UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Cik daudz vates?
Autors: Paroks (212.3.196.---)
Datums: 05/01/2019 16:00

Sveiki! Noteikti kāds ir reaktīvi nesen ar šo saskāries - cik mūsdienās ir racionāls biezums sienu un jumta siltinājuma biezumam? Oriģināli plānā bija 250 sienās ar dubulto karkasu (100+50+100) un 350 jumtam, bet lasot visādus info sāku apdomāt šos skaitļus. No vienas puses varbūt pat labāk sienās 200, bet jumtā 400!? Tikpat labi varbūt arī sienās jau 250 ir "minimums". Nerunāju par normatīviem, bet racionālu apjomu, jo nav princips "pasīvā māja" un nav arī mērķis tikt cauri pēc minimālajām prasībām, drīzāk saprast "zelta vidusceļu" pret sākotnējo ieguldījumu un apkures izmaksām. Jā, lieliski apzinos, ka ir durvis/logi/iestrāde bez kļūdām/rekuperācija, utt., utt., un tas viss nav nošķirams, jo veido vienotu "sistēmu", bet šī jautājuma ietvaros pieņemam, ka durvis un logi atbilst siltinājuma pakāpei, tiks uzstādīta rekuperācija un iestrāde ir kvalitatīva. Apkure plānota zeme-ūdens SS, līdz ar to, pēc manas sapratnes vienīgais faktors ir elektribas cena. Kāds varētu būt optimālais siltinājuma biezums, lai sākotnējie ieguldījumi sevi spētu "at-ietaupīt" aptuveni 10/15 gadu laikā? Ilgāki termiņi šķiet bezjēdzīgi un izvairos no termina "atpelnīt", zinot šejienes nostāju, ka "siltinājums nepelna"! :)

Re: Cik daudz vates?
Autors: DzinPo (90.139.60.---)
Datums: 05/01/2019 16:17

Tā vate tak nav tik dārga, lai ekonomētu kautkādus 5 cm..dzīvē tik un tā lielāko lomu nospēlēs tas, kā tas viss pīrāgs būs uztaisīts, nevis tas vates biezums..es piem., to darbu neuzticētu nevienam, vai arī stāvētu blakus visu laiku..

Re: Cik daudz vates?
Autors: Tinis (62.85.11.---)
Datums: 05/01/2019 17:20

Oriģināli plānā bija 250 sienās ar dubulto karkasu (100+50+100) un 350 jumtam
----------
Pilnīgi pietiek. Būtiska ir ieklāšanas kvalitāte. Kā te jau teica, jāliek pašam, lai būtu pārliecība par kvalitāti.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Aldiss (77.219.4.---)
Datums: 05/01/2019 18:14

Kāds tev sanāk sienas pīrāgs, ja ir 100/50/100?
Parasti ir 50/100/50, vai 50/150/50, kur resnie statņi ir va vidu.
Lai vate nesasētos, drošāk ir taisīt no ēvelētā/kalibrētā materiāla, kas ir par 5 mm šaurāks, T.i 45, 95, 145,195mm.
Tad vate tiek mazliet piespiesta un nesašļuks.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Vatņiks (213.226.140.---)
Datums: 05/01/2019 20:45

Jumts svarīgāks par sienām. 350mm OK. Bet kāpēc vate, kas uzsūc mitrumu un pelē? Jumtā ļoti labi der putuplasts. Būs siltāk, nebirs, vieglāk patīkamāk iestrādāt.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Paroks (212.3.196.---)
Datums: 05/01/2019 22:18

Paldies par viedokļiem!
Jā, darbs paša, par to nav šaubu. Tāpēc arī minēju, ka pieņemam, ka ar ieklāšanu viss ok! :)
Un nav jau dārga tā vate, bet runa ir par uzstādījumu saknē - jebkuri nākamie 5cm maksās tikpat, bet tāpēc jau neliks metru sienās, jo katri nākamie liksies arvien lētāki... Par pīrāgu - statņi ir 100, starpā 50, atkal 100 statnis. No latojums un apšuvums (jā, tur arī vēja plēve ies), no iekšpuses aiz tvaika plēves latojums un reģipsis, tajos 50mm ieliekot komunikācijas. Tie iekšējie 50 varētu būt vēl siltinājums, neesmu izlēmis, vai likt 300 vai pietiks ar 250, jo attiecīgi arī jumtam tad jāliek vairāk... Kalibrēts/ēvelēts koks - tieši tā arī domāts! Savukārt, kas attiecas uz putjiku - tas būs mazāk un nepatīk man tomēr apdzīvotām telpām putuplasts, nemaz nesākot diskusijas par ugunsdrošību, utt... Šajā ziņā katram savs, nesaku, ka man ir vienīgā taisnība!
Bet nu jā, izskatās, ka tad tie 250 ir ok, ja iznāks luste, var visus 300 un no tā izejot tad laikam arī jumtam tie paši 350 vai arī visi 400, ja sienām lieku klāt... Vēl bija doma, ka varbūt jumtam atstāt 350, bet tvaika plēves vietā tur ielikt to folijas brīnumu, kas esot līdzvērtīgs 50mm vatei. Sākumā bija doma to foliju visai mājai, bet liekas, ka sanāk diezgan sālīti salīdzinot reālo ieguvumu, kamēr jumtam tā "atstarošana" kā reiz laikā...

Re: Cik daudz vates?
Autors: Vatņiks (213.226.140.---)
Datums: 06/01/2019 00:51

Esmu ievērojis, ka cilvēkiem ir aizspriedumi pret puķiku. Tikai nesaprotu no kā. It īpaši,ja runa ir pa jumtu, kur tieši ir daudz plusi tam.

Tu tāpat dzīvosi plēvē iekšā (tvaika izolācija). Ar ko tā būtu labāka- medeg, nav plastmasa?
Uzliec to alumīnija tvaika pārklājuma izolāciju un arī uguns tev netiks klāt. Lai gan par kādu uguni mēs runājam jumtā?

Re: Cik daudz vates?
Autors: Paroks (212.3.196.---)
Datums: 06/01/2019 01:43

Aizspriedumi nav, drīzāk izvērtēju +/-, kas tuvāks pašam... Putjiks neaizpildīs visu bez putām. Tās ar laiku izbeidzas bez variantiem, nerunājot par ķīmiju, kas, protams, ir katra paša izvēle, vai tie ir mīti vai nē! No jauna būvinženiera (jā, sertificēts maģistrs šajā desmitgadē) esmu dzirdējis visādus sīkumus, kas attiecas uz izgarojumiem un tml. Nē, no tā nemirst un jā, vatei ir putekļi, utt., bet - katrs izvēlas... Par ugunsdrošību - jā, plēve nav labākais, bet tās apjoms pret putika pilnām sienām nav salīdzināms, pie tam, svarīga ir arī strukturālā aizsardzība, kas nozīmē, ka pats statnis izdzīvos ilgāk, starpsienas ilgāk pildīs funkciju, utt.! Kā arī, projekts ir mansards, līdz ar to "jumts ir sienas" tik un tā...
Jā, visus šos argumentus var atspēkot vai atrisināt arī gadījumā, ja liek putjiku, bet es, savukārt, līdzam galam nesaprotu tos milzīgos ieguvumus, lai izvēlētos ko citu, nevis akmens vati. Ilgi esmu pētījis viskautko, un, izņemot kaņepju vati, kas pie mums vēl ir ekskluzīva augstākajā pakāpē, neesmu atradis neko, kas uzrunā vairāk...

Re: Cik daudz vates?
Autors: Praktiķis (212.3.194.---)
Datums: 06/01/2019 01:51

Vatņiks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Esmu ievērojis, ka cilvēkiem ir aizspriedumi
> pret puķiku. Tikai nesaprotu no kā. It
> īpaši,ja runa ir pa jumtu, kur tieši ir daudz
> plusi tam.
>
> Tu tāpat dzīvosi plēvē iekšā (tvaika
> izolācija). Ar ko tā būtu labāka- medeg, nav
> plastmasa?
> Uzliec to alumīnija tvaika pārklājuma
> izolāciju un arī uguns tev netiks klāt. Lai gan
> par kādu uguni mēs runājam jumtā?
Paskaties Degpunktu,tur gandrīz katru vakaru rāda cik labi deg jumti pat ar vates siltinājumu.
Putuplastam turklāt ir ļoti sliktas skaņas izolēšanas īpašības,kas jumtā nemaz nav tik mazsvarīgi. Pats galvenais iestrāde-nespēju iedomāties tik precīzu konstrukciju,kurā var blīvi iespiest putuplasta loksni un arī spraugas nepaliek, Vatei tomēr zināma pielaide izmēros ir pieļaujama un to nedaudz saspiest pat ir vēlams.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Praktiķis (212.3.194.---)
Datums: 06/01/2019 01:55

P.S. Būtu laiks arī saprast,ka hidrofobs materiāls neuzsūc mitrumu. Mitrums tajā var atrasties tikai pilienu veidā,vai tvaika veidā tā tilpumā esošajā gaisā.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Paroks (212.3.196.---)
Datums: 06/01/2019 04:08

Nu, tad būtu laiks arī apzināties, ka mitrums koka konstrukcijā ir sliktas ziņas un ne jau siltinājums ir vienīgais, kas cieš! Principā, vate zaudē savas īpašības, kamēr nav atkal sausa (ja tas ir iespējams vai kamēr nomaina). Savukārt, putuplasts vieglāk atdos mitrumu kokam un bojātas nesošās konstrukcijas ir sliktāks variants par mitru vati... Abi gadījumi ir slikti, bet es izvēlos vati arī šajā situācijā!

Re: Cik daudz vates?
Autors: Aldiss (77.219.1.---)
Datums: 06/01/2019 07:34

>>>no iekšpuses aiz tvaika plēves latojums un reģipsis, tajos 50mm ieliekot komunikācijas. Tie iekšējie 50 varētu būt vēl siltinājums, neesmu izlēmis,>>>
Noteikti piepildi ar vati.
Citādi būs vieta, kur pelēm, prusakiem un zirnekļiem vairoties.
Ja akmens vates vietā iekšējos 50mm pirms tvaika izolācijas sapūtīsi celulozes vati, līdzsvarosi mitruma līmeni telpās. Tējkannas vārīšanās vai sanākušais draugu pulciņš neizraisīs īslaicīgu mitruma pārbagātību un bezgaisa sajūtu telpās, kas nereti ir novērojams jaunajās mājās ar plēvēm sienās.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Vatņiks (213.226.141.---)
Datums: 06/01/2019 09:45

Ja no iekšpuses ir tvaika barjera, aiz tās perpendikulari sparèm putuplasts, tad kā koka konstrukcijā var rasties mitrums?

Es atvainojos par jautajumiem, vienkārši man šovasar jumts jasiltina, gribu saprast.

Ja deg ari vates jumti, tad šis nav galvenais arguments. Kā arī vai tad industrialajaiem objektiem ugunsdrosiba nav svariga?

Re: Cik daudz vates?
Autors: Hmm (213.180.113.---)
Datums: 06/01/2019 10:08

Aldiss "neizraisīs īslaicīgu mitruma pārbagātību un bezgaisa sajūtu telpās, kas nereti ir novērojams jaunajās mājās ar plēvēm sienās."
Var jau fantazēt, bet šitā *irst.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Aldiss (77.219.1.---)
Datums: 06/01/2019 10:33

Putuplasta EPS60 tvaika caurlaidība ir aptuveni vienāda kā kokam un labāka kā Osb plāksnei. Tā kā putuplasts tvaika ziņā ir "elpojošs" materiāls un par koka konstrukciju sapūšanu iekš putuplasta nav jāsatraucas,ja ir tvaika izolācija no telpas iekšpuses.
Taču ar putuplasta ugunsdrošību gan ir tā kā ir. Tam pievienotās piedevas bremzē tā degšanu, pats par sevi tas nedeg (nodziest),taču komplektā ar koku tas deg visai labi, sliktākais ir tas, ka strauji izkūstot, savā vietā rada tukšumu- skursteni, kurā esošā vilme veicina degšanu kokam. Arī minerālvates (stikla) uguns liesmas iespaidā ātri izkūst un veidojas tāds pats skursteņa efekts kā ar putuplastu,tādēļ ar minerālvati siltinātās mājas nodeg tik pat ātri kā tās, kas būvētas ar putuplastu. Toties akmens vati liesma nekausē un tā patiešām ir ugunsdrošs materiāls. Stika vate kūst 350-400 grādos, kas ir sērkociņa liesmas temperatūra, bet akmens vate 900-1000 grādos, kas atbilst uz kalēja ēzes degošām oglēm.
Ja ir bažas par ugunsdrošību, tad pareizā izvēle ir akmens vate.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Praktiķis (212.3.194.---)
Datums: 06/01/2019 11:59

Paroks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu, tad būtu laiks arī apzināties, ka mitrums
> koka konstrukcijā ir sliktas ziņas un ne jau
> siltinājums ir vienīgais, kas cieš! Principā,
> vate zaudē savas īpašības, kamēr nav atkal
> sausa (ja tas ir iespējams vai kamēr nomaina).
> Savukārt, putuplasts vieglāk atdos mitrumu kokam
> un bojātas nesošās konstrukcijas ir sliktāks
> variants par mitru vati... Abi gadījumi ir
> slikti, bet es izvēlos vati arī šajā
> situācijā!
Tā ir tāda filozofēšana par lietām,par kurām nav īstas skaidrības.
Putuplasts nekādu mitrumu kokam atdot nevar,jo tas kā hidrofobs materiāls to nevar uzkrāt . Vatē mitrums var uzkrāties tikai pateicoties gaisam,kas atrodas tā tilpumā,taču nav ne mazākā iemesla par to satraukties ja telpas pusē tiek iestrādāta tvaika izolācija un siltinājums ir blīvs bez gaisa kabatām un spraugām.
Mitruma caurlaidība hidrofobā materiālā notiek tikai tvaika spiediena rezultātā no siltuma uz aukstumu,taču hidroskopiskā materiālā mitruma kustība uz siltumu (žūšana) kas ir pretēja difūzijas kustībai. Šī iemesla dēļ nav salīdzināmas tādas lietas,ka koka un putuplasta mitruma vadītspējas.
Praksē mitruma uzkrāšanās konstrukcijās,kas var radīt paliekošas sekas notiek divu iemeslu dēļ-
Tas ir siltā gaisa brīva kustība caur konstrukciju un neizolētu aukstuma tiltu esamība konstrukcijās kurās notiek gaisa cirkulācija vai pieplūde. Vis pārējais lēnām izžūst neradot paliekošas sekas. Skavu caurumi tvaika izolācijā ir dir...a un nesaprašana, nekas vairāk
Jāpiebilst gan,ka konstrukciju siltināšanai būtu jāizmanto blīvās vates ar iespējami lielāku tilpummasu no kā ir atkarīga gaisa plūsmas pretestība un faktiskā siltumvadītspēja vai lambda.
Laboratorisks tests un reālie apstākļi objektā divas atšķirīgas lietas.
Laba alternatīva ir ekovate,bet cena x2

Re: Cik daudz vates?
Autors: Praktiķis (212.3.194.---)
Datums: 06/01/2019 12:04

Ar blīvām vatēm nebiju domājis cietās fasādes vates,bet gan parastās lokšņu vates piem. Rockwool superrok ~40kg/m3 un lambda 0,0035w/m2K

Re: Cik daudz vates?
Autors: ETT (95.68.25.---)
Datums: 06/01/2019 12:39

Ar puķiku pildīts koka karkass ir marasms nākotnei. Lai no kāda lrņķa uz koku skatīsieties, nākotnē tas jau būs savādāks. Koks staigās, vai tas parasta bruse vai ēvelēts (kalibrēts). Tas ir no prakses, nevis teorētiskiem apsvērumiem. Praksē konstrukcijā vietām rodās sķirbas starp puķiku un koku līdz pat 0,8cm platumā uz 1,5m koka garumu. Pie kam, koks nav bijis ne mitrs, ne neizturēts, ne nepareizā laikā no nepareiza meža zāģēts :) Tad nu vēlāk ņemšanās ar papildus konstrukciju blīvēšanu, ja vien iespējams pie tām tikt klāt, bez dažādiem demontāžas darbiem.
To, ko deklarē Aldiss, ka kalibrēts materiāls (tātad plānāks), labāk noturēs vati un tā, nesašļuks ir pretrunā parastai matemātikai. Lieta tāda, ka lai tālāk pielietotu kaut kādas standarta plāksnes, attālumi starp brusu centriem (izņemot pirmo un pēdējo) arī ir standarta. Piemēram, ja konstrukcijā tiek lietota bruse ar biezumu 50mm un gipškartona plāksne ar platumu 1200mm, tad konstrucijā brušu solis starp to centriem (izņemot pirmo un pēdējo), būs 60cm. Starp brusēm paliek 550 mm, kuros nostiprina 565mm platas plāksnes (ruļļu materiālus šādās konstrukcijās neizskatu kā jēdzienu). Tātad, lai kompensētu koka nevienmērību, kustēšanos nākotnē un noturību konstrukcijā ir šie "liekie" 15mm. Kas notiek, ja šo 50mm koka materiālu kalibrējam? Sanāk 45mm kalibrēta bruse. Ja vien mēs netaisāmies piegriezt katru ģipškartona loksni, tad starp brušu centriem solim arī vajadzētu palikt tiem pašiem 60cm. Bet cik tad mums paliek vietas starp brusēm akmensvatei? 555mm - tas ir par 5mm vairāk nekā nekalibrēta materiāla gadījumā. Tātad akmens plāksnes elastības rezerve paliek mazāka tieši par 1 trešdaļu. Vai kas mazāk sēdīsies, vai labāk nostiprināsies? Pie kam ēvelēts, vai neēvelēts koks kustēsies vienādi, tik maciņa saturs kustēsies dažādi. Var jau arī panākt, lai koks kustētos minimāli, bet tas būs vēl dārgāk - ar līmētām brusām nez vai kāds sev būs gatavs gatavot slēptus karkasus...

Re: Cik daudz vates?
Autors: Vatņiks (213.226.141.---)
Datums: 06/01/2019 14:36

Tāpēc lai tas koks neietekmētu putuplastu (lai gan tā ietekme šķiet visai teoretiska ja ne pat muļķīga, jebkurā gadījumā tàda pati kà cietajai vatei) putuplastu liek pirms sparèm perpendikulàri tām, bet spāres aizpilda tikai daļēji vai pilnībā.

Vēl var darīt kā vēsturiskajās mājās: spāres tām virsū griestu dēļi, tad virsu putuplasts. Nekas nerausies un būs dekoratīvais efekts no spāres mājās dizainā, protams, ja ietur kopejo stilu.

Re: Cik daudz vates?
Autors: Vatņiks (213.226.140.---)
Datums: 06/01/2019 14:55

Godīgi sakot, marasms lielas vate nākotnē, tāpēc arī ir tik lielas pārdomas. Jumtā teorētiskie riski, kas pastāv ir tieši saistīti ar mitrumu, kuru uzsūc vate. Uguns riski tieši minimāli. Tāpēc šķiet nepatika pret puķitu ir vairāk personīgu nepamatotu iemeslu radīta, kurai īsti nav racionāla pamata. Vai arī vates lobijs :)

Puķiks plusi

+labāk notur siltumu
+ mitruma drošs juma 'ČP' gadījumā
+ vieglāk iestrādāt un patīkamāk strādāt
+ nesaplok, paliek nemainīgs gadiem
+ vieglāk pārklāt aukstuma tiltus


Puķiks mīnusi
- deg
- izgarojumi (nezinu cik atuāli pēc tvaika barjeras un vai vispār ir)

Vate plusi
+ nedeg? cik tas ir aktuāli

Mīnusi
- uzsūc mitrumu (jumtā īpaši aktuāli) un slikti žūst
- pelē
- saplok
- putekļo, kairina elpceļus pie iestrādes (respektīvi kaitīga veselībai arī turpmāk)

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.