UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Privātmāju būvniecība :  Building.Lv Forums

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2
Pamatu pēda
Autors: Andža (---.zm.gov.lv)
Datums: 01/03/2007 18:39

Izstāstiet man, kāda ir nozīme veidot veidni pamatu pēdai? Vai tad nevar izrakt tranšeju pamatu pēdas platumā (60 cm, teiksim), noblietēt zemi, pēc tam iebērt tajā 10 cm šķembas, atkal nobletēt, un tad liet iekšā betonu visā tranšejas platumā? Zeme kalpotu par veidni. Nu un pēc tam jau, protams, virsū pamatu veidnis.

Nav man tehniskas izglītības, bet neredzu iemeslu, kādēļ tā nevarētu darīt un kāpēc būtu jāveido atsevišķs veidnis pēdai. Palabojiet, ja kļūdos.

P.S. un vispār visas tās trakās prasības par mega stiegrojumu un citām izvirtībām man šķiet nepamatotas - 4 gadus atpakaļ pats saviem spēkiem ielēju pamatus vispār bez pēdas, bez stiegrojuma un nestumjot nost melnzemi - māja stāv un i nedomā sēsties

Re: Pamatu pēda
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmamnis (80.232.161.---)
Datums: 01/03/2007 19:24

Arhitekti zīmējumos izmanto gatavus tipveida mezglus, kur viņu piedāvātajos variantos izmantotas sistēmas ļoti vājām gruntīm. Tapēc te parādās izvirtības ar pamatu pēdām un stiegrojumiem. Šie pamati nekad nav rēķināti, bet tā, ka arhitekts ir atbildīgs par būves stiprību un noturību, tad kā sacīt dubults neplīst un tiek izveidotas konstrukcijas, kuras derīgas 5..9 stāvu ēkai.
Parastās smilts gruntīs pamatus 2 stāvu ēkai var izpildīt no 30cm B3.5klases betona ~60cm dziļumā.

Re: Pamatu pēda
Autors: Andža (---.zm.gov.lv)
Datums: 01/03/2007 20:05

Paldies, tā arī darīšu, jo man ir "parasta smilts grunts". Projektā paredzēto B20 klases betonu laikam arī nelietošu, pietiks ar lētāku.

Re: Pamatu pēda
Autors: paparam (81.198.108.---)
Datums: 01/03/2007 20:52

hmz! B3,5 klases betons jau taads maals vien ir! nu nez nez vai taad var lietot!

Re: Pamatu pēda
Autors: ix (83.136.136.---)
Datums: 01/03/2007 22:26

pamatu betonētāji (kā it visur citur celtniecībā) grib iehavot nevājo piķi, tāpēc arī tur lej 120 - 150 cm dziluma pēdas un tās supergludās un augstās pamatu sienas taisa, un skaties rezultātā Ls 3000 - 10000 no tevis kā nemetas. visu ko var ir jādara pašam, lai tie "profesionāļi" iet kaplēt burkānus.

Re: Pamatu pēda
Autors: gribumaju (217.199.120.---)
Datums: 03/03/2007 03:56

jautajums zinatajiem: vai fibo pamata bloku vieta var izmantot silikata blokus? Spiedes izturiba silikata blokiem nemaz nav sliktaka par Fibo 5 - 5 mpa. Silikata blokiem pec tehniska apraksta faktiski 2x lielaka - 10-17mpa?! Un salizturiba faktiski vienada - Fibo 50, bet silikata blokiem pat 70 cikli?
Ar grunti viss ir pilniga kartiba, udena nav!

Re: Pamatu pēda
Autors: BK (87.110.106.---)
Datums: 03/03/2007 15:14

Pamatu izbūvei pielietojamo materiālu drīkst noteikt tikai konkrētā projekta būvkonstukciju daļas autors,ja pasūtītājs vēlas ko mainīt uz savu galvu,tad, kā saka:
"Pats vainīgs"...

Re: Pamatu pēda
Autors: gribumaju (217.199.120.---)
Datums: 03/03/2007 19:04

Protams, piekritu BK, tacu ir veikta grunts analize un ir skaidrs, ka monolitie pamati butu lieka izskerdibi un pilnigi nevajadzigi manai majai uz 160m2! Pie kam seit foruma ne reizi vien ir izskanejis, ka ari projekta autori pieiet lietam - par skadi jau nebus. Uzticos profesionaliem, tacu neredzu jegu pie perfektas grunts izgrust naudu monolitajiem pamatiem!

Re: Pamatu pēda
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 05/03/2007 17:10

Tā, ka ikdienas praksē man nākas saskarties ar vecu ēku pamatiem, tad varu piebilst sekojošo.
Pamatu materiālu augstai stiprībai nav izšķirošas nozīmes. TAČU...ir problēma, bioerozija- sūnas, augi, koki. To ietekme ir mazāk izšķiroša blīviem materiāliem, bet te slēpjas viens apstāklis, jo blīvāks materiāls, jo tā spiedes stiprība augstāka. Un blīvāks materiāls mazāk uzsūc ūdeni, kas atkal traucē bioerozijas procesam.
Silikātmateriāli ļoti labi uzsūc ūdeni un definētie 70 sasalšanas-atkušanas cikli var realizēties 13..20 gadu periodā.
Tieši šis apstāklis prasītu zemas stiprības pamatu materiālu virsmas papildus aizsardzību, kā speciāli apmetumi vai hidroizlējoši gruntējumi pret mitruma iedarbību. Tas sadardzinās pamatu izmaksu, tapēc būtu labi salīdzināt pamatus no tīra B20 betona un mūrētiem blokiem, kuri aizsargājami pret kapilāro vai lietus mitrumu intensīvu iedarbi pie ēkas ārsienām.

Re: Pamatu pēda
Autors: gribumaju (194.255.1.---)
Datums: 05/03/2007 18:26

paldies Ivaram Brinkmanim!
Protams, galavards piederes konkstruktoram, tacu ka jau mineju, ari vini ir tikai cilveki un sad tad izvelas iet vienkarsako celu - dubults neplist! Vienkarsi velos izskatatit visas alternativas un iegut neitralu viedokli, jo nemot vera pedeja laika cenu pieaugumu betonam, kam atkal gaidams +20% pieaugums. Cenai ari, protams, ir nozime.
Vel jautajums - tad jau sanak, ari ka Fibo pamatu galejas izmaksas ar papildus gruntesanu un hidroizolaciju varetu but lidziga monolitajiem?

Re: Pamatu pēda
Autors: BK (87.110.106.---)
Datums: 06/03/2007 14:38

...patiešām ir vērts krietni ieekonomēt uz pamatu izbūves rēķina- visu turpmāko mūžu nebūs garlaicīgi pētot iemeslus kādēļ māja plaisā un veicot nepieciešamos remontdarbus; viss atkarīgs vai būvē sev jeb tirgum... ...skopais maksā ne tikai divreiz un vislētāk ir nebūvēt nemaz.

Re: Pamatu pēda
Autors: Andža (---.zm.gov.lv)
Datums: 06/03/2007 15:49

BK te drusku ir iecepies :) Bet kā ir skaidrojams, piemēram, tas, ka mūsu varenajā valstī es nevienā projektā pamatiem neesmu redzējis zemākas klases betonu par B25, neatkarīgi no grunts īpašībām??? Tak laikam neviens īpaši tur neko nerēķina un uzprojektē purvainajai gruntij nepieciešamo... Nemaz nerunāsim par stiegrojumu, kurš tad ies to rēķināt... Un tieši tāpat notiek, projektējot mega pamatu pēdu, kaut reāli viņu nevajag.
Patiesībā Ivars Brinkmanis jau pietiekami skaidri izteicās par šo tēmu

Re: Pamatu pēda
Autors: gribumaju (194.255.1.---)
Datums: 06/03/2007 20:11

Piekritu Andzam. Laikam vairs nav ko ipasi apspriest. Tikai ceru, ka mans inzenieris tiesam ari rekinas un piedavas adekvatako risinajumu nevis copy/ paste.
BK ir parpratis. Es negirbu letakos, tapec, ka gribu maz maksat jebkura gadijuma. Es negribu parmaksat! Gribu PAREIZAKO un ADEKVATAKO risinajumu, jo maja dzivosu pats.

Re: Pamatu pēda
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 06/03/2007 20:50

Tev ir visas tiesības no arhitekta kā būvprojekta vadītāja šo aplēsi pieprasīt un nokonsultēties pie neatkarīga inženiera par risinājuma pareizību.

Re: Pamatu pēda
Autors: BK (87.110.106.---)
Datums: 06/03/2007 23:21

...kaut kāda Eiropas Savienības regula ,atvasināta vietējos būvnoteikumos, vienkārši neļauj projektā pamatus paredzēt no zemākas markas betona, kā B25 un nav diskutējams jautājums...

Re: Pamatu pēda
Autors: a (81.198.226.---)
Datums: 07/03/2007 07:08

Starp citu Amerikā tieši tā arī dara - izrok tranšeju kāda pusmetra dziļumā - un tranšejā pa taisno sagāž betonu līdz zemes līmenim, un pamati gatavi - ne tur kādas veidnes, nekas, i labi - visi dzīvo nekāda vaina. Domāju arī - pie mums reizēm nedaudz pārcenšas ar to būvniecību.

Re: Pamatu pēda
Autors: KOHINURS (80.232.247.---)
Datums: 07/03/2007 08:27

Kā jau teica BK - tieši sakarā ar EU būvlietu regulējumu projekta BK daļas vadītājs var neuzņemties uz papīra rakstīt mazāk kā B25 (vai B20 - negribu meklēt, kurš bija īstais). Galu galā - ej nu sazini - nonāks tas papīrs ne tajās rokās un formāls pamats kasīties pie sertifikācijas. Bet tas jau netraucē rīķoties saprātīgi un gan jau pats autors teiks, ka droši var mazāk. Brinkmaņa kgs jau konsultēja, Biršs TU arī neatsaka, aizej uz Skolas 21 un tur arī katrā otrajā birojā atradīsi būvinženieri īsai kafijas pauzes sarunai.

Re: Pamatu pēda
Autors: būvinženieris Ivars Brinkmanis (80.232.161.---)
Datums: 07/03/2007 16:21

Par tām betona markām. Cik esmu saskāries ar šo jautājumu tad te ir sekojoša problēma. Ja betons tiek pasūtīts centralizēti rūpnīcā vai betonmezglā un jūs vēlaties to pamatos ieliet izmantojot cauruli, tad fiziski ļoti grūti betonam ar zemāku marku par B25 un B20? nodrošināt plūstamību to sūknējot.
Savādāk ir tad, kad jūs jaucat uz vietas betonmaisītājā. Iespējams, ka betonmezglā jūs varat pasūtīt betonu B7,5 (M100), bet tad to jāved pašizgāzējā un tā ~5..8t iestrāde pamatos ar rokām un tačkām būs viens ellīgs darbs.
Būvinženieris projektā nedrīkst uzspiest jums, kā pasūtītājam tikai vienu risinājumu...vienīgi būtu jānorāda, kā būvēt un kādi materiāli izmantojami mērķa saniegšanai. Citādi jums visas tiesības būs teik, ka jūs esat piespiests būvēt neekonomiski un to taču neviens nevēlas darīt.
Tātad izvēle jaukt uz vietas betonu ar marku B5(B7.5) vai pirkt gatavu B25 un iestrādāt sūknējot. Izvēli šai gadījumā nedrīkst būt atkarīga no projektētāja.

Re: Pamatu pēda
Autors: BK (87.110.106.---)
Datums: 07/03/2007 17:19

Projektētājs nedrīkst paredzēt zemāku marku, kā būvnormās; būvētājs (darba vadītājs ar sertifikātu parasti paraksta zvērestu, ka uzbūvēs atbilstoši projektam un būvnormatīviem)arī nedrīkst ko mainīt,ja pasūtītājs grib ko citu- neviens vairs darbam kvalitātes garantijas nedod...tā kā būvspec Brinkmaņa kungs, ar saviem ieteikumiem varat kādreiz maksāt par brāķa labošanu.

Re: Pamatu pēda
Autors: paparam (81.198.108.---)
Datums: 07/03/2007 19:11

Ja jau Ivars Brinkmanis sevi deevee par buuvinzhenieri, tad vinjam jau vajadzeetu zinaat ka betona apziimeejumos starp marka un klase ir diezgan liela atshkiriiba... :)
Saprotams ka padomju laikaa lietoties apziimeejumi ieseedushies, bet jaaiet laikam liidz...

Iet uz lapu: 12Nākošā
Pašreizējā: 1 no 2


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
 **     **  **      **   ******    ********   **    ** 
 **     **  **  **  **  **    **   **     **   **  **  
 **     **  **  **  **  **         **     **    ****   
 **     **  **  **  **  **   ****  ********      **    
  **   **   **  **  **  **    **   **            **    
   ** **    **  **  **  **    **   **            **    
    ***      ***  ***    ******    **            **    

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727