Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Arguments labs. Daļēji problēmu var apiet
> ūdensvadam un elektrībai ieliekot tikai kanālus,
> kur pēc tam tiks ievilkti vadi. Augšu var noplēst,
> nolocīt, bet ārā neizraus. Piemēram ūdensvadam
> ielikt D40 ievadu, kuram pēc tam cauri izvelk D32,
> elektrībai varētu likt gofru, bet, ja izvelk ārā
> drātiņu, tad varētu būt grūtības vēlāk ievilkt
> kabeli, varbūt d20 melnā ūdens caurule vai d16
> siltā ūdens caurule labāka-pa to kabelis uz
> priekšu iet viegli. Silto grīdu cauruļu gali gan
> kaut kā jāpaslēpj, kaut jāiemūrē. Kanalizācijas
> galam, kaut nolauztam pieslēgties varēsi.


Vis vairāk jau ar satraucos par siltās grīdas trubām!
jo cilvēki ir cūkas un par citiem nedomā. Piemēram pagāšo nedēļ aizbraucu uz zemes gabalu un skatos, kāds izdomājis ka mans zemes gabals ir svalka un izmet 20 automašinas riepas! un tagad tā ir mana problēma!

Vis vairāk jau ar satraucos par siltās grīdas trubām!

Uz celtniecības laiku apmūrē ar 4-6 fibo /gāzbetona blokiem, ķieģeļiem vai ko tamlīdzīgu. Pēc tam nojauksi. Nekādus kolektorus galā, protams, neliec.

112244 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Apmēram tā [youtu.be]

Krievijā metāls lēts, armatūru liek kā tiltam pār upi. Bet citādi viss pietiekami skaidri parādīts.
Metāla armatūras vietā var izmantot stiklašķiedru un mazākiem - d8 vai d10 diametriem, locīt to protams nevar, bet vieglāka, pieejama ruļļos, var atvest ar vieglo auto.

EsEs rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Man kurtuves telpā betons pa taisno uz grunts
> bez
> > putuplasta. Virsmu temperatūras atšķirība 3
> grādi.

> Tu daudzas aplamas lietas runā. Un nesaprazdams
> pamatus maldini cilvekus.Gaiss protams siltais
> ceļas augšup. Bet siltums var iet uz leju un vins
> to dara. Pie siltajām grīdām tas ir izteiktāk.
>
> Par tiem 5cm zem betona un tas ir pietiekami... ja
> pats stulbs tas nekas, bet kad citiem to iebazt
> gribi...
>
> Botisks piemērs, ka reiz tev, noliec trubu
> vertikali un pieliec pirkstu apakšā un augšu sildi
> ar degli, pec desmit minutem vari turpinat savu
> dziesmu, ka siltums neiet uz leju.
>
> Siltums izplatās pa materiālu, tā siltumvadītspēja
> atkarīga no materiāla blīvuma. Ari eps, xps vada
> siltumu. Protams runa par niecīgām vērtībām.
............................................................................................
Nesaku,ka nevajag likt putuplastu grīdā- protams vajag- it īpaši silto grīdu variantā. Stāsts ir par ko citu- tas ir proporcionāls siltinājuma biezums griesti/sienas /grīda.
Patreiz dzīvoju jau trešajā paša renovētajā mājā-tas ir labākais veids kā salīdzināt lietu kārtību, nevis uzbūvē-saņem naudu un brauc tālāk (to, arī, daru).
Tu pārāk uzticies teorijai. Es dodu priekšroku pārbaudīt un secināt.
P.s. Degli pieliec sev pie galvas- sapratīsi,ka kājas paliek ar vien aukstākas...D>>

Pilnīgi piekritu Praktiķim.No savas piredzes esmu izdarījis līdzīgus secinajumus.....

Praktiki, Agrais - visa pamatā tomēr ir teorētiskais aprēķins, jo praktiski jums ir grūti novērtēt rezultātu. Vienkāršs mērījums ar virsmas termometru īsti neparādīs siltuma zuduma apmērus piemēram. Tāds mērījums var parādīt lielās kategorijās - ļoti slikti siltināts, labi siltināts.
Siltums pārvietojas visos virzienos no siltā uz aukstāko punktu ar dažādiem pārneses veidiem. Būtiskākā atšķirība starp griestiem un sienām un grīdu ir tāda, ka grīdas visbiežāk ir tiešā kontaktā ar zemi un attiecīgi "āra" temperatūras starpība visbiežāk būs mazāka grīdai, piemēram ārā ir -10, bet augsne zem grīdas visticamāk būs kaut kur ap +6-8 grādi. Attiecīgi pie vienāda siltinājuma lielāki zudumi būs griestos un sienās protams. Ja piemēram būtu karkasa ēka bez grīdas kontakta ar zemi, tad tur grīdā būtu jāliek gandrīz tikpat cik sienās.
Katrā ziņā, ja man būtu jāceļ no jauna māja, tad es vispirms tomēr pakonsultētos un parēķinātu pats, lai dabūtu to ko gribu un zinātu cik un kāds siltinājums jāliek. Es esmu par teoriju. :)

Mana pieredze ar grīdas siltināšanu! kad iegādājos dzīvokli taisot remontu siltināju gridu ar ekstrudēto 50 mm puķiku tad pāri un pa virsu echterikta sauso betonu, lamināts! Un man salst kājas , kaut istabā ir 24grādi!
Man apakšā nav pagrabu!
Vienozīmīgi tapēc siltināšu vismaz 150-200mm zem siltajām grīdām. lai mazāki siltuma zudumi!

Un sals tapat tas kajas ari ar 200mm...Betons jau no ta siltaks nepaliks.

TomsC
Uzkāp ar pliku kāju pie vienādas istabas temperatūras uz dažādiem materiāliem - lamināts, flīze, koks, korķis, putaplasts un sajūti atšķirību pie vienādām virsmas temperatūrām :)

Agrais- es zinu, ka betons pats no sevis neiesils, bet ja būs kas viņu mazā dzesē un siltās grīdas silda tad kājas nesals :D un ilgtermiņā arī apkure atmaksāsies, Tik protams tam visam ir jātrod lītsvars! Zinu to līkni kurā brīdī atmaksājas ļoti ja nosiltina un kad vairsno siltinājuma biezuma vairs nav jēģas! Šobrīd gandrīz nules enerģijas mājās jau ir sasniekt tas moments, ka vēl biezāku siltinājumu nav jēgas likt!

ETT- zinu atšķīrību starp materiāliem! flīze vienmērbūs nepatīkamākā! :D Korķis un plutaplast būs foršakais...

TomsC rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mana pieredze ar grīdas siltināšanu! kad iegādājos
> dzīvokli taisot remontu siltināju gridu ar
> ekstrudēto 50 mm puķiku tad pāri un pa virsu
> echterikta sauso betonu, lamināts! Un man salst
> kājas , kaut istabā ir 24grādi!
> Man apakšā nav pagrabu!
> Vienozīmīgi tapēc siltināšu vismaz 150-200mm zem
> siltajām grīdām. lai mazāki siltuma zudumi!
Tev ir tikai viena pieredze ! Lai izdarītu secinājumus vajadzīgi vismaz divi lielumi.
Jau iepriekš rakstīju, ka grīdā tu vari ielikt arī 300 mm siltinājumu, bet ja siltums caur griestiem iet prom- grīda tāpat būs auksta,jo grīdu uzsilda siltais gaiss kas cirkulē telpā,nevis tas,kas no radiātoriem ceļas augšup. Jo labāks sienu/griestu siltinājums ,jo siltāks gaiss atgriežas un silda grīdu. Praksē par to esmu pārliecinājies. Katrs var darīt kā grib, protams, bet daudz lielāka jēga pielikt 10 cm siltinājumu griestos ,nevis grīdā.
Ikviens taču ir saskāries ar radiatoru kam silta tikai augšpuse= var nosirmot gaidot,kad sasils līdz apakšai. Un tas ir ūdens- kam ir lieliska siltumvadāmība. Kā tad tas process notiek grīdā? Domā savādāk?

Vēl var paskatīties uz finnfoam pasīvās mājas seklo pamatu risinājumu. Old- school būvinženieri protams to nepieņems un gribēs palikt zem sasalšanas robežas.
Uzbūē 70cm dziļumā un metru platumā siltinātu pamatu pēdu/pamatu 2in1,pozitīvais, ka pēc tam nav bažu vidū izmantot parasto eps/estrich.
[www.finnfoam.lv]

Mezgls labs, tikai parastam inzenierimm uzreiz ir jautajumi saistiba ar grunts aizsardzibu no izcilasanas
- kads ir arejas horizontalas xps izolacijas platums
- kads ir tas pasas horizontalas izolacijas biezums vietas ar mainigu sala stipribu, piemeram, Liepaja vai Daugavpils
- ja nav iespejama drenaza, vai sis mezgls ir derigs un vel jau kko jautajumu var izdomat.
Kamer tam pasam finfomam nebus rokasgramata kur to visu var sameklet, konstruktori kuri daudzi ir 50-70g vecumaa ari plasi nelietos sadus mezglus un izvelesies nemodernus risinajumus.
Var jau gudri spriest par sasalsanas dzilumiem utt bet kad pasam par saviem vardiem jaatbild, ta ir cita lieta.

Ezus ierokas lapu kaudzē pa ziemu un paliek nesasalis. Noguldi vienu plāksni uz grunts uz ziemā aplūko kas zem tās- atklāsi, ka vidus sasalis nebūs.


Zemnieks 19 gadsimtā kartupeļus kaudzē uz ziemu prata ar salmu kumšķi piesegt, ar materiālu kura izolācijas parametri ir vairākkārt sliktāki kā XPS. Rīgā pēdējos 100 gados maksimālais dabīgais sasalums ir bijis 54cm..

Bet piekrītu, kamēr ražotājs- finnfoam vai cits- neieliks ļoti detalizētu rasējumu ar slodzes parametriem, armatūrām, betona markām priekš Latvijas tipveida (sliktākās) grunts, konservatīvā projektētāju paaudze to nepieņems. Neliels grūdiens būs "gandrīz nulles" enerģijas patēriņa ēku prasības, bet nu tur ir plašas iespējas vēlamo uzdot par esošo un energosertifikātu pagaidām izdod neko neārbaudot.

Praktiķis--- vispār nestrīdos par to vai grida pati uzsilst no sevis ja ir siltinājums 300.. galvenais ir nosiltināt tik daudz lai ekonomiski atmaksājas uz apkuri! lai nav lieku siltuma zudumu! Visam jātrod balans... un tur jau apakšā ir teorija un eksperminti par kuriem mums maz ko zināt! to zina labratorijas! :D

Aldis -- Šodien biju pie arhitekta ! un izklausījas labi, jo runājām par pamatu dziļumiem! protams sāka viņš ar frāzi caursalšanas dziļums Latvijā 1.4m, bet pats savu sakāmo paturpināja ar pamatu siltināšanu, kas samazina caursalšanu, tieši kā Tu rakstiji, bet viņš arī teica par horizontālo pamatu siltināšanu!
Un uzdeva man jautājumu, kadus pamatu es gribu, plātņveida vai lentveida--> un es pēc visām šim diskusijām esmu tagad apstulbis :D Ir ko padomāt!

Aldis vēl rakstīja--> Zemnieks 19 gadsimtā kartupeļus kaudzē uz ziemu prata ar salmu kumšķi piesegt, ar materiālu kura izolācijas parametri ir vairākkārt sliktāki kā XPS. Rīgā pēdējos 100 gados maksimālais dabīgais sasalums ir bijis 54cm..

Tas nebijs 19 gadsimtā bet gan vēl 21 gadsimta es ar tēvu tā glabājām kartupeļus :D kādus 7 gadus atpakaļ pēdējo reizi mes tā norakām. Izrok 40-50cm dziļumā taisntura veida bedri zemē, saber kartupelīšus ar kaudzi tā lai tristuraina spice sanāk ! visai kaudzei apkārt apliek rudzu salmus 60cm biezumā, un pa virsu uzmet smilti nelielā daudzumā lai lietus ūdns notek un nesaslapina salmus! un kartupeļi parziemoja nesasaltot ne no viras ne no sāniem!

Ļoti labs piemērs no tavas puses!

Arhitekts tev tāds progresīvāks gadījies vai arī šo forumu lasa :).

Darīt var visādi, katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi.

Gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku vieglāk ir dabūt gatavu vai nu ar plātni, vai ar seklo siltināto lentu (skatīt finnfoam mājas lapā) . Horizontālā siltumizolācija seklajai lentai ir kā papildus garants un par skādi nenāks. Tie daži centimetri putuplasta siltumizolācijas ziņā ir ekvivalenti metram betona/ grunts. Vai konkrētā situācijā vajag, ir cits jautājums.

Parasti visiem ir bail ielikt savu projektu telpu plānojumu /projekta risinājumu tehniskos mezglus apspriešanai(apsmiešanai).
Ja nu gadījumā ir dūša, ieliec, izķidāsim. Labāk vēl ieceres fāzē, nevis tad, kad jau būvējot tiek secināts, ka projektā ieliktas materiāls nemaz nav nopērkams vai nav atvedams.

Kā plātnes siltumizolācija tiek aizsargāta no grauzējiem?

Plātnes idejas bīdītājiem ...
Kā izveidot augstu cokolu, minimums 50cm, bet vēlams 70cm ???
Putuplasts horizontāli gruntī pie pamatiem rada vairāk problēmu nekā dod labumu. To tur iestrādāt ir idiotisms kvadrātā ...

Tradicionālajā lentveida pamatu būvniecība, ja tīrā grīda ir pacelta vismaz 20cm virs horizontālās hidroizolācijas un ar atbilstošu siltumizolāciju siltuma zudumi caur grīdu praktiski ir nulle. Ar šādu grīdu ir elementāri izveidot cokola mezglu bez aukstuma tiltiem.
Nekāda pamatu siltumizolācija nav vajadzīga, nekāda betona plātne zem grīdām. Grīda izbūvējas pa taisno uz smilts, pat šķembas ir liekas, jo slodzes no grīdas uz pamatni nav nekādas, pat ar biezpienu pietiktu ...

tā. ka Toms Tev "Jaunās skolas" piekritēji pa lielam makaronus ausīs stūķē ...

Plātnes idejas bīdītājiem ...
Kā izveidot augstu cokolu, minimums 50cm, bet vēlams 70cm ??

Augstu sēdi tālu redzi?
Kāda jēga no 70cm cokola, ja apakšā nav pagrabs vai nedzīvo applūstošā teritorijā?

Pikko, kādas problēmas rada idiotiskais horizontālais siltinājums? Vēlētos par tām uzzināt.