Sveiki! Vai kāds ir mājās izmantojis iebūvējamo ūdens taupīšanas iekārtu? Tā ir domāta lietus ūdens savākšanai priekš veļas mazgāšanas, vannas, dušas un mazgājamo ūdeņu izmantošanai tualetes skalošanai u.tt!

Es domāju, ka laukos cilvēki, kuriem ir akas, bez tām izmanto papildus ūdeņus, kurus iegūst savācot lietus ūdeņus no jumtiem. Taču kopumā šie risinājumi iespējami tikai ar lielu plstikāta 1000l tvertņu iegādes iespējām, jo vākt ūdeni 200l mucās nav nopietni. Tādi risinājumi zināmā mērā prasa arī pietiekoši lielus jumta laukumus, zem kuriem var uzstādīt šāda veida tvertnes Zināmā mērā ēkai vajadzīga dubultīga ūdens savākšanas sistēma, jo dzert aukstu nevārītu lietus ūdeni Latvijā?.. diezin vai kāds cilvēks uz to parakstītos. Turpretī noskalot ateju, vai mazgāt veļu. mazgāties pašam nav nekāda vaina. Bet dzeramajam ūdenim tātad atsevišķa sistēma. Pieņemu, ka Austrālijā un Āfrikā cilvēki spiesti lietot lietus ūdeni arī dzeršanai.

Austrālijā nododot privātmāju eksplotācijā obligāti jābūt lietus ūdeņu savākšanas tvertnei. Izmanto lietus ūdeni gan tikai dārzu laistīšanai. Laistīšanai izmanto arī ūdeni no veļas mašīnas. Nedomāju, ka būtu prātīgi no varbūt netīra jumta vākt ūdeni lielā tvertnē un laist iekšā mājā.Priekš veļas mašīnas varbūt vajag arī kādu spiedienu.

Es arī par šo esmu domājis un nonācis tuvu pie līdzīgiem secinājumiem kā IB. Ja grib lietusūdeni tehniskajām vajadzībām mājā, tad jātaisa atsevišķa līnija, tāpat vajadzīgs ūdensapgādes automāts (jo paštecē veļasmašīna, tualetes bāka, jebkurš ūdens maisītājs/krāns normāli nedarbojas), filtrs. Faktiski paralēla sistēma + tvertne kā pareizi atzīmēja ar lielāku tilpumu un acīmredzot zemē, ja vairāk par vienu notekcauruli. Ieguvumi ļoti pieticīgi (mīksts ūdens), izmaksas vairāk kā dubultojas.

Savukārt cita lieta ir parastās mucas pie visiem pakšiem. Tām gan es redzu tikai ieguvumus. Apliet dārzu, nomazgāt kaut ko pagalmā dažādās vietās (tajā skaitā ar augstspiedienu). Šis pasākums ietaupa sūkni, šļauku valkāšanu. Izmaksas ap 10eur par plastmasas 200l mucu. Ja vēl pieliek tēlaino roku, tad izrādās, ka tās mucas pat var uztaisīt tādas, kuras organiski iekļaujas ainavā - lūk šādi piemēram:
[littlehouseinthesuburbs.com]

Austrālijas variants pilnīgi neatbilst LV realitātei. Mums taisi aku kur gribi un tur ir ūdens un tur arī nonāk finālā visi lietusūdeņi kā lielā kolektorā, Eksotiskās valstīs, kur zemē ūdens nav akās vai arī tur ir piesārņojums, tikai tad lietusūdenim parādās liela jēga.

Man arī ir muca pie garāžas pakša, kur rokas nomazgāt , šo to apliet, autiņu noskalot. Bet nopietni uz to mēģināt ekonomēt, manuprāt, nav jēgas. Nu ne jau Latvijā, kur ūdens gandrīz katrā paraktā bedrē krājas. Vēl jāņem vērā, ka diez ko daudz to ūdeni nevar sakrāt, jo katrs gan jau novērojis, kāds tas ūdens un muca paliek pēc nedēļas uzglabāšanas. Tātad relatīvi mazi tilpumi, kur ūdens mainās un attiecīgi vēl kaut kāda autommātika, kas pārslēdz uz ūdensvadu, kad tvertne tukša. Pārāk jau nu liels čakars.

Piekrītu slēpnis teiktajam. Man 4 bundžas stāv lietus ūdenim. Tas ir lielisks orhidejām un tomātiem. Protams visādiem skalošas darbiem. Bet par dušu... Salēju rudenī limonādes pudelēs un atļāvu sasalt. Kāds bija izbrīns kad pie - 5...7 grādiem dažas pudeles nesasala. Tātad lietus ūdens var būt ļoti tālu no destilētā ūdens. Nez vai labi tādā mazgāties.

un kā tad ar asbestu no vecajiem šīfera jumtiem? Jaunākajā Dari Pats rakstīts, ka no tiem ūdeni savākt nedrīkst un ka šīferis kas ražots līdz 1985.gadam satur asbestu. Es gan domāju, ka Brocēnos ražotais šīferis saturēja asbestu līdz pat ražošanas beigām, t.i. vēlāk par norādīto gadu

Vispār jau azbests ir kaitīgs ieelpojot, nevis puķes laistot. Ja tas šīferis būtu tik bistams un visu laiku izdalītu azbesta putekļus, tad jumti sen būtu cauri, bet nekā. Šīfera loksnes, desmitiem gadu, stāv kā tiko uzliktas.
Ja par lietusūdens savākšanu, tad kādu žbanu jau var pie pakša nolikt un ar siltu ūdeni dobes laistīt. Citādāk Latvija ,kur ūdens jau nu nav problēma, jāties ar vēl vienu ūdens sistēmu, lai tikai norautu ekoloģisku kaku podā, nav nekādas vajadzības. Labāk ņemt ūdeni no akas, kurš jau izfiltrēts zemē, nevis ar skābo un netīro lietus ūdeni veļu mazgāt. Nu nevajag tupa pie mums ievazāt idejas no zemēm, kur cits klimats, cita kultūra un cita reliģija. Mums pašiem savas gudrības pietiek.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Salēju rudenī limonādes
> pudelēs un atļāvu sasalt. Kāds bija izbrīns
> kad pie - 5...7 grādiem dažas pudeles nesasala.
> Tātad lietus ūdens var būt ļoti tālu no
> destilētā ūdens.

Kā kolēģis izteicās, tas, ka ūdens pie -5..-7 °C nav sasalis, nebūt nenozīmē, ka tas būtu pilns ar "pretsasalšanas drazu". Tas kā reiz varētu liecināt par ļoti *tīru* ūdeni, kam trūkst kaut kādu nebūt ierosinātāju, kas veicinātu kristalizēšanās procesa sākšanos. Uzgooglē "instant ice", sapratīsi, par ko ir runa…

Binary: Zinu aprakstīto....bet nekā! Kratīju, situ bet tas nesasalst! Un iekša peld no jumta noskalotā draza (sūnu apaudzis šifera jumts likts 1954g). Tāds nesasalšanas efekts bija jau 2 reizes!.

Es lietus ūdeni izmantoju diezgan daudz. Būvējot māju ieraku pie mājas divas grodu akas(katra ap 4m3) un tā kā man ir labs kritums uz dīķi, tad pie dārza vēl divas. Kad pirmās divas pilnas, tad pārplūde nonāk dārza akās un kad tās pilnas, tad uz dīķi. Akās salaidu visas jumtu notekas(gan mājas gan saimniecības ēkas), kā arī drenāžu(no mājas nekas netek, bet no pagraba visu laiku). Akas ir ar rūpnieciski betonētiem dibeniem. Vasarā laistu dārzu, zālienu, siltumnīcu, mazgāju auto.
Ūdens labs uz mašīnas nepaliek piles. Man liekas ērta sistēma.Nav jātērē dārgais ūdensvada ūdens.Izdevumi tik, cik sūnis elektrību patērē.