Piekrītu, ka laika gaitā daudzu vārdu jēdzieniskā nozīme mainījusies un mainīsies. Tā latviešiem 13 gds. vārds dēlis nozīmēja galdu pie kura sēdēt un ēst. Vārds invalīds 18 gds. bija no dienesta atvaļīnāts kareivis un deserts 10gds. bija ēdiena paliekas, kuras atdeva ubagiem.
Un tad, man kā speciālistam vārds cementa java un betons būtu jāuzskata par vienu jēdzienisku veselumu, vai kā....kur sākas parasts cilvēks mūsdienu sabiedrībā?

no CEMEX lapas:
Java
Java ir betona paveids, kura ražošanā līdzīgi kā transportbetonā tiek izmantots cements, ūdens un pildvielas. Savukārt atšķirībā no transportbetona par pildvielu netiek izmantotas akmens šķembas, kā tas ir betonā, bet gan tikai smilts ar granulometrisko izmēru 0-4 mm. Mēs piedāvājam javu ar stiprību no 5 Mpa līdz pat 50 Mpa, pēc klientu pieprasījuma varam izgatavot arī augstākas stiprības klases javu, ko var izmantot visdažādāko celtniecības mērķu īstenošanai.

Secinājums: Atliek javai pielikt kādu "akmeni" un tas jau ir betons,
Reāli," cilvēks parastais" nopērk kravu granti-smilti...kā nu kurš to sauc, sijātu, nesijātu un t.t. kā nu liktens būs lēmis. Un maisa kopā ar cementu, izmantodams kā nu kur. Ja apmešanai. pameģinās un secinās, ka akmeņi iekšā...
Ja mūrēšanai, tad...ik pa laikam kādu akmentiņu lamādamies izmet. Ja grīdu liešanai, tad der viss.
Parastais cilvēks ir tas, kas uzdod jautājumu, jo nezin...Neparastais ir tas, kas ir speciāli mācījies, zin, ko grib, kā to pareizi paveikt....un saimniekam=pasūtītājam ir nauda, iegādaties tieši to, ko vajag.

Ja drīkst pie šī paša topika... tad pamatu pēdai betons bez pildvielas (šķembām) īsti nederēs, jeb stiprību tas daudz neietekmē, tik cik attiecīgi cements un grants vairāk jāpievieno, līdz ar to dārāks sanāks, bet ne sliktāks!? Paldies

Šķembu neesamība stiprību neietekmē. Vienkārši vairāk aizies grants un cements. Šķembas un laukakmeņi vienkārši ļauj ietaupīt uz betona daudzumu.

Īsti taisnība nav, ka šķembas stipribu neietekmē. Pildījumam - grants un šķembas kopējais virsmas daudzums ir daudz mazāks, kā tāda pat tilpuma tikai grantij. Attiecīgi cementa attiecība pret pildvielu krietni samazinās un samazinās arī stiprība.

Ķieģeļu vai akmens mūrī arī cementa ir mazāk kā monolītā lietā betona mūrī. Šķembas veic to pašu funkciju ko ķieģelis vai akmens.

Nē, runa ir tikai un vienīgi par virsmas laukuma un cementa attiecību. Ja piemēram ņem 1:3 proporcijās vienā variantā smalkāku smilti un otrā variantā rupjāku, tad pie identiska cementa daudzuma otram betonam stiprība ir augstāka. Tas arī ir stāsts par to, ka betons, kurš veidots tikai no grants un cementa būs vājāks par betonu, kurā ir šķembas, Ja gribētu iegūt vienādas klases betonu, tad cementa apjoms pirmajā variantā būtu jāpalielina proporcijā.

Resp. 1:3:4 (cements, grants, šķemba) ir stiprāks par 1:3 tāda pat tilpuma betonu.

Tad īsti nesapratu kur tad cementa ir mazāk? Tīrā grants betonā vai ar šķembu pildījumu?

Var taisīt dažādas klases maisījumus dažādām proprocijām.
Ja korekti, ja tad cementa grants maisījums ir java, savukārt betons jau ir papildus rupjā frakcija, šķemba. Betons pie vienāda cementa daudzuma ir stiprāks. Javas priekšrocība ir spēja līmēt, kā tu minēji ķieģeli un akmeni mūrī, bet stiprībā tas ir vājāks. Tas nav viens un tas pats kā teici.
Ja tu saki, ka:
"Šķembu neesamība stiprību neietekmē. Vienkārši vairāk aizies grants un cements. Šķembas un laukakmeņi vienkārši ļauj ietaupīt uz betona daudzumu." tad tā nav taisnība.
Protams daudz ko nosaka arī ūdens iestrādes daudzums kas betonā ir krietni mazāk par javu un arī tas būtiski maina stiprību, bet tā jau ir cita opera.
Par stiprību runa ir tieši par dinamisko slodzi, nevis statisku kubika spiešanu, tas attiecas uz tādām lietām kā pamati, pārsegumi utml. Tāpēc tur neizmanto javu, bet betonu tieši šīs stiprības iemesla dēļ, nevis, lai ietaupītu cemi.