Kā risināt remonta trokšņu problēmas daudzdzīvokļu namos?

Kā risināt remonta trokšņu problēmas daudzdzīvokļu namos?
Kā risināt remonta trokšņu problēmas daudzdzīvokļu namos?

Nav jaunums, ka daudzi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar kaimiņu veiktajiem remontdarbiem un dažādiem šo darbu izraisītiem trokšņiem. Neapmierinātība parasti rodas, ja remontdarbi ieilgst vai tiek veikti laikā, kad citiem ēkas iedzīvotājiem rada traucējumus.

Pārsvarā tie ir dažādi trokšņi, kas regulāri atskan no remontējamā dzīvokļa puses, it sevišķi agros rītos vai vēlos vakaros. Dažreiz izdodas visas nesaskaņas atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, taču nereti tas abām iesaistītajām pusēm nav pa spēkam, un strīdu risināšanai nākas griezties pie ēkas apsaimniekotāja vai pat saukt talkā pašvaldības policiju. Šajā rakstā izgaismosim kārtību, kādā līdzīga tipa problēmas risināmas.

Apsaimniekotāji saņem dažāda rakstura sūdzības par traucējošām kaimiņu izdarībām

Visbiežāk cilvēki ar sūdzībām par kaimiņu remontdarbu (bet ne tikai) radītajiem traucējošiem trokšņiem griežas pie konkrētā nama apsaimniekotāja. Kā pavēstīja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) Mācību daļas vadītāja Aleksandra Cimbale, sūdzības par kaimiņiem var būt ļoti dažādas – troksnis, aizdomas par nelikumīgu būvniecību un nesošo konstrukciju nojaukšanu, nereģistrētu komercdarbību, utt. Pārvaldnieka uzdevums – no vienas puses – ir pārvaldīt un apsaimniekot kopīpašumā esošo daļu, no otras puses – pārvaldniekam nav piešķirta nekāda vara attiecībā uz jebkādu sodu piemērošanu par pārkāpumiem, kuri visbiežāk notiek atsevišķajā īpašumā.

Kā uzskata RNP, lielākā daļa no minētiem pārkāpumiem ir citu dienestu  kompetencē – valsts, pašvaldības policijas, VUGD u.c. Pārvaldnieka loma – sniegt kvalitatīvu konsultāciju, kalpot par papildus "acīm" un "ausīm" daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, piemēram, lai savlaicīgi identificētu starp būvgružiem betona un armatūras atliekas, kas kādreiz mājai kalpoja par nesošo sienu. 

Neskatoties uz to, ka SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" darbiniekiem nav tiesību un iespēju ietekmēt lielāku daļu no situācijām un pārkāpumiem, klienti tik un tā turpina sūdzēties gan rakstiski, gan mutiski par savu kaimiņu nepareizo un dažreiz bīstamo rīcību. Visbiežāk iesniegumos apraksta kaimiņu trokšņošanu un ieilgušus traucējošos remonta darbus dzīvokļos. Vēl joprojām klienti piesaka pārvaldniekam jau ilgu laiku normatīvajos aktos neparedzēto atļauju remontdarbu veikšanai.
Vēl var piebilst, ka relatīvi nesen normatīvajā regulējumā notika izmaiņas – vienus Ministru Kabineta un pašvaldības saistošos noteikumus nomainīja jauni. Rezultātā trokšņošana vairs nav tik bargi sodāma darbība kā agrāk, bet jautājums, kuru vienlīdzīgiem dzīvokļa īpašniekiem vienas daudzdzīvokļu mājas ietvaros ir jārisina savstarpēji, nepiesaistot papildus oficiālus spēkus. Īsumā lietas būtība ir ļoti labi izklāstīta oficiāli sniegtajā komentārā: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13968-remontdarbu-laika-raditais-troksnis-2018

Līdz ar to daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu remontdarbu laikā radītais troksnis atbilstoši minētajiem noteikumiem ir ne tik daudz tiesisks jautājums, cik pašu kaimiņu savstarpējās kultūras, inteliģences un cieņas jautājums (piemēram, atturēties no trokšņainiem darbiem mazu bērnu diendusas laikā).

Jāmēģina savstarpēji vienoties

Tomēr mēdz būt gadījumi, kad dažādu apstākļu dēļ savstarpēji vienoties nav izdevies, jo katrai pusei ir savi argumenti, un katrs turas pie sava viedokļa. Par Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pieredzi šādu jautājumu risināšanā pavēstīja RPP galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.

Kā viņš uzsver, zvanus par trokšņojošiem kaimiņiem policija joprojām saņem ik dienas, taču pēdējos gados sūdzības par trokšņošanu Rīgas pašvaldības policijā tiek saņemtas arvien retāk.

Galvenokārt tas skaidrojams ar to, ka šis vairāk ir savstarpējas cieņas jautājums, nevis juridisks jautājums. Proti, saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem trokšņošanai remontdarbu laikā ierobežojumu gandrīz nav. Ikvienam ir tiesības uz savu īpašumu, un no tā izriet arī tiesības savu īpašumu remontēt.

Līdzīgi kā RNP, arī T. Sadovskis atzīst, ka "vienīgais normatīvais akts, kas šo jautājumu regulē, ir Ministru kabineta 07.01.2014. noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība", kuros precizēts, ka trokšņošana nav ierobežota no pulksten 7.00 līdz 21.00 neatkarīgi no tā, vai ir darba diena vai brīvdiena."

Galējais līdzeklis – sarežģīti juridiski risinājumi

Kas notiek naktī pēc pulksten 21.00 līdz 7.00? Lai gan formāli šajā laikā nav atļauts trokšņot, pašreizējā likumdošana paredz sarežģītu kārtību, kādā iedzīvotājs, kuram troksnis traucē, var aizstāvēt savas tiesības. Proti, lai juridiski vērstos pret kaimiņu, kurš veic skaļus remontdarbus, saskaņā ar jau minētajiem noteikumiem iedzīvotājam pirms tam ir jāveic trokšņu mērījumi.

Taču šos mērījumus iedzīvotājs nevar veikt pats, jo tiem ir jābūt uzticamiem un neapgāžamiem. Tādēļ iedzīvotājam ir jāvēršas kādā no sertificētām laboratorijām, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajām prasībām. Pēc tam, kad mērījumi ir veikti, rezultāti kopā ar iesniegumu jāiesūta Rīgas pašvaldības policijai.

Pamatojoties uz mērījumu rezultātiem, policija sastādīs protokolu un nosūtīs administratīvajai komisijai, kas piemēros sodu. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā fiziskajām personām paredzēti šādi soda veidi – brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro. Vēl šajos noteikumos minēts, ka pārkāpuma gadījumā trokšņotājam ir jāatlīdzina izdevumi, kas radušies, pērkot sertificētās laboratorijas pakalpojumus. Ja vaininieks sodu un/vai zaudējumus atlīdzināt nevēlas, tad cietušajam ir tiesības vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzību piedzīšanu.

Ņemot vērā, ka process, kā juridiski vērsties pret trokšņojošu kaimiņu, ir sarežģīts, Rīgas pašvaldības policija šādā kārtībā sagatavotus iesniegumus saņem salīdzinoši reti. Piemēram, šogad par trokšņošanu pie atbildības saukti vien 3 iedzīvotāji.

Parasti izdodas panākt kompromisu

Tas gan nenozīmē, ka cīņa ar trokšņotājiem ir bezcerīga, jo parasti trokšņu mērījumu veikšanu iedzīvotāji izmanto kā galējo iespēju, kad nekas cits vairs nelīdz. Tādēļ pirms šī galējā līdzekļa iedarbināšanas RPP iesaka jautājumu risināt pārrunu ceļā. Pieredze rāda, ka lielā daļā gadījumu pārrunas palīdz, un ir iespējams ar kaimiņu vienoties par laika periodiem, kad trokšņošana nebūtu vēlama.

Katrā ziņā kompromisus panākt var, jo nav tādu remontdarbu, kuros trokšņošana būtu nepieciešama pilnīgi visu laiku. Tā teikt, pēc slīpēšanas vienmēr būs, piemēram, lakošana, kas noteikti nav skaļš process. Ja trokšņojošais kaimiņš nav atsaucīgs, tad var vērsties pie mājas vecākā vai pie apsaimniekotāja, lai tie situāciju pārrunātu un mēģinātu panākt abām pusēm apmierinošu risinājumu.

Ja arī tad neizdodas neko sarunāt, tad ieteicams zvanīt policijai. Lai gan soda piemērošanai ir nepieciešami trokšņa mērījumi, nereti pēc policijas izsaukšanas trokšņotājs piekrīt situāciju atrisināt pārrunu ceļā, izjūtot bijību pret policistu, kas ir varas pārstāvis. Tāpat policists notikuma vietā varēs pārbaudīt, vai līdz ar trokšņošanu netiek veikti citi pārkāpumi, piemēram, ar būvvaldi nesaskaņota nesošās sienas nojaukšana vai pat kāds ar remontdarbiem nesaistīts pārkāpums. Kad šie līdzekļi ir izsmelti, bet nekas nav sasniegts, tad var ķerties jau pie iepriekš aprakstītās procedūras ar trokšņu mērīšanu.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.