Ar ģeneratoriem skaņojis neesmu, bet aptuveni aprēķinot (reflektora, dipola un pirmā "direktora" attālumi ir definēti, tālākie "direktori" seko ar soli 1/4 viļņa) un piedzenot ar minēto programmu (viņa ņēma vērā arī trubu resnumu utt) savulaik esmu vairākas pārtaisījis no decimetriem uz 900 MHz.

Ar Gūgļa zemi izmērīju precīzi, no mājas līdz tornim 13km, bet tieši priekšā ir augsts un biezs priežu mežs, sākas praktiski 10m no mājas. Vai bezcerīgs gadījums?

Domāju, ka cerīgs. Daudzie slapjie koku zari šais frekvencēs darbosies drīzāk kā gandrīz caurspīdīgs homogēns vājinātājs, nevis kā koncentrēti atstarotāji.
Man tornis 25 km un mežs 200 m tālu, bet DLRTC it kā mazās jaudas laikos skatījos ideāli.

LVRTC iesaistīšana un līguma noslēgšana ar to bija valsts izsludinātā konkursa noteikumos ierakstīta prasība. Ies jau nu valsts ņemt valsts uzņēmumam peļņas avotu nost. Praktiski Lattelecom iespējamo peļņu sastāda ieņēmumi no maksas pakešu abonēšanas. Pastarpināti protams viņi ir ieinteresēti, lai vairāk ļautiņu spētu kaut ko normāli uztvert. Takš nepārdosi ziemas riepas neesošam autombīlim ;)
Kas attiecas uz metru diapazonu, Lattelecom šajos 5 gados, kas tam doti, noteikti to neizmantos. tas saistīts ar viļņu saderības ierobežojumiem digitālajā apraidē. Tur tie attālumi no analogajiem raidītājiem ir gandrīz 1000km. Baltkrievija, Krievija vēl pumpēs analogo. Līdz ar to kādu laiku metros nav ko saspringt.

LTC piedāvā 3 veidu antenas: ODSC 100, ABM 4551, ABM 4527

Man ir 15km no torņa un tornis ir redzams. Nez kura man labāk derētu?
Vai kāds nezina, cik ļoti signālu slāpēs gāzbetona siena? Vienkārši ir doma no sākuma antenu pamēģināt likt bēniņos zem jumta, bet tad priekšā būs gāzbetons. Ja neies tad būs jāstiprina mājas parādes pusē, kur nav īpaši viegli piekļūt un arī skatu bojās :(

Pamēģini - caur sausu gāzbetonu pa nagiem dabūt laikam nevar (ir redzētas pašgatavotas elektriskās plītiņas, kur spirāle ievietota izkaltā gāzbetonā) un pie magnēta arī nelīp. Kaut kādu vājinājumu gan droši vien dos.

Argus tirgo Triax antenas:
[www.argus.lv]
Bet nu tur ir tik daudz viņu, ka bez puslitra ņerazbirjošsja. Interesanti, ka arī tāds smalka gala antenu ražotājs tomēr pastiprinājumu aktīvajām antenām uzrāda kopā ar pastiprinātāju, atsevišķi nav izdalīts. Un parastās bez pastiprinātāja, pat tādas ar 100 elementiem lielākas par 17 dB nav. Kā lai tajā visā varzā orientējas - tipa jāņem jaudīgākā no UHF antenām un lieta darīta? Turklāt interesanti, ka liels gaisn tiek sasniegts ar baigi garām antenām vai tādām , kur liels režģis un vairāki elementi kā matricā, kāda ir principiālā atšķirība? Tādu plafonu, liekas, tehniski vieglāk nostiprināt par tādu vairāk kā 2m garu desu.

Antenas pastiprinājums ir proporcionāls tādam efektīvam, stara ceļam perpendikulārajam laukumam, no kāda Tev izdodas izgrābt pāri Tavai mājai lidojošā TV signāla enerģiju.
To laukumu var palielināt divos veidos:
1) tiešā - liekot paralēli (blakus un/vai vienu virs otra) vairākas elementārantenas (dipolus)
[psiterror.ru]
vai taisot lielu bļodu, no kuras atstarotā signāla daļas saskrien vienā punktā un vienā fāzē;
2) garinot antenu tā, lai vienā fāzē sakopotu vairākas gareniski nobīdītas freneļa elipses:
[en.wikipedia.org]
Nedomāju, ka pat aiz aaaa priežu meža vajadzētu antenu ar vairāk kā, teiksim, 12 elementiem. Man arī kautkad stāv priekšā uztveršanas testa mēģinājums Bauskā bez tiešas redzamības, varbūt varam sakooperēties uz izmēģinājuma laiku.

Triaxam man nepatīk kā stiprināti direktori. Agrāk bija šādas
[www.failiem.lv]
kuras manuprāt vieglāk pārskrūvēt.
Toties Triaxiem ir manuprāt labāks līdznākošais salāgotājs (cilpa uz iespiedplates, nevis trafs).

Vienkārši samulsināja Didža teiktais, ka vajadzētu antenu ar 16-18 dB pastiprinājumu, un pēc tā Triax kataloga sanāk, ka tāds ir tikai monstrālām antenām ar 100 elementiem (viņiem gan tur tāds krustiņš, kur katrs skaitās kā elements, reāli viņu tur laikam 25 gab.)