Pikko!

"
Glupības tas vis ar to elpošanu ir ....
grinning smiley
caur putuplastu arī tvaiks iet cauri tikai 30-40 reizes lēnāk kā caur minerālvati
"

A, to tu aizbrauc un paskaidro to daudzdzīvokļumāju iedzīvotājiem, kuru māju sienas no iekšpuses ir sapelējušas pēc ārsienu nosiltināšanas ar putoplastu.

Pikko, tad jau paelpot caur spilvenu arī var - tikai ir daudz grūtāk un beigās tāpat elpas nepietiks..

Jauku dienu vēlot,
-Uldish-

Ne arko nesiltinātas sienas arī pēlē. Turpretī karkasa mājām kuram ir tvaika izolācijas plēve parasti nekas nepēlē.

par ventilāciju telpā vajag domāt :)

Veicot mājas blīvuma pārbaudi ar [www.rbb.lv]
būs atbildes uz visiem jautājumiem. Ja vēlas pat vizuāli ar termokameru un dūmiem.
Protams ja ir laiks un nauda varat eksperimentēt!
sk [buvfizika.lv]

par konstruktors 20/04/2012 09:56
1) es nekad nesaku to, ka gaiss nedrīkst kustēties, tam OBLIGĀTI JĀKUSTAS! nodrošinot iekšējo mitruma pārnesi uz ārpusi, jo ne jau vienīgi loga šķirbas un vēdināšanas elementi nodrošina mikroklimatu... taču vadoties no siltuma sadalījuma grafika sienas šķērsgriezumā variantam bez siltinājuma gaisa spraugā vidējā temperatūra varētu būs no 0..+10 grādiem, bet izmantojot ārējo siltinājumu tikai varētu būt +15..+17 grādi. Dotā gaisa temperatūra arī nosaka to, kādā veidā konvekcija ietekmēs šo siltumpāreju.. tātad jo gaisa temperatūra spraugā tuvāka iekšējai telpas temperatūrai, jo mazāka tās ietekme un to nodrošina ārējais siltinājums.
2)es parasti saku "es esmu tikpat liels muļķis kā pārējie" - par poru liekumu piekrītu, bet sākotnējais uzstādījums a) siltināt spraugu vai b) siltināt ārsienu... kur siltinot spraugu atkāts paliek jautājums par aukstuma tiltiņiem, kur no arhitektūras pieredzes savulaik ēkas ārējiem stūriem veidoja biezākus rustus, kuri kompensēja palielinātos siltuma zudumus caur ārējiem ēkas stūriem...
3)piekrītu... mums nekad nevar izdoties noslēgt visus caurumus, bet cik lielā mērā tas vajadzīgs
4)ir termins 'pārprastais caurvējš", kur pie ēkas ārsienas iekšpusē vienmēr rodas konvekcija, taču tās lielums atkarīgs no starpības starp telpas gaisa iekšējo temperatūru un iekšējo virsmas temperatūru... mediķi šo lielumu iesaka 2..3 grādu robežās, kamēr vecās normas pieļāva 6..7 grādus pie apkures minimālās temperatūras.. tapēc spraugās riģipsim ir sasniegta šī 6..7 grādu atšķirība, iekšpusē varbūt 3 grādi un to arī izjūtam

to uldish
;)
nepareizs salīdziņājums ....
ar norobežojošo konstrukciju elpošanu būvnieībā saprot ūdens piesātināta tvaika difūziju caur būvelementu .... ar gaisu tur nav nekāda sakara

tas Pikko..."norobežojošo konstrukciju elpošanu būvnieībā saprot ūdens piesātināta tvaika difūziju caur būvelementu .... ar gaisu tur nav nekāda sakara ".. arī nav pareizs apgalvojums, jo gaiss kopā ar tajā esošo entalpiju (sasiluma vai atdzisuma pakāpi)nodrošina noteiktu maksimāli iespējamu ūdens tvaika piesātinājumu....runāt par būvelementu līdzsvara mitruma veidošanos var tikai kontekstā ar ilgā laika posmā gaisā esošo mitrumu...
... piekrītu, ka konstrukciju var samitrināt tieši - uzčurājot, lietus veidā vai mitruma kapilārā uzsūce... es saprotu, ka poru lielums un daudzums materiālā nodrošina to cik tad neorganisks materiāls šo mitrumu var saturēt ... laikam vislielāko mitruma %u no mums pierastajiem materiāliem satur gāzbetons

aga Ivar !!!
:D :D :D

Tad jau tik siltinājumu uz "pļēkām" un varbūt paša siltinājuma vietā gaisa spraugas, vairākas :)