Ventilācijas atveres sienās, tāpat kā vēdināmās pagrīdes atveres, uz ziemu vajadzētu aizvērt un pavasarī atkal atvērt. Beramo siltinājumu savukārt vajag papildināt.

Xaero, Tavā gadījumā var apsvērt spraugas piebēršanu ar keramzītu. Tajā paliks rasas punkts, kas lielu skādi aukstumā nedarīs, savukārt vasarā keramzītu ( ne pārāk smalku) joprojām var vēdināt caur atverēm ar sietiņu, kas uz ziemu ciet. Grauzēji nedzīvos un nav tik ģiftīgi kā putuplats lodītes ieziestas ar grafītu. Mīnuss, ka efektivitāte nav tā lielākā.

Cik liela gaisa sprauga? Kādas iekšsienas - apmestas? Kādi ķieģeļi apmūrējumā?
Es sāktu ar to, ka sistemātiski atsegtu vaļā no iekšpuses iespējamās vietas, kur siltinājums sasēdies un papildinātu ar ko līdzīgu. Pieļauju domu, ka spraugu var aizpūst ar ekovati, tikai jānodrošina no iekšpuses labs apmetums, kas darbojas kā tvaika bremze, lai nav posmi, kur iekštelpu siltais gaiss caur konstrtukciju, kaut lēnām, bet plūst uz āru...

Gaisa sprauga ir no 3-6 cm. Ar ekovati aizpust nav jegas. Kiegeli no arpuses ir apmesti un veci ka zeme, jo kad vectevs cela maju, 69. gada,bija sudigi dabut kiegeljus un vinjam paveicas,jo stradaja celju buve un taisot jaunu celju atrada kautkada pagraba cara laika kiegeljus un no tiem tad ari uzblieza kiegelju arsienu - Dievs vien zin cik tie kiegelji veci! Maja visticamak izskatijas raiba un tapec ari apmeta. Par to cik pakojums kur sasedies - nevar zinat, jo nevar jau nekur tikt klat. Petot otro stavu ieraudziju starp deliem stikla vati un mate saka ka kautkadas vietas ta ir salikta, bet kur un cik, to neviens nezin. Pirmaja stava noteikti ir skaidas ar kalki.
Iekssienas ir apmestas, tad ir 2 vai 3 kartas delju, tad ir pakojums 8-10cm. atkal delju karta(stavbuves arpuse), gaisa sprauga un kiegelis ar arejo apmetumu.
Sprauga vietam ir loti saura un es nevaru iedomaties variantu, ka var aizbert ar keramzitu. No augsas tas ir neefektivi, jo veidosies tadi ka trombi un paliks tuksas vietas. Varbut ja to var iepust ?
Mani varianti: 1) neaiztiekot gaisa spraugu, nosiltinat ar 100mm vati
2) aizpust spraugu ar putam vai putoplasta loditem un nosiltinat ar 100mm vati
3) no arpuses noraut kiegelus, noraut deljus, iztirit veco pakojumu, paplatinat pakojuma vietu lidz kadiem 20cm, iepust tur ekovati vai ka savadak nosiltinat un domat par jaunu fasadi, iespejams delju. Man ari skiet, ka delj demontazas procesa iekspuse veidosies plaisas iekssienas, lidz ar to bus vajadzigs ari ieksejais kosmetiskais remonts.
4) siltinat no iekspuses ar 10cm ekovati vai parasto vati. Vecas sienas neaiztikt.
5) jaukt no iekspuses visas arsienas lidz pakojumam, iztirit un ieklat jaunu pakojumu.

1) man liekas neefektivs, 2) neveseligs majai, bet diezgan efektivs 3) loti efektivs bet ari loti dargs un galvenais ka laikietilpigs 4) visletakais, atrakais un vairak neko ari par so variantu nezinu. 5) remonts visai majai un darbietilpigs process, gaisa sprauga vel joprojam paliek...
Optimalako variantu es pagaidam nevaru izdomat...

Nu ātri, lēti un viegli nemēdz būt:)
[www.youtube.com]
[www.youtube.com]
Parastās putuplasta bumbiņas pat Depo var nopirkt maisos. HK35 būs padārgi tik lielai spraugai. Tomēr aprunātos ar ekovates pūtējiem, jo 30-60mm varētu būt pietiekoši liela sprauga. Sasēdušās izolācijas vietas tomēr sistemātiski meklētu - telpu pēc telpas, urbjot testa caurumus ārsienās no telpas puses, kur varētu būt iespējama sēšanās. Tās gan varētu piepūst ar tām putām, ja kāds parakstītos braukt uz tādu apjomu... Siltinātu beigās ar vati no ārpuses

Painteresejos par gaisa spraugu un laikam visoptimalakais variants manai majai tiesham bus taas putoplasta bumbinjas hk 35. Cik man izskaidroja, tad jebkuras putoplasta bumbinjas nav velams pust, jo tas ir no dazadiem blivumiem.- tobish tas kuras var nopirkt DEPO u.c. veikalos var sesties un vel ja iepush parastas baltas, tad var rasties vietas, kur tas bumbinjas netiek labi iepustas delj elektrizeshanas. Vel kapec pasham neiesaka aizpildit sho spraugu ir tapec ka vinji aizpilda ar specialu spiedienu, ko majas apstakljos bez specialas aparaturas nevarot korekti izdarit, jo vinji vel piepush tur noteiktu blivumu to bumbinju. Firma piedava itka speciala blivuma, kas paredzetas tieshi starpsienam un visadam spraugam. Godigi sakot tas vinju teiktais man liekas fufelis, jo vinji nav ieintereseti, lai cilveki pashu spekiem aizpilditu tas gaisa spraugas.
Cena ir 140 eur par kubu virs 10 kubiem un 164 eur par kubu, ja lidz 10kubiem. Cena ir ar visu atbrauksanu iepushanu un spraugu aiztaisisanu. Prieksh manas majas parekinot gaisa spraugu kadi 12 kubi varetu but, tas ir 1680 eur aptuveni. Runajot par alternativiem variantiem...putas man neieteica - skashoties peleshana, ekovate atkrit, jo push sakot no 7cm platuma, man vajag no 2cm. Atradu vienu interesantu materialu ka termovate - - -

[www.videstehnika.lv]

Kadas ir jusu domas par sho materialu, vai kads ir saskaries? Cena 3x zemaka ka hk35 un iestrada tapat ka hk35

Vel kas mani interese - otraja stava gaisa sprauga ir kadi 7-8cm pirmaja pie pamatiem tikai 2cm, ja iepush hk35, vai nebus ta ka pirmaja stava tas efekts no siltinashanas bus ljoti minimals vai pat praktiski nejutams?

to xareo

[www.aminotherm.com]

un šī kompānija :[www.termas.lv] arī izmanto aminotherm putas.Tās elpo.
Pats izmantoju siltinot spraugu (no iekšpuses) starp reģipša apdari un fibo,viss mājas perimerts otrajā stāvā.

vai varat ieteikt, ko īsti darīt ar gaisa spraugu?

ārējais mūris ir 50 cm dolomīts, iekšējais - ķieģelis. pa vidu gaisa sprauga uz centimetriem 10.
gaisa sprauga daudzviet otrā stāva pārsegumā ir vaļēja un atsegta - var ieskatīties līdz pat pirmā stāva grīdas līmenim.

jautājums ir tieši par šiem spraugas atsegumiem - kā tos dabūt ciet? iespiest cauruļu siltināmo materiālu un pa virsu aizmest ar cementu (piejaucot vincents super vai ko tml., lai cementu padarītu mitrumu necaurlaidīgāku) vai iespiest putuplastu un ar putām ielīmēt? vai iestrādāt kaut kāda veida atveramu ventilāciju - lai nepieciešamības gadījumā var arī spraugu pavēdināt (apakšā neredz nekādas ventilācijas atverees - visticamāk jau 80-os aizbetonētas vai tml.)?

tā teorētiski domāju nakotnē siltinat ar HK35. ekovati nē - domāju, ka tā būs pastāvīgi mitra (pusmetrs dolomīta!). ēka nepastāvīgi apdzīvota.

Dārta - vai, veicot siltināšanu, vajadzētu aizpildīt to gaisa spraugu ar silt. materiāliem, vai arī ignorēt un vienkārši siltināt no ārpuses?
Šeit jau jums ir gatava funkcionējoša konstrukcijas siena kura darbojas,tikai nepieciešams rūpīgi pārbaudīt vai gaisa spraugā gaiss atrodas nekustīgā stavoklī tādējādi nodrošinot siltumizolācijas slāni ,jo nekustīgi stāvošam gaisam siltumvadītspējas koeficents parliecinoši pārspēj siltumizolācijas materiālus. Šāda tipa ēku sienas tika mūretas no sarkanajiem ķieģeļiem ,smilsbetona,skaidbetonaun kokmateriāliem .
Nepieciešamības gadījumā ārējās sienas jāsaved kārtība,ja jāveic apmešanas darbi tad izmantojot apmetums ar labām siltumvadītspējas īpašībām .Esošo gaisa šķirkārtu aizpakot ,pieblīvēt ar citiem materiāliem apstādinās sienu elpošanu un normālu žūšanu.
Bet siltināt no iekšpuses jāatstaj kā alternatīva ,jo šeit pieejamie risinājumi jāizvēlas rūpīgi ..

aizsargs Wrote:
-------------------------------------------------------
> nepieciešams rūpīgi pārbaudīt vai gaisa
> spraugā gaiss atrodas nekustīgā stavoklī
> tādējādi nodrošinot siltumizolācijas slāni
> ,jo nekustīgi stāvošam gaisam
> siltumvadītspējas koeficents parliecinoši
> pārspēj siltumizolācijas materiālus.
Ir diezgan naivi iedomāties,ka šajā spraugā ir iespējams nekustīgs gaiss. Ja gaiss šajā spraugā pildītu siltumizolātora funkciju,tad katrā tā pusē būtu plaknes ar atšķirīgu temperatūru,kas būtu gaisa plūsmas ierosinātājs. Nemaz nepieminēšu to,ka šīs spraugas hermētiskumu panākt bez tās aizpildīšanas arī ir neiespējamā misija.