Katra gada nogalē, tuvojoties kārtējā aizvadītā apriņķojuma tumšākajam laikam, nereti ķermeņa iekšienē kaut kas sāk dīvaini kņudēt, vēstot, ka drīz kaut kas netverami mainīsies, un kārtējais gads ieripos krājkasītē.

Būtībā jau nekas dižs nemainīsies, taču šis laiks vairumam no mums vienmēr saistās ar kaut ko jauku, skaistu, bezmaz vai maģisku. Protams, liela loma šeit ir kristietībai un tās atnestajiem Ziemassvētkiem, kas saistīti Jēzus dzimšanas svētkiem, taču arī pirms kristietības ienākšanas senlatviešiem, tāpat kā citām senajām tautām, bija savas Ziemassvētku jeb Ziemas Saulgriežu svinēšanas tradīcijas. Tādas piekopa vairums seno kultūru, bet katram laikam savi tikumi, savi likumi, un savi izteiksmes veidi, kā pavadīt gadu mijas laiku. Mūsdienās gatavošanos gaidāmajiem svētkiem daudzi sāk ar savas mājas dekorēšanu.

Katram laikam savi svētku paradumi

Protams, daudzas vecās tradīcijas mainījušās laikiem līdzi, vienas pilnīgi pārvērtušās, citas izzudušas, tāpat radušās jaunas. Laiku gaitā mainījušies arī svētku atribūti. Mūsdienās mēs runājam par Ziemassvētku vecīti ziemeļbriežu pajūgā, piparkūkām, Ziemassvētku eglītes rotāšanu un iedegšanu, arī  Ziemassvētku jampadraci un daudz ko citu, tāpat arī vienkārši par ar svētkiem gaidāmo iepirkšanos, dāvanām, arī par neilgi pēc tam sekojošo Jaunā gada sagaidīšanu... Gadu mija daudziem joprojām ir laiks salikt visus punktus uz i, nosvinēt un "likt jaunu bildi iekšā".

Katrs atkarībā no savas ticības un pārliecības var svinēt svētkus Ziemassvētku vakarā vai Jaungada naktī, vai abās svētku dienās, vai vienkārši sagaidīt Saulgriežus un gadu miju mierā un klusībā lielākā vai mazākā ģimenes lokā vai pat vientulībā. Katram ir brīvas izvēles iespēja, un tā ir mūslaiku lielākā priekšrocība.
Absolūtais vairums Latvijā dzīvojošo cilvēku tomēr šādā vai tādā veidā gada nogales svētkus svin. Un, ja gaidāmi svētki, neiztikt bez savas dzīvesvietas pušķošanas, dekorēšanas, lai padarītu savu dzīvokli, māju pēc iespējas skaistāku. Jo grezni sapostā mājā gan pašiem viesus uzņemt prieks, gan, šķiet, pats prieks ilgāk uzturēties mīl. Bet izpušķot māju var daudzos un dažādos veidos, un katrs pats var izlemt, kurš greznojuma veids viņam vairāk tīk. Lai gan gadās arī tā, ka veikalā nesen redzēts jauns, modīgs, citur neredzēts greznojums pēkšņi parādās kādā senā dekorējumā, kas atkal uzjundī atmiņā seno jautājumu – vai tiešām pienāks laiks, kad varēs teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais?

Senlatviešu Ziemassvētku mājas pušķošana

Ziemassvētkiem gatavojoties, mūsu senči tīrīja un uzkopa māju, pēc tam to pušķoja. Mājā ienesa eglīti, kurai bija īpaša nozīme. Vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas Saulgriežos ienesa namā. Pušķošanai izmantoja egļu zarus, krāsainus dzīparus, salmus, smilgas, putnu spalvas, olas, augļus, dārzeņus, ēveļu skaidas un kaltētus ziedus – visu, kas kurā laika posmā bija pieejams un bija veiksmīgi izmantojams dažādu dekoru veidošanai.

Senčiem sevišķi populāra bija puzuru veidošana. Tie tika izgatavoti no salmu savērumiem, ko papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām dzijām, drēbītēm vai putnu spalvām. Dažreiz puzura vidū tika iekārts kartupelis, kurā sadurti salmi. Šāds veidojums tika dēvēts par saulīti. Rotājumus senču laikos visbiežāk darināja bērni, ieliekot tajos savu mīlestību un bērna sirds skaidrību. Gadsimtu gaitā dažādi dekori, rotājumi mainījās, un mūsdienās to ir kļuvis bezgala daudz. Un, lai gan paretam arī starp jaunākajiem izgudrojumiem parādās kāds aizdomīgi līdzīgs senākos laikos vai citās pasaules malās redzētam, šoreiz vairāk palūkosimies uz dažām jaunāko laiku idejām, kas paspēja "ieķerties acīs".

Laba daudz nevajag

Lai radītu patīkamu, omulīgu, komfortablu noskaņu mājā, nemaz nav vajadzīgs piepirkt nezin cik daudz dažādu dekoru. Pārlieks greznojumu daudzums var vizuāli it kā pārblīvēt telpu un pat panākt pretēju efektu. Viss, protams, atkarīgs no katra paša gaumes. Bet viens no risinājumiem varētu būt mazu, mīļu dekoriņu izvietošana dažādās telpas malās, piemēram, no čiekuriem veidota kompozīcija, ar iztēli veidotas mazas "dāvaniņas", no papīra darinātas, oriģinālas sniegpārslas, eglītes, eņģelīši vai citas ar svētkiem asociējošas figūras, no augļiem veidoti attēli u.tml. Tie var būt pašdarināti, vecmāmiņas dāvināti, senākos laikos izgatavoti, padomju laikos ražoti vai pavisam moderni dažāda lieluma dekori – kas nu kuram tuvāks.
Ja ir vēlme pamēģināt savas mājas rotājumus izgatavot pašam, to nenožēlosiet, jo to radīšanas process ir ļoti aizraujošs, turklāt nav nepieciešamas nekādas speciālas zināšanas vai prasmes. Ja nu vien, protams, nav padomā izgudrot kaut ko ļoti ekstraordināru. Galvenais, ko der atcerēties, ir – neierobežot savu fantāziju.

Veikali lūzt no dažādiem rotājumiem

Mūsdienās veikalos iespējams iegādāties visdažādākos Ziemassvētku dekorus. Un daudzi arī izmanto iespēju nopirkt rotājumus veikalā, jo paši ir pārāk aizņemti un nevaļīgi šajā mūsdienu skrienošajā pasaulē, lai atlicinātu laiku mājas dekoru gatavošanai, citi vienkārši pakļaujas reklāmu uzbāzībai, vēl kādu pievilina moderno ražojumu spilgtums un mirgojums – labs ir viss, kas vien labs kādam šķiet. Ko pirkt – to jau jāizvēlas katram pašam. Bet varam pieminēt dažus no biežāk izmantotajiem dekoriem, un kā pirmais šajā sarakstā prātā nāk Ziemassvētku vainags. Tādus vainagus var izgatavot no daudziem un dažādiem materiāliem, bet visbiežāk izgatavo no egļu zariem. Tos parasti liek uz māju, dzīvokļu, arī dažādu sabiedrisku telpu galvenās ieejas durvīm, dažkārt tos izmanto arī durvju iekšpusē vai uz sienām. Vainagus var iegādāties gan jau gatavus, gan katra vainaga formu un apdari izveidot pašrocīgi. Vainagi arī Latvijā jau plaši ieviesušies, kaut gan to ceļš ved no Eiropas.

Christmas Potpourri jeb aromātiskie Ziemassvētku popuriji (sausās smaržas) Latvijā vēl nav ieguvuši lielu popularitāti, tomēr pamazām ienāk arī pie mums, savukārt citās valstīs tie rotā mājas Ziemassvētku laikā jau sen, gadsimtiem ilgi. To izveidošanā izmanto aromātiskās garšvielas, kas tradicionāli tiek saistītas ar ziemu – kanēļa miza un pulveris, muskatrieksts, kakao, krustnagliņas, citrusaugļi un ingvers. Šādu smaržu "bumbu" var novietot teju jebkur – uz žurnālu galdiņa vai virtuves galda, uz pusdienu galda, bāra letes, vannasistabā u.c. Lai aromātu uzturētu ilgāk, šādu popuriju periodiski var apsmidzināt ar kādu saderīgu aromātisku eļļu, piemēram, apelsīnu eļļu. Vienīgi jārēķinās, ka eļļa var mainīt atsevišķu kompozīcijas sastāvdaļu krāsu.

Bet, ja tuvumā ir sveces, kuru gadumijas laikā īstenībā nekad nevar būt par daudz, un kas spēj momentāni uzburt īpašu noskaņu, jāskatās, lai to liesma nesaskartos ar popurija kompozīcijas elementiem. Savukārt kompozīcijā var izmantot dažādas smaržīgas kaltētas dabas veltes, piemēram, kaltētus ziedus, rožu lapiņas un augļus, apelsīnu un citronu miziņas, pomanderus (tās ir no apelsīniem un krustnagliņām veidotas aromātiskas bumbiņas) un citas piemērotas sastāvdaļas.

Lielu devu krāšņuma un dzīvīguma reizē Ziemassvētku laikā mājās ienesīs dzīvie ziedi, liela nozīme daudzās ģimenēs vienmēr bijusi galda servējumam, citi katru gadu cenšas izgatavot un starp citiem eglīšu dekoriem karināt eglītē vismaz dažas pašdarinātas eglīšu bumbas vai papīra eņģelīšus. Mūsdienās, protams, gandrīz neviens nevar iztikt bez dažādu spuldzīšu virtenēm, tās tiek karinātas ne tikai eglītēs, bet arī pašos dzīvokļos, mājās un ārpus telpām, mēdz būt dažādu garumu, krāsu, spožumu, mirgojošas un rāmi spīdošas, dažādas figūras veidojošas un vēl visādu krāšņumu radošas. Tās var izmantot arī kā krēslu vai citu mēbeļu dekorus, jo daudzas mūsdienu virtenes darbojas uz baterijām.

Tāpat arī, ieraugot, kā dažādas kādreiz it kā vienkāršas rotaļlietas mūsdienās ir attīstījušās teju līdz robotu līmenim, bet piedāvājums daudzkārt pārsniedz pieprasījumu, nākas atzīt, ka izgudrošanas kārei galu vēl neredz, bet fantāzijas resurss ir patiesi neizsmeļams. Arī Ziemassvētku dekoru radīšanas un izgatavošanas jomā. Ja nav laika apsēsties, pafantazēt un kaut ko radīt pašam, pietiek aiziet uz piemērotu veikalu vai tuvāko Ziemassvētku tirdziņu un izvēlēties, ko sirds kāro.