Tā bija ceļamkrānu firma Arsava uz Vienības gatves.
Iz manas pieredzes - ja izšķiries par pārseguma paneļiem, tad jāņem tie šaurākie 80cm, nevis 1,20mvai 1,50m, lai vieglāks svars.

Asd, vai 80 cm paneļi ir ar tādu pašu nestspēju un kāds ir to paneļu biezums?

asd - paldies, Vienības gatve der - tas man netālu - mēģināšu tur interesēties..

Nav politisks risinājums betons - kaut kā intuitīvi liekas, ka tas 6m koks baaaaigi gara bruse, kas po ļubomu izlieksies - varbūt iedoma... Un tie aprēķini kokiem - tas jau atkarīgs, cik kvalitātīvu, zarainu koku dabūs... Pie tam arhitekts arī vislaik uzsver, ka tie 6m kokam ir kritiskais garums,ko var likt... Plus vēl celtnieki saka, ka priekš sevis neliktu koku - tas viss kopumā liekas, ka tomēr paneļi vai betons būs stabilāks un drošāks risinājums...

"Veco laiku arhitekts" šodien varētu būt ap 90 gadiem onkulītis. Visi pārējie ir jau jaunie.

Pārsegumam ir kāds simts variantu, atliek tikai izvēlēties.

Interjera vajadzībām utml. liekam līmētās sijas h=300-400 mm un viss notiek. Var arī koka-metāla kopnes, augstums tie paši 400 mm vien būs un brīva telpa pārsegumā, pa kurieni izvilkt visas vajadzīgās un nevajadzīgās inženierkomunikācijas.

Liekam tērauda sijas, uz 6 m IPE 240 varētu pietikt, tālāk starp tām koka sijas, kā jau augstāk ieteica, pozitīvais, ka solis starp dzelžiem liels un dzelžu vajag maz, vien dzelžus labāk HEA vai HEB. Otrs variants dzelži ar soli 1 m un starp tiem P-10 dzb plāksnes.

Utt.

Man tāds jautājums, pat vairāki:
1. ja jau pamati ielieti, tad jau ir arī projekts ar visu pārsegumu un otro stāvu
2. kādā veidā balstās jumts?
3. kas notiek ar pirmā stāva starpsienām, nav taču 1 plaša telpa.

Ja jau tiek pieminēti veco laiku arhitekti.
Tad tāpat mēdz būt arī ar celtniekiem, kas neatbalsta jaunus risinājumus.

Pārseguma paneļiem standarta biezums ir ap 22cm, platumi paneļiem ir dažādi 0,8m, 1,2,m, 1,5m.Nestspēja šķiet bija visiem 800kg/m2., neatkarīgi no platuma.(Lugažu ielas dz/b rūpnīcas paneļi). Paneļu priekšrocība vēl ir tā, ka tos samontē pa 4-5 stundām, ar to pašu celtni uzceļ javu paneļu šuvju aizdarei, uzceļ ķieģeļu paletes, dēļus stalažām un nākamajā dienā vīri turpināja mūrēšanu. Ja būtu lējuši monolīto pārsegumu, tad tas pasākums laikam ievilktos uz pāris nedēļām.

rbm - 1. Ir projekts ar koka pārsedzēm, ko ielika arhitekts, bet pats arhitekts teica, ka būvēšanas laikā to visu var mainīt un pēc tam taisīs izmaiņu projektu, ja vajadzēs. Projektā ir tie 80cm solis kā rakstīju, kas celtniekiem nepatīk - un man godīgi sakot, arī neizskatās drošs tas risinājums.. Tādēļ tagad ar arhitektu runājam par citiem variantiem.
2. Kādā ziņā kā balstās? Jumts ir vienslīpu, jo viena siena ir ugunsmūris - pret kaimiņiem - līdz ar to slīpumam jābūt uz savu sētu.
3. 1.stāvā ir viena starpsiena, bet tā ir ar mērķi taisīta kā starpsiena, lai vajadzības gadījumā kādreiz var mainīt to sienu. Jo pašlaik tie 60m2 ir sadalīti 40m2 un 20m2, bet varbūt arī kādreiz vispār turnebūs tā pagaidu siena - atkarīgs no apsktāļiem. Nesošo starpsienu nav - tā kā pēc būtības 6 reiz 10 taisnstūris, kuram vajag pārsegumu...

asd - jā monolītam jāgaida mēnesis, kamēr sacietē, tikai tad var ņemt nost veidņus utt.. bet nu mūrēt uz augšu gan jau var mazliet ātrāk sākt, bet nu katrā ziņā ne dienas laikā :)

jtdesign - nez kapēc par tērauda vai tērauda ar koka sijām arhitekts nav neko piedāvājis.. Bet tām dzelzsbetona plāksnēm starp sijām tāpat krānu vajag.. Labi, rīt risinu jautājumu par krānu,lai veči paskatās, vai vispār reāli ar ko piebraukt, lai sapratu, vai ar paneļiem var tikt klāt...

Dobelis panelis būtu izeja, jo samazinās nepieciešamā betona apjoms, tādējādi samazinās arī kopējā konstrukcijas masa, taču ir pāris bet:
1. Oriģinālajā izpildījumā ir baiss cipars tiem paneļiem. Es savai mājai tādu konstrukciju veidoju no parastā putuplostirola, osb un pārseguma statņiem.
2. Armatūra tāpat jārēķina, jo paši dobelnieki to nedara. Pats savā laikā rēķināju, lai spētu salikt visu kopā. Lielākā laiduma vieta bija 7 m.
Mazam ieskatam : [failiem.lv] vismaz kā izskatās tā pamatkostrukcija.

Man atkal savs jautājums. Pirmā stāva griesti ir no dzelzbetona paneļiem,nepateikšu tagad platumu,bet garums varētu būt 6-7m. Cik slodzi var nest viens panelis? Man otrajā stāvā ir šķērsām paneļiem uzmūrētas sienas,kas savukārt balsta jumtu. Ptīkami jau,ja 1ajā stāvā nav nekādu starpsienu un ir viena liela viesistaba kopā ar virtuvi,tik kā ar tām paneļu izturībām?

Vidzeme - konstruktors kaut ko rēķināja? tā intutīvi jau liekas, ka 1.stāvā prasās kāds atbalsta punkts, ja vēl jumts uz to balstās plus sienas..... Bet neesmu konstruktors, tapēc arī te meklēju risinājumu pie gudrākiem cilvēkiem :)

Sadali pārsegumu (kā jau te minēja) trīs daļās ar metāla sijām. Pēc aprēķina pietiek ar HE220A (6m garas sijasizliece ~16,63mm (pieņemot ka konstrukcijas normatīvā pašsvara slodze -1kN/m2, lietderīgā slodze 2+0,8kN/m2, metāla sijas svars 36,1kg/m). HE220A siju plauktos nobalsti koka pārseguma sijas ~200x75mm s.600.
Zem metāla sijam vēlams monolīts betona spilvens ar PEIKKO WELDA ieliekamajām detaļām HE220A sijas piemetināšanai, vēl labāk būtu monolīta josla.

Vidzeme skaties šeit [tmb.lv]

220mm augsts tam paneļa nestspēja pie laiduma 7m sliktākajā gadījumā ir 4kN/m2 labākajā gadījumā ~12kN/m2 (atkarīgs no trošu skaita). Pa rupjo tu vari rēķināt, ka uz paneļiem uzkrāmētā 1.st. pārseguma konstrukcijas slodze + lietderīgā slodze + jumta konstrukcijas slodze + sniega slodze + šķērsām izbūvētās sienas pašsvars. Pasaki mājas adresi, lai zinu, ka tajā mājā labāk iekšā nekad neietu. :)

dobos dzb pārseguma paneļus drīkst slogot tikai pa galiem, pa vidu NEDRĪKST balstīt uz starpsienas, citādi slodzes epīra mainās un var novest līdz pat plaisām paneļa vidū.

parastais krievu laika dzb panelis tur 800kg/m2 slodzi, neaizmirstam ka slodzē jāskaita iekšā gan estrich 2stāva grīdā, gan piekārtie griesti 1.stāvā.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Kurš speciālists varētu novērtēt esošo situāciju un izrēķināt slodzes? kāds būvinženieris vai kas jāmeklē? gribu rast skaidrību šai lietā,jo māju mēs paši neesam cēluši...

Palabošu rbm kungu. Gan jau godājamais bija domājis nevis- nedrīgst slogot pa vidu, bet nedrīgst izsveidot balstu paneļa vidū, respektīvi, pats panelis nav paredzēts daudzlaidumā.

Prog Wrote:
-------------------------------------------------------

> jtdesign - nez kapēc par tērauda vai tērauda ar
> koka sijām arhitekts nav neko piedāvājis.. Bet
> tām dzelzsbetona plāksnēm starp sijām tāpat
> krānu vajag.. Labi, rīt risinu jautājumu par
> krānu,lai veči paskatās, vai vispār reāli ar
> ko piebraukt, lai sapratu, vai ar paneļiem var
> tikt klāt...


PP-10 sver 70 kg un parasti tiek montētas ar rokām (par speciāliem mehānismiem neesmu informēts, parastais celtnis neko būtiski neatrisina). Galvenais būs vai sētā var iebraukt kravas auto ar manipulatoru un tās plāksnes izkraut, citādāk būs ar ratiņiem jāstumj iekšā no ielas.

Parasti PP-10 izmanto rekonstrukcijās, jo citādāk, lai uzliktu paneli, pusmāju jānojauc.

Daudzi arhitekti un pat konstruktori par šo konstrukciju nemaz nezin.

jtdesign 70kg? cik tad tās plātnes lielas 1mm x 0.30m x 0.1m(biezums)

1mm domāts 1m :)

[www.lugazi.lv]