābūt augstām dūmgāzu temperatūrām, bet no pavarda caur mūrīti domāju nekas vairāk par 100 ārā nenāk un tas jau krietni zem pieļaujamā tādam mūra skurstenim.
Savukārt sakarīgām mūsdienu apkures ietaisēm sadegšana ir tuvu pilnībai un dūmgāzes ir 90 - 150 grādi tikai. Attiecīgi arī lietderība ir ap 80-90% pret pavardu ar 40% un vairumam krāsnīm ap 60%.