Latvijā, tāpat kā visās citās ES dalībvalstīs, logu atbilstība obligāti ir un būtu jānovērtē atbilstoši LVS EN 14351-1:2006+A1:2010 „Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1.daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem”. Ir un būtu, tikai praktiski tas notiek ļoti reti. Jo - šis standarts, pats par sevi, nekādas prasības logiem neizvirza.

Tas nozīmē, ja kāds vēlas panākt kādu atbilstību šim standartam, tad atbilstoši tam, un tikai tam, vispirms ir jāizvirza konkrētas prasības. Prasība nevar būt vispārīga – „labs un kvalitatīvs logs”. Standarts konkretizē 22. logu veiktspējas (izpildījuma) raksturlielumus un 5 speciālās prasības. Tas nozīmē, ka atkarībā no loga/ārdurvju atrašanās vietas un atbilstoši nepieciešamām kalpošanas īpašībām, tās atbilstoši šim standartam ir JĀPROT noformulēt un izvirzīt. Tikai tad, ja projektā tās ir šādi atbilstoši formulētas, vēlāk, būvē tās arī ir iespējams praktiski realizēt atbilstoši šim standartam. Šeit mēs atduramies pret nākamo JĀPROT, atbilstoši šim standartam gan izvēlēties, gan novērtēt faktisko logu/ārdurvju konstrukciju atbilstību izvirzītajiem veiktspējas raksturlielumiem.

Reāli neviena institūcija, ne izglītības vai sertificēšanas sistēma, ne projektētājiem, ne atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem, neuzliek par pienākumu, ne zināt šo standartu, ne arī visas darbības attiecībā pret logiem/ārdurvīm veikt tikai un vienīgi atbilstoši šim standartam! Rezultātu mēs redzam ikdienā, kad šajā jomā ir „ķīselis”, nevis standartam pakārtotas darbības.  Situācija arī nemainīsies, kamēr projektētājiem, arī būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un ekspertiem par šo „nezināšanu” netiks prasīta nopietna atbildība! Vai piem. projekti, ar šādi neatbilstošām prasībām tiks atzīti par „nekvalitatīviem/nepilnīgiem” un atgriezti projektētājiem.

Vairumā ES valstu, atbilstoši šim standartam ir noteiktas „minimālās nacionālās prasības”, kuras pārsvarā arī nosaka, dažus būtiskākos logu/ārdurvju raksturlielumus un to vērtības, kuras katrā individuālajā gadījumā būtu obligāti jānodrošina.

Pie mums šādu, šim standartam atbilstošu, „nacionālo prasību logiem”nav! Mēģinājumi kā tādas uzskatīt dažas esošo Latvijas Būvnormatīvu, LBN 002-01(„siltuma caurlaidība”, „gaisa caurlaidība”) vai LBN 006-00(„vēja slodžu izturība”, „akustika”) minētās prasības, agrāk vai vēlāk atdursies pret problēmu, ka tās ir realizējamas Projektos. Bet ja projekts par šīm prasībām „klusē”, vai ja  logi/ārdurvis tiek mainīti individuāli, vai arī pie „vienkāršotās  renovācijas”? Kura no pusēm (pasūtītājs vai logu piegādātājs) ir atbildīga par LBN 002-01 „logu siltuma caurlaidības” atbilstošas konkrētās prasības noteikšanu un sekojošu atbilstības ievērošanu? LBN nebūt nav minēta konkrēta minimālā vērtība, bet noteikšanas princips, kas ietver koeficientu „K”, kur galīgā vērtība ir atkarīga gan no konkrētās vietas klimata, gan konkrētajā telpā nodrošināmās temperatūras. Šie mēģinājumi „pievilkt” LBN kā „nacionālās prasības logiem”, faktiski tāpat neko labu dot nevar, jo tajos esošās prasības jau sen ir novecojušas.

Negatīvi piemēri:

(Logus liek kā pagadās. Atbildība jāuzņemas abām pusēm - pasūtītājam, kas pieņem darbus, kā arī logu licējam, kurš aiz sevis atstāj visai nepievilcīgu ainu.


Atruna būtu sekojoša: pēc plāna paredzēta siltināšana, kuras ietvaros būs tālākā fasādes apdare, tādēļ arī ailes nav sakoptas.

Lietišķi tas nav attaisnojums, jo siltumizolācijas slānis (PU putas) bez aizsardzības jau pusgada laikā būs pagalam un tālākā siltināšana būs apgrūtināta.

Darbs un nauda vējā, no logiem pūtīs un pasutītājs būs neapmierināts.)

Par mūsu kaimiņiem: Lietuvā šādas prasības ir (dažas pat nekorektas), savukārt Igaunijā nav. Vai tāpēc Igaunijā situācija logu nozarē ir sliktāka kā pie mums? - nebūt nē!
Tātad galvenais nav atkal jaunu normatīvu radīšana, bet visu nosaka būvniecības dalībnieku atbildība. Vienīgi kā to panākt - ar represīvām metodēm, vai brīvprātīgi? Projektu un to realizācijas KVALITĀTE  – ir izšķiroša, ne tikai logu/ārdurvju nozarei – tā ir kritiska visai „energoefektīvās būvniecības” nozarei. Tur neiztikt bez EN un citu valstu būvniecības atbilstības novērtēšanas principiem, tikai paši tie negrib ieviesties, īpaši ja pār visu valda bezkritēriju „zemākās cenas principi”.

Šobrīd var vienīgi cerēt, ka absurdie kritēriji par „pakešu eirologiem”, „zaļajiem”, „elpojošajiem”, „trīsstiklu”, „desmitkameru” logiem un to „eiromontāžu” aizstās profesionālas prasības atbilstoši logu un citiem standartiem.

Īpaši „siltumcaurlaidības” ziņā, būtu jābūt arī kādai valstiskai nozares attīstības vīzijai, analogi citām ES valstīm, kur ir skaidrs, ka piem. no 2012 gada „Uw” būs jābūt zem 1,2K(W/m²K), no 2015 zem 1,0K(W/m²K) utt. Līdz 2018-2020 g., kad visā ES logiem jaunbūvēs būs jābūt zem 0,8K(W/m²K). Izskatās ka mums jāgatavojas lēcienam no 1,8K(W/m²K) uz 0,8K(W/m²K).

Raksta autors: Atis Jumiķis,SIA Rehau tehniskais konsultants

Raksts veidots žurnālam "Būvinženieris"

REHAU SIA

Daugavgrīvas 83/89, Rīga, LV-1007
Tel.: 67609079
www.rehau.lv

---

Pastāsti citiem !!!