Zaķusalas tornim, tieši tāpat ka citos torņos, decimetru raidošas antenas sastāv no atsevišķiem paneļiem kuri piestiprināti ap metāla trubu(torni). Tās paneļu antenas var ar neapbruņotu aci saskatīt. Paneļu antenām nekad nav ideāla virziendarbības raksturlīkne. Te gan var pieminēt, ka elektriskais lauks tiek merīts no raidītāja tais virzienos, kur antenam ir vismazākais izstarojums un tieši šie mērijumi nosaka drošu uztveršanas zonu. Dabā, maksimālā izstarojuma virzienos, drošā uztveršanas zona ir tālāka. Tās bildītes, kuras dotas Lattelekoma mājaslapā, ir pilnīgs fufelis un tās galīgi neatspoguļo reālos uztveršanas apstākļus. Vias tā sapraides zonas zīmē datorprograma ņemot verā zemes reljefu pieņemot, ka uztverošā antena atrodas 10m virs zemes. Vienkāršoti to var salīdzinat ar lampiņu, kura spīd tornī un apspīd zemi. Vietās, kur lampņas gaisma "izgaismo" antenu skaitās labi uztveršanas apstākļi. Datorprogama neņem vērā raidošo antenu virziendiagramu un vietējos apstākļus(mežus, augstas ēkas un citus šķēršļus).

Neliels ieskats no dzīves pieredzes.
Draugiem laukos jāpāriet uz virszemes televīziju. Ir Poļu antena un desmit gadus vecs PHILIPS. Saprasšanas par decibeliem, herciem un citiem ērmiem nekādas. Ko darīt? Ome sper zemes gaisā, ja reiz Lattelekom televīzija ( visās reklāmās), tad jāpērk Lattelekoma dekoders. Atbrauca uz Rīgu pirkt. Nopirka un ienāca pie manīm apmazgāt pirkumu. Ja tā kaste nopirkta, tad jāpārbauda. Man mājās BTV kabeļtelevīzija. Protams nekādu dekoderu. Slēdzam to kasti klāt. Šī sāk skaitīt tos Lattelekoma PAPAGAIĻUS un rāda, ka signāla kvalitāte ZAĻĀ galā, bet stiprums ZAĻĀ sākumā. Dievs ar to, ka tik rāda. Sameklēja 128 kanālus. Sāksim skatīties, bet šis karti prasa. Nu nav tās kartes. Gāju pie kaimiņa bēdas klāstīt. Viņš ņem savu monitoru (Samsung 22” T220HD ROSE BLACK/DVB-T/FULL HD) + TV funkcijas un nāk mēģināt. Signālu un stiprumu rāda 100%. Noķēra 128 kanālus un visus rāda bez kartes! Papētījām dziļāk, Lattelekoma brīnumam bez kartes iet pieci bezmaksas un vēl kādi četri. Pārējos jāpērk. Protams, ka zagt nav labi, bet ja dod par velti!
Secinājumi: Pirms ko pirkt jāpārbauda kas un kā! Lattelekoma kaste tā nokodēta, ka bez PENSIONĀRU latiņa, nekur. Turpmāk uz visiem stūriem bļaušu, ka jāpērk STRONG, JAKOBSENS vai citi dekoderi, tik ne Lattelekom STAR, kuram pat tehniskā pase ir noslēpums. Tik vien kā kļūdaina instrukcija, kurā pat izgatavošanas gads netiek minēts.
Ome brauc mājās, validols izdzerts, kas būs galā būs zināms rīt.

Didzi, arī neatbildēji par tornī iebūvētajām antenām, kas, cik zinu, bija krievu UKV, 3 un 7 ar 10 kanāli. Zinu, ka tagadējās decimetrenes ir paneļi (kurus žargonā dēvējot par "bērnu zārciņiem"). Antenas diagramma ir vieglākais, ko aprēķinu programma varētu ņemt vērā. Gan jau "propagation model" arī ir sarežģītāks par tiešo redzamību jā vai nē, nekādu augstāko matemātiku (tipa Maksvela vienādojumus) tur nemēdz pielietot, bet gan vienkāršus polinomus, kuru keoficientus piedzen pēc mērījumu rezultātiem.
Andri - neticu, ka Baltkomā ir daudz vairāk kā 5 bezmaksas kanāli, nu, kautkādas LETA ziņas un LMK verētu būt klāt pie Lattelekoma pieciem. Cik zinu, tas Baltkoma MMDS uz divi komats cik tur GHz tuvākajos gados tiks izslēgts.

Vienstāvs, lūdzu iebrauc ciemos pats pačolēsi. Aizmirsu piebilst, ka bez kabeļa, vien kādus 0.45m garu drāti, Lattelekoms atrada 16 programmas, bet LG 21. Lattelekoms pieprasīja karti, LG rādīja normāli. Latvijas kanalus neņēma. Bija krievu. Žēl, ka konkrēti nepierakstīju.

Ja Rīgā Daugavas labajā krastā, tad varētu iebraukt ar.
To, ka Baltkoms raida DVB-T standartā, biju forumos lasījis, arī pašam bija doma meklēt MMDS antenu ar downkonvertoru no 2 GHz, bet tad uzzināju, ka dažpadsmitajā gadā tā lieta beigsies.

Vienstāvs, nevienai horizontalās polarizacijas(šai polarizacijā raida visi Latvijas TV raidītāji) raidošajai antenai nav ideāla rinķveida virziendiagrama. Tur nevajag neko rēķinat vai štukot. Tās lietas metru antenām sen aprakstītas televīzijas tehnikas mācību grāmatās. Idealu rinķa apraidi var panākt tikai ar vertikālās polarizacijas antenām un tad ne jau tādām, kuras piemontētas pie TV torņa. Raidošās antenas tornī izvieto tā, lai lielākais izstarojums būtu tais virzienos, kur dzīvo vairak cilveku. Piemēram, Ogres TV raida tikai paralēli Daugavai. Rīga ir izvietota ļoti neveiksmīgā vietā, jo vismaz 1/4 signāla bezjēgā aiziet jūras līča apraidīšanai.

Diemžēl antenu teoriju mācījies neesmu (studēju pārmaiņu laikā un ne gluži tajā specialitātē). Antenas manuprāt mācīja pasniedzējs, kas no skata atgādināja Štirlicu ;)
Tomēr kāpēc nepārtrauktu diagrammu nevarētu iegūt, no torņa izlienošās adatas nobarojot caur taperiem tā, lai starp katru no, piemēram, astoņām signāls aizietu tieši ar kavējumu 1/8 λ?
[www.failiem.lv]
Vismaz vienu OgresTV antenu man gadījies redzēt tuvumā, tāpēc apgalvošu, ka, salīdzinot ar Rīgu, tur daudz vairāk bezjēgā aiziet augšup un lejup ;)
Turklāt es neteiktu, ka līcis aizņem 1.4 no riņķa, varbūt 1/8.

Diagramma sanāk vienkārši ideāla:
[www.failiem.lv]

Neesu nekāds specs bet labprāt pafantazēšu jo reizēm "stulba" doma var izrādīties tā pareizākā.
Nezinu cik lielā mērā atmosfēras mitrums atstāj iespaidu uz frekfences/viļņa garuma novirzi augstfrekfeņču diapazonā. Katrā ziņā šo fenomenu labi pārzin radisti kuri ir dienējuši uz zemūdenēm.
Šinī sakarībā man gribās vainot tos dekoderus kur iespējams frekfrences selekcija ir ļoti šaurā joslā (ļoti precīzi /жестка) ieregulēta. Rezultātā izpeldot no rezonanses notiek signāla norāvums. Jautājums kā tajā kastē notiek frkfences automatiskā pieregulēšanās.
Iespējams šī iemesla dēļ arī mobilajos telefonos "zūd zona".

Digitālajā TV signālu raida 8Mhz platā joslā un pieskaņošanās uz frekvenci notiek automātiski pec digitālā signāla. Pašā signālā jau tiek pārraidīti vajadzīgie impuldi pec kuriem uztvērējs automatiski "tura frekvenci". Tapēc digitālo signālu nevar konvertēt teiksim uz zemāku metru kanalu. Tas,ka signāla līmenis "staigā" mainoties laika apstākļiem, gan ir fakts. Drošai uztveršanai vajag vismaz 10dB rezervi, ja nu uznak nelabvēlīga signāla izpaltīšanās. Digitalā bilde sak klučoties un sastingst parasti dēļ vāja signāla no antenas, vai no tuvumā esošiem digitālā signāla avotiem(Mobilais telefons, Triatel modēms). Cik man nācies saskarties, tad 99,9% bilde čakarējas dēļ antenas. Nu jā, kam gan tas interesē, jo Lattelekom apgalvo, ka viņu TV var redzēt ar jebkuru decimetru antenu. Ko nu es saprotu:).