Būvniecības nozarē saskatāmi vairāki būtiski trūkumi. Vai ik dienu plašsaziņas līdzekļos var uzzināt par būvniecības projektu skandāliem, dempingu vai kvalificēta darbaspēka trūkumu. Mēs ikviens lieliski protam identificēt un aprakstīt problēmas, taču ir nepieciešams domāt par efektīviem risinājumiem un stradāt, lai situācija uzlabotos. Par katru no šīm situācijām nozares pārstāvjiem ir savs viedoklis un redzējums to risināšanā. Šajā rakstā vēlos vērst uzmanību uz trūkumiem un iespējamajiem risinājumiem publisko iepirkumu sektorā.
Manuprāt, nav līdz galam izvērtēts viens no Publisko iepirkumu likuma 46. panta piedāvājuma izveles kritērijiem, pēc kura tiek noteikti konkursu uzvarētāji. Latvijas būvnormatīvs LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” ir stājies spēkā ar 2007. gada 1. janvāri, kas paredz, ka ekonomiskajos aprēķinos (tamēs) obligāti jābūt norādītām būvkonstrukciju un materiālu tehniskajām specifikācijām. Detalizēti darbu, izmantoto materiālu un mehānismu apraksti ar raksturlielumiem nodrošina būvniecības procesa caurredzamību un nepieļauj situāciju, kad darbu izpildītājs, uzvarot publisko iepirkumu konkursā, izmantos zemākas kvalitates materiālus un konstrukcijas. Paviršu tāmju sastādīšana un pieņemšana rada labvēlīgu augsni nepamatoti lētu piedāvājumu iesniegšanai. Šeit varu minēt bedīgi slaveno gadījumu ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKU) 3 ēku renovacijas projektu, kur konkursa uzvarētājs darbus nespēja izpildīt par pašu piedāvāto cenu. Rezultātā pasūtītājs, izvēloties zemāko cenu, kura nav stingri izvertēta un pamatota, saņem nekvalitatīvu būvi vai, kā pieminētajā gadījumā – rodas dažādi neparedzēti papildus darbi, tiek pieprasīti papildus līdzekļi, darbu izpildes termiņi un projekts “izgāžas”.
Pie šāda rezultāta nevar vainot tikai būvuzņēmēju, kurš uzvarējis konkursā, jo neņemot vērā saimniecisko izdevīgumu ilgtermiņā, paši pasūtītāji nereti arī piešķir uzvaru piedāvajumam ar zemāko cenu, tādējādi izvairoties no liekiem skandāliem un radot iespēju īsākā laika periodā uzsākt būvdarbus. Gadījumos, kad uzvara tiek piešķirta piedāvājumam ar cenu, kas nav zemākā – pārējie raksta sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Parasti raksta uzņēmums ar zemākās cenas piedāvājumu, uzskatot, ka nav ievēroti piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji. Tam seko sūdzības izskatīšana un lēmuma pieņemšana, kas ir laikietilpīgs process un aizkavē iepirkuma īstenošanu.
Tāpēc, lai nerastos šādas situācijas valsts un pašvaldību pasūtījumos, ir stingri jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi” tehniskā projekta sastāva prasības, kurās minēts, ka projektā jāietver gan būvmateriālu un būvizstrādājumu specifikācijas, gan darbu organizācija, gan izmaksu aprēķins (tāme). Nenorādot izmantojamo materiālu un mehānismu nosaukumus un parametrus darbu aprakstos, būvuzņēmēja piedāvājums vieš neuzticību, kā arī būtiski apgrūtina tā izvērtēšanu.
Pasūtītājiem jānodrošina kvalitatīvu konkursu nolikumu sagatavošana. Izvērtējot konkursu piedāvājumus, pirmkārt, jāpārrauga un jānodrošina, ka tiek ievērotas gan Vispārējo būvnoteikumu, gan LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” prasības. Otrkārt, jāizvertē saimnieciski izdevīgākais piedāvājums ilgtermiņā.
Tai skaitā, arī piedāvajumu izvertēšanas komisijas locekļiem jabūt kompetentiem un zinošiem kā būvniecības nozarē, tā arī ar to saistītajos likumos, MK noteikumos un citos normatīvos aktos. Ja nepieciešams, būtu janodrošina konkursu izvertēšanas komisiju locekļu apmācības un sagatavošana šim atbildīgajam darbam. Otrs risinājums, lai nepieļautu paviršu lēmumu pieņemšanu, būtu tāda izvērtēšanas komisijas sastāva izveidošana, kurā obligāti jabūt pārstāvjiem (speciālistiem/ekspertiem), kuri saistīti ar būvniecības nozari, kuri to pārzin, spēj orienteties piedāvājumā un pieņemt saprātīgus, pamatotus lēmumus. Gadījumos, kad rodas šaubas vai nav pārliecības par piestādīto būvizmaksu atbilstību reālajām, mans ieteikums pasūtītājiem – piesaistīt kā komisijas locekli zinošu ekspertu, kas veiks tāmes ekspertīzi un dos savu slēdzienu. Šāds pakalpojums var ietaupīt gan pasūtītāja laiku, gan līdzekļus.
Kā neatkarīgs tāmju sastādīšanas, arī to kontroles un pārbaudes avots Latvijā jau 6 gadus pastāv Būvdarbu izcenojumu katalogs (BIK) un arī elektroniskā tāmēšanas sistēmas versija (eBIK).
Valstī pietrūkst mehānisma, kas iedzīvinātu būvniecības nozarē iesaistīto dalībnieku efektīvu mijiedarbību. Tāpēc atbildīgajām Latvijas valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām jau tagad jāveido ciešāka un mērķtiecīgāka savstarpējā sadarbība, kas vērsta uz konkrētu ilgtermiņa attīstības plānu racionālu izstrādāšanu, ieviešanu un būvniecības nozares sakārtošanu.
SIA “MV project” ekonomiste Alda Krieva
