Bieži vien, veicot energoefektivitātes pasākumus – ēku siltināšanu –, mēs piemirstam par vienu no sešām, piedodiet, tagad jau septiņām būtiskām būvniecības prasībām, kuru nozīmību varam sajust ne tikai gada aukstajos mēnešos, bet visu gadu un visas 24 diennakts stundas. Ko mēs varētu darīt, un kas mums būtu jāzina, lai nemaksātu dubultā kā skopais un gūtu maksimālu efektu?
Kādi faktori ietekmē skaņas izolāciju? Un cik lielā mērā, siltinot fasādi, ir iespējams uzlabot skaņas izolāciju? Vai var būt arī tā, ka skaņas izolācija pasliktinās? No kā jāizvairās, un ko der atcerēties?
Vispirms, projektējot siltināšanas darbus, nosakot mērķus un risinājumus, cenšamies ņemt vērā tādu faktoru kā vieta, teiksim, Liepāja vai Alūksne. Jo mazā Latvija ir pietiekami liela, lai tas praktiski ietekmētu siltumizolācijas konstrukciju. Piemēram, Liepājā ir siltākas ziemas, vidējā temperatūra apkures sezonā ir 00 C, un tas nozīmē, ka varam nedaudz ieekonomēt uz siltumizolācijas kārtas biezuma rēķina. Taču Liepājā ir lielāks vēja stiprums un 4–6 dībeļu vietā uz kvadrātmetru var nākties izmantot 12–14 gabalus.
Skaņas izolācijai vēl lielākā mērā jāņem vērā vietas faktors. Siltinot ēku fasādes, derētu atcerēties ne tikai LBN 002-01, bet arī LBN 016-03 prasības (sk. 1. tabulu). Kāpēc? Atkārtošos – siltinot fasādes, ir iespējams ievērojami pasliktināt skaņas izolāciju, iegūstot nevis efektu, bet defektu.
Tātad – kādas prasības ir noteiktas būvnormatīvā attiecībā uz vides trokšņu skaņas izolāciju?
Piezīme: ārējo trokšņu līmenis ir pārāk augsts šīm telpām, tā samazināšanai nepieciešams veikt īpašus pasākumus.
Tātad, ja vides troksnis ir, piemēram, 76–80 dB, norobežojošo konstrukciju izolācijai dzīvojamām mājām jābūt ne mazākai par 50 dB. Labākam priekšstatam – stiklotām fasādēm un gāzbetona blokiem tā parasti nepārsniedz 44 dB līmeni. Ar to nepietiek!
No tabulas redzams, ka prasības skaņas izolācijas jomā atkarībā no vietas un apkārtējās vides trokšņiem ir ievērojami lielākas salīdzinājumā ar siltumizolācijas prasībām. Piemēram, siltumvadāmības koeficients ārsienām Liepājā var būt nedaudz lielāks, tam ir zemākas prasības nekā pieminētajā Alūksnē, taču šī atšķirība ir 11% robežās: U=0,26 W/m2K (Liepājā) un U= 0,23 W/m2K (Alūksnē). Skaņas spiediena atšķirība par 30 dB realitātē nozīmē izmaiņas vairākas reizes, respektīvi, par 200–300%, un attālumi starp kluso zonu (45 dB) un trokšņaino (75 dB) vidi nav mērojami simtos kilometru, dažreiz pietiek pat ar pāris simtiem metru (sk. attēlu).
Ja būvobjekts atrodas klusā vietā, par to varam sevišķi nedomāt. Kaut gan prasības ir noteiktas arī pretējā virzienā. Būve nedrīkst emitēt troksni. Tas nozīmē, ka skola, sporta zāle vai naktsklubs nedrīkst paaugstināt vides trokšņa vidējo līmeni vairāk par 5 dB.
Siltināšana ir iespēja kompleksi uzlabot ēkas būvfizikālās īpašības – ilgtspējības kritērijs nav vienas problēmas risinājums. Ja izvēlamies risināt nevis piecas, bet gan tikai vienu prasību, jārēķinās ar akustisko renovāciju, kas var izmaksāt krietni dārgāk nekā siltināšana kopumā.
Kāds ir mūsu iespēju diapazons: -6 dB < ∆Rw R < +16 dB?
Kā redzam, pat ja mēs nevainojami veicam fasādes siltināšanu atbilstoši ETAG 004 prasībām un ievērojam visus tehniskos noteikumus un LBN prasības, ir iespējams pasliktināt fasādes skaņas izolāciju par 6 dB. 6 dB starpību cilvēks subjektīvi uztver kā divreiz klusāku vai skaļāku skaņu.
+16 dB skaņas izolācijas uzlabojums ir tiešām ievērojams. Kādi ir faktori, kas ietekmē skaņas izolāciju, un cik lielā mērā mēs tos varam mainīt?
Esošas konstrukcijas skaņas izolācija
Esošas konstrukcijas skaņas izolāciju mēs varam noteikt pēc masas likuma. Parasti siltinātas tiek akustiski stīvas konstrukcijas, vienkāršiem vārdiem runājot, mūrētas konstrukcijas. Šādu konstrukciju skaņas izolācija ir salīdzinoši proporcionāla to masai. Ja, piemēram, 1m3 būvmateriāla tilpumsvars ir 500 (450 kg) un sienas biezums 365 mm, tad viena 1 m2 sienas masa ir 164 kg/m2 un sagaidāmā skaņas izolācija ir 42 dB, kas savukārt ir visai pieticīgs rādītājs.
1.1. Siltumizolācijas slāņa faktors ir siltumizolācijas slāņa biezums (parasti 80–200 mm), un līmjavas svars (parasti no 10 līdz 22 kg/m2). Jo lielāks ir siltumizolācijas slāņa biezums un jo elastīgāks ir materiāls (piemēram, elastificētais EPS, minerālvate), jo labāk. Šeit tomēr jābrīdina, ka līmjavas kārtas biezums kopā ar apmetumu pie mums bieži vien nepārsniedz 4 mm. Tas nozīmē samazinātu triecienizturību, atmosfēras iedarbību, ugunsdrošību un, protams, skaņas izolāciju. Šā faktora ietekme ir -4; 11 dB.
1.2. Dībeļu faktors. Dībeļu skaits. Jo lielāks ir dībeļu skaits, jo konstrukcija ir stīvāka, jo augstāka ir rezonanses frekvence, jo mazāks skaņas izolācijas uzlabojums sagaidāms. Šā faktora ietekme ir -4;11 dB.
1.3. Siltināmās sienas masas faktors. Jo lielāka ir siltināmās sienas masa, jo mazāks uzlabojums sagaidāms. Šāī faktora ietekme ir -6; 9 dB.
1.4. Līmjavas pārklājuma faktors. Parasti līmjavas virsmas pārklājums ir robežās starp 40 un 100%. Jo mazāks procentuālais pārklājums, jo lielāks uzlabojums. Šā faktora ietekme ir 0; -3 dB.
Šāda aprēķina metode ir izmantota DIN 4109 – vācu skaņas izolācijas normatīvajā bāzē. Tātad, ja, piemēram, mēs siltinām ārsienu, kuras masa = 214 kg/m2 (keramzītbetona bloki 700 kg/m3) ar apmetumu, tad sienas skaņas izolācija (bez siltinājuma) ir 45 dB, un tā nav piemērota dzīvojamām mājām, vietās, kur vides troksnis ir 71–75 dB. Ja siltināšanai izmanto 140 mm biezu EPS, elasticētu ar līmjavu 10 kg/m2, tad mūsu gadījumā uzlabojums būs 5 dB (1.1. Siltumizolācijas slāņa un 1.2. dībeļu faktors).
Tā kā siena ir salīdzinoši viegla, izmaiņas, ņemot vērā sienas masu, ir pozitīvas +2 dB (1.3. Siltināmās sienas masas faktors).
Līmjavas pārklājums ir 40%, tas nozīmē, ka korektūra ir 0 dB (1.4. Līmjavas pārklājuma faktors).
Summējot minētos faktorus varam iegūt skaņas izolācijas uzlabojumu/pasliktinājumu.
Summā ∆RwR = ∆Rw (5 dB) + KT (2 dB) + KK (0 dB) = 7 dB (skaņas izolācijas uzlabojums).
Sienas Rw = Rw bez siltin. + ∆RwR = 45 dB + 7 dB = 52 dB (sienas skaņas izolācija pēc siltināšanas).
Jāņem vērā, ka iegūtie Rw = 52 dB var sagādāt vilšanos, ja ievērojam skaņas tiltus – pirmām kārtām logus. Ja, piemēram, loga skaņas izolācija ir 35 dB un tas aizņem 30% no ārsienas laukuma, tad korekcija ir -12 dB.Tas nozīmē, ka galarezultātā mums paliek RS (52) - KL(12) = RwR(40) dB.
Īpaši jāpiemin, ka akustisko renovāciju ir iespējams veikt ne tikai normatīvajās robežās. Līdzīgi kā mūzikas instrumentu, māju varam «noskaņot» atbilstoši aktuālajām «valdošajām» frekvencēm apkārtējā vidē.
Ja jūsu apartamenti atrodas trokšņainā vidē, pilsētas centrā, kur satiksmes līdzekļu kustības ātrums ir ierobežots, troksni radīs zemās frekvences. Ja dzīvojat šosejas tuvumā, kur satiksme ir ātrāka (sk. att.), jūs atrodaties augstāku frekvenču diapazonā. Veicot akustisko ekspertīzi, var noteikt, ar kādu materiālu un kā jāsiltina māja, lai iegūtu skaņas izolāciju tieši tajā frekvenču spektrā, kāds ir nepieciešams. Siltumizolācijas īpašības tas faktiski neietekmē.
Vēl daži aspekti. Akustikā kluso ūdeņu nemēdz būt. Vismaz, ja runājam par lietu. Tāpēc iesaku padomāt par speciālu SR pretrībēšanas lenti, kas paredzēta lietus trokšņu izolācijai (sk. att.).
Lai samazinātu lietus grabināšanas troksni, jālieto SR lente
Kopsavilkums
Kas kopīgs skaņas izolācijai un CO2 emisijai? 90 dB skaņas spiedienam atbilst 0,001 W(J/s) enerģijas daudzums. Šāds skaņas jaudas enerģētiskais lielums salīdzinājumā ar siltuma enerģiju ir salīdzinoši niecīgs un šķietami neko nemaksā. Taču jāņem vērā, ka akustiskā renovācija var izmaksāt vismaz tikpat dārgi kā ēkas siltināšana un šo -0,001 W lielo skaņas enerģijas jaudu var sajust kilometriem tālu.
Andris Veinbergs,
SIA Knauf tehniskais vadītājs
Foto no Knauf arhīva
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
