Skrūvpāļi netiek izskatīti kā alternatīvs variants savas dārdzības dēļ (~500 eur viens atbalsta punkts).Runājot par aizsākto tēmu man ir savs, personisks,ne tik sen nostiprinājies viedoklis. Grūti salīdzināt tos pamatu veidojumus kādi ir padomju laika būvētajām privātmājām un tagadējām. Secinājums tāds,ka alternatīva meklējama kaut kur pa vidu. Tā varētu būt tāda: Stiegrots monolīts lējums zemes veidnī (ja grunts to ļauj) 40cm platumā 70-80cm dziļumā.Lai nodrošinātu lējuma līdzenumu gar malām ievieto preskartonu. Virs zemes fibo mūrējums 2-3 rindas ,kas tiek siltinātas no abām pusēm. No ārpuses horizontālais siltinājums virs monolītā lējuma. Virs fibo hidroizolācija. Augstāk aeroc bloki kas biezumā vienādi ar fibo siltinātu no abām pusēm. Šādā variantā pamatu zonā aukstuma tilts praktiski neveidojas. Veidojot pamatu hirizontālo siltinājumu,pamatu sala izcilājumi vairs nav risks. Gruntsūdens? Man ir bijis tā,ka grunts jāskalda ar skaldīšanu,bet no rīta tranšeja pilna ar ūdeni.

stbveida pamatiem grīdas konstrukcija sanāk dārgāka ...
jādomā ko darīt ar organisko grunti zem ēkas (atstāt naff prātīgi) ...
jādomā kā cokolu aizegt, lai lapsa un eži neiemitinās, un lai drazas smilšu veidā nesapūš iekšā ...
un kā Vilnis minēja var sanākt nepatikšanas ar ūdeni un kanalizāciju pie lieliem mīnusiem ....

Esmu bijis pirtī, kura stāv uz skrūvpāļiem, zemē ieskrūvēti ~1,8m, par cenu nepateikšu, bet lēti nebija. Pie mums šī tehnoloģija diezko nav attīstījusies. Man kā trūkums šim risinājumam šķiet ka nav siltā grīda, respektīvi, stāv karkasa ēka un "karkasa" grīda, tātad nav neviena siltuma akumulatora, kā tāda. Vēl ja skrūvē, tad visu ir jāsametina kopā un jāparedz konstrukcija smagiem elementiem, ja tādi ir, piemēram, sildmūrim, mūrētai krāsnij u.t.t.

Nu eksistē vēl koka pāļu variants, līdzīgi Rīgas kanālmalas stiprinājumam, kokam jāatrodas gruntsūdenī. Ja patstāvīgais (cauru gadu) gruntsūdens ir pie 1m atzīmes, tad izmantojot ~1,5m ..2m garus koka pāļus ( var būt tikko zāģēta koksne) un blietēšanas mehanizēto kāju ar nelielas stalažas palīdzību tādus pāļus var sadzīt pa kontūru gruntī. Tad uz koka virsū uzbetonē apakšējo vainagsiju. Un uz vainagsijas, jau virs betona gulda hidroizolāciju un no keramzītbetona B5 blokiem plastificētā cementa javā mūrē virspamatus un cokolu.
Var bū variants ar 1m gataviem dz/betona grodiem. Tos ierok kā stabus vai nu ar pašiegremdēšanu vai ekskavatoru līdz 1,2m atzīmei ar 3..5m soli. Zinot ēkas izmērus rēķins samērā vienkāršs. Tukšos grodus piepilda - pieskalo ar smilti un virsū dz/betona vāku (pašbetonēts) Tad grods ir kā apgriezta glāze gruntī un tā augša ~30..15cm zem planējuma. Gatavo 25cm platus veidņus ar ieliktu siltinājumu 50..60cm augstumā, tos stiegro un aizbetonē B20 betonu. Tālāk hidroizolācija un sienas.
Abos variantos iztiekam bez plātnes zem ēkas.

Vai koka pāļi mūszemē ir izplatīts pamatu veids mūsdienās? Tos var izmantot purvā vai citā grūti nokļūstamā vidē, kur nogādāt betonu vai konstrukcijas ir apgrūtināti vai ļoti dārgi, bet koks ir uz vietas. IMHO koka pāļu pamatus psiholoģiski ir grūtāk pieņemt pat par siltinātas plātnes pamatiem.

Individuālajā apbūvē, pat daudzstāvu būvniecībā ir daudzi vienkārši - lēti celtniecības paņēmieni, kuri celtniecības organizācijām nav pieņemami, jo uz to - lēta materiāla rēķina, neko nevar nopelnīt. kaut vai piemērs ir daudzīvokļu ēku vājā pārseguma skaņas izolācija! Paņēmiens - uzber bezgala lētas smiltis - 8..15cm biezumā - iegūsti peldošo grīdu un klusumu? Apsildāmo grīdu var gatavot no māla - līdzīgi senču klonam - vai kāds izmanto lēto materiālu? - te tikai dārgo betonu un viss. Peļņa garantēta. Siltumizolācijā - kūdra... zinām, zinām, bet tur naudu neiegūsi - labāk krāsojam virsmas ar 1mm biezu kosmisko atstarojošo krāsu ... ātri, dārgi un es drīz braukšu ar 'mersedesu'...

Pakomentējiet šādu variantu- rokam ap 10 gb bedres 1x0.4m ap 1m dziļas ik pa 2-3m pa perimetru, tad ieberam 0.3m šķembas, blietējam, pa virsu gatvie palatu bloki 0.9x0.3x0.6 (Atbalsta laukumu protams sarēķina- cik blokus bajag.) tad mēs esam aptuveni līmenī 0.00 vai -0.1m, tad taisa formu līdzīgi kā raksta IB, tikai zemāku 0.25x0.3. Taisa armēto virspamatu-joslu. Pa virsu tad var mūrēt ko nu tur vajag. Blokus izmantot tīri ātruma dēļ, lai nav jāņemas ar betonēšanu uz vietas tik daudz.

Ar ko šis risinājums atšķiras no stabiņu pamatiem?

Ieekonomēt var daudz kur, bet ņemot vērā mūsu dzīves tempu, Jūs paši jau to minējāt dzīves ilgumu un skaitu, ja pērkam būvniecībai mālus, salmus u.t.t., tad to gala cena, salīdzinot ar izplatītiem veikalos materiāliem, var pat būt augstāka, jo mūsdienu standarta variants tas nav, uz vietas nav, iestrādes prakse nav u.t.t.
Ja būvē paši un ir vieta kur ņemt, tad var rakt mālus, gāzt kokus, žāvēt niedres, stiept laukakmeņus. Smilts vienīgā brīvi pieejama un standarta izejviela.
P.S. Vai putuplasts zem pamatiem, plātnes gadījumā, var būt grauzēju metropole?

To Pavels, Būtībā ideja neatšķiras ne no stabiņiem, ne grodiem, bet ātruma ziņā gan varētu būt ātrākais variants un masīvāks par stabiņiem, +virspamatam lielāks balstīšanās laukums.

Lai tādus stabiņus ielikt bedrē ir nepieciešama kāda tehnika, piemēram, traktors, jo svars 0.6x0.3x0.9=0.162 m3x2300 kg/m3=372.6 kg. Bet ja bloki ir jāved, tad var atvešanas reizes sagatavotā bedrē ar manipulatoru ielikt. Jārēķina izmaksu ziņā, vai iznāk lietderīgi.

Jā, es biju domajis variantu, kad atved un uzreiz ar manipulatoru un saliek pa vietām sagatavotajās bedrēs, vai liek uz vispār noplanētas virsmas (kad ir aizvākta menzeme visā apbūves platībā).

Ko, lai gudru pasaka? Viss šajā zemē mērāms naudā - ja kādam tās daudz, tad pamatus zem vienkāršas betonētas sētas taisa kā deviņstāvu ēkai. Naudas maz - iedzen zemē koka mietu - piesit kārti un sēta gatava. Dzīves laikā saskaramies ar daudz fenomeniem - pasūtītājs Sužos vēlējās uzbūvēt vasaras mājiņu. Kūdra 5..6m dziļumā, blakus mājas uz lentveida pamatiem - šķīst un plīst. Ierosināju taisīt uz grodiem. Cilvēks meklēja kantori - kas būtu ar mieru izrakt grodu akas un virsū uztaisīt dz/betona vainagsiju. Meklēja pusgadu, bet tad celtniecības kantoris viņu samulsināja - jo lūk viņi to nemāk iztāmēt. Prasīja 4,5 tukst Ls, bet teica, ka varbūt būs dārgāk. Pasūtītājs nospļāvās - sarotīja rokas un par 450 latiem - materiālos tos grodus ielika pats. Ekonomija pret tāmi ..900%...
Tā, nu tas ir - mēs sēžam uz izdevīgiem pasūtījumiem, kur ar mazu darbu gribam nopelnīt lielu naudu, bet domāt negribam. Tā, tu cilvēk mācies, mācies - saki ka tā var, bet tev saka nemaisies pa kājām pelnīt lielo naudu neko nedarot. Delfos - viens inženieris:[www.delfi.lv] .... ?!

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
Tā, tu cilvēk
> mācies, mācies - saki ka tā var, bet tev saka
> nemaisies pa kājām pelnīt lielo naudu neko
> nedarot.

Zelta vārdi. To var attiecināt uz visu jauno. Vai kur nepieciešams kaut ko lasīt, domāt, rēķināt un darīt.

Atradu aprēķinus un rasējumus siltinātai pamatu plātnei.
[www.eodab.se]

Nu, siltinātā plātne uzrasēta un projektā ielikta man ir. Tik saskāros ar grūtībām atrast izpildītājus, kas tādas izveidi ir jau veikuši un nemēģina pārliecināt par pāreju uz citu, viņiem pierastāku, izpildījumu. Laiks līdz nākošai vasarai vēl ir, ganjau atradīšu.

Paša spēkiem vai pašam stāvēt blakus un kontrolēt visu.

mūsu klimats un gruntis nav tā vieta, kur aizrauties ar pamatu plātni privātmājai, ja izbūve paredzēta virs grunts sasaluma dziļuma .... varāk mīnusu nekā ieguvumi ...
Zveidrijas pieredzi naff korekti apskatīt, tur citi apstākļi nosaka plātnes izbūvi (par to jau forumā runāts)

PikkO precizē un paskaidro domu par "izbūve paredzēta virs grunts sasaluma dziļuma .... varāk mīnusu nekā ieguvumi ..."
Tam jau tā siltinātā plātne pamatā ir domāta, ka neļauj gruntij zem plātnes sasalt, pēc būtības tie nav peldošie pamati.

Nu, saimniecības ēkai pats uzbūvēju. Tur gan ir hibrīds no stabiņveida pamatiem ar siltinātu betona plāksnes grīdu (garāžai), kas ir mazāk prasīgs pret izmēru precizitāti un bez apsildes trubām. Tā, ka teorētiski varētu arī pats, bet ņemot vērā darba apjomu, un sinhronizāciju starp smilšu vešanu/ekskavatoru/blietēšanu labprāt samaksātu kādu saprātīgu summu profesionāļiem.

Par sala izcilājumiem nesatraucos- konkrētajās smiltīs tie nedraud.