Nepareiza vēdināšana kopumā zaudēts siltums
Arī logu nevienmērīga nomaiņa vēl nerenovētā, nesiltinātā ēkā rada papildu siltuma zudumus, jo jauno logu īpašnieki apkures sezonā visbiežāk siltumu pieregulē ar loga palīdzību, izmantojot atveramās vērtnes pozīciju ziemas vēdināšanas režīmā. Teorētiski, nomainot logus, būtu mazliet jāpārveido arī novecojusī apkures sistēma, lai vajadzības gadījumā, ja telpā tomēr ir par siltu, varētu noregulēt sava dzīvokļa radiatoru ar vienkāršu lodveida ventiļa palīdzību, tādējādi samazinot kopējo ēkas ikmēneša siltuma patēriņu. Ir pierādīts, ka no siltuma taupīšanas viedokļa izdevīgāk ir dažas reizes diennaktī uz pāris minūtēm atvērt logu, lai telpā nomainās viss gaiss, nevis pastāvīgi turēt logu ziemas vēdināšanas pozīcijā.
Ja PVC logi ir iestrādāti pareizi un ir pilnīgi hermētiski, tie vairs neveic infiltrāciju. Protams, nav siltuma zudumu, un teorētiski beidzot tiek taupīta dārgā siltumenerģija, bet jābūt pareizajam līdzsvaram starp apkures sistēmu un logu kontrolētu infiltrācijas noturību. Svaigs gaiss telpā ir un būs nepieciešams, taču tā daudzums ir jākontrolē, tas nedrīkst pēkšņi mainīties un būt atkarīgs no ārējiem klimatiskajiem faktoriem, teiksim, ja ārā ir liela vētra, tad attiecīgi pierasts, ka arī telpā mazliet šūpojas lustra un ir ļoti veselīgs klimats ar neierobežotu svaigā gaisa daudzumu, kas no energoefektivitātes viedokļa nav pieļaujams.
Pēc nokontrolētas infiltrācijas novēršanas gaisa pieplūdes organizēšanu telpās var nodrošināt:
* vienkārši ar vēdināšanu – periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu;
* sarežģītāk un par ikmēneša papildu ekspluatācijas izdevumiem, izmantojot telpu ventilāciju – gaisa mehānisku pārvietošanu un apmaiņu telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 534 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija» 97. punkts nosaka: ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.
Ja nenotiek periodiska telpu vēdināšana, atverot logu, neiztikt bez kondensāta un pelējuma ap logaili un telpās. Par sliktu gaisa apmaiņu telpā brīdina šādi fakti: uz stikliem var rasties kondensāts, bet uz loga apmalēm un telpas sienām – pelējums. Nomainot logus, jāņem vērā plānotā gaisa apmaiņa telpā – vai tas notiks, ierīkojot jaunu gaisa pieplūdi sienā, paredzēt to jaunajā loga konstrukcijā (speciālas žalūzijas), vai arī periodiski atverot logu un izvēdinot telpas, kas pirms veco logu nomaiņas nebija jāveic tik bieži.
Tomēr gaisa pieplūde (dabiskā vai mehāniskā) telpās ir ļoti nepieciešama arī citu iemeslu dēļ:
* mūsdienās ir moderni izbūvēt virtuves ar mehānisko gaisa nosūces iekārtu jeb virtuves tvaika nosūcēju;
* tualetēs/vannas istabās vēdināšanas kanālus aizstāj ar nosūces ventilatoru.
Šo iekārtu efektīvai darbībai nepieciešams kompensācijas gaiss, citiem vārdiem sakot, cik kubikmetru gaisa iekārta izvada no telpām, tikpat lielam gaisa daudzumam ir jāieplūst atpakaļ, lai neveidojas gaisa disbalanss jeb nosacīti pat vakuums, kas praksē sajūtams ar grūti atveramām durvīm, it kā būtu jāpārvar gaisa pretestība, bet patiesībā konkrētā telpa darbojas kā papildu vilkmes kambaris.
Papildu gaisa patērētāji dzīvokļos ir kamīni, krāsniņas, arī gāzes plītis, kas atkarībā no to jaudas degšanai patērē konkrētu daudzuma skābekļa.
Arī no veselības viedokļa ir svarīgi, lai gaiss, ko elpojam telpās, ir svaigs. Sasmacis, sastāvējies gaiss ir cēlonis dažādām elpceļu saslimšanām un rada alerģisku vidi. Arī pēc mājas uzkopšanas nepieciešama gaisa apmaiņa, piemēram, putekļu sūcēja izmantošana telpās rada piesārņojumu, it īpaši, ja tas nav aprīkots ar dažādiem moderniem gaisa un putekļu atdalīšanas filtru sistēmām.
Dabisko gaisa apmaiņu rada vilkme un vēja radītais spiediens uz ēku. Svaigais gaiss ienāk caur vēdināšanas restītēm, lūkām un kanāliem, arī caur neblīvumiem ēkas norobežojošās konstrukcijās, neblīvumiem starp logu un durvju konstrukciju elementiem, kā arī caur atvērtiem logiem. Izplūdes gaiss «iziet» pa izplūdes kanālu ejām, un parasti tas notiek caur telpām, kurās ir lielāks mitrums: virtuvi, vannas istabu, tualeti. Ar dabisko, veco vēdināšanas sistēmu – pieplūdes restīte ārsienā un telpas nomaiņas gaisa aizplūdes vēdināšanas šahta, kas parasti izbūvēta vēdināšanas skursteņa kanālā, – siltuma zudumi ir atkarīgi no ārējiem laika apstākļiem un darbināmās iekārtas ražības, ilguma, piemēram, mehāniskā virtuves gaisa nosūcēja. Dabisko vēdināšanu ir iespējams kontrolēt ar dažādu mehānisku vārstu vadību pēc ārgaisa temperatūras vai manuāli noregulējot žalūziju atvērumu, tādējādi samazinot gaisa pieplūdes ātrumu telpā.
Mūsdienās ir pieejami dažādu ražotāju dabiskās gaisa pieplūdes komplekti, arī ar pašregulējošo termostata vārstu. Lai nodrošinātu efektīvu dabisko gaisa pieplūdi un samazinātu caurvēju, lielus siltuma zudumus, putekļus, ielas trokšņus, kondensātu, kukaiņus u. tml., ir izstrādāti dažādi risinājumi. Mūsdienu dabiskās pieplūdes modernākais komplekts ir iebūvējams ēkas norobežojošās ārsienas konstrukcijā un aprīkots ar pašregulējošo vārstu, kas atkarībā no ārgaisa temperatūras vārstu vai nu atver vai aizver. Temperatūrai pazeminoties, vārsts aizveras (parasti -5 °C pilnībā aizveras), savukārt, ja temperatūra paaugstinās, tas veras vaļā (parasti +10 °C pilnībā atveras), bet šos uzstādījumus pēc vēlēšanās var izmainīt ar mehāniski pagriežama diska palīdzību. Dabiskās pieplūdes vārstu komplekts ir aprīkots gan ar putekļu filtru un pat āra trokšņu slāpētāju (sk. 1. attēlu). Būtu vēlams šādu vārstu izvietot virs radiatora zonas, lai telpā nonāk nedaudz uzsildīts gaiss un nerada diskomforta zonas, bet ne zemāk kā 1,70 m virs telpas grīdas, lai aukstā gaiss ieplūde telpā nerada diskomforta zonu.
1. attēls
Dabiskās gaisa pieplūdes vārsts
Dabiskā ventilācija pasargā ēku no pelēšanas un sasmakuša gaisa, bet ne no papildu izmaksām saistībā ar siltuma jaudas zudumiem, kam būs jāpieskaita aukstā gaisa uzsildīšana. Protams, vislielākais efekts tomēr būtu, ja daudzdzīvokļu mājās ieviestu mūsdienu modernās mehāniskās vēdināšanas sistēmas ar rekuperācijas gaisa apmaiņu, lai no izvadāmā siltā gaisa iegūtu svaigu gaisu, nepatērējot lieku siltumenerģiju.
Veidojot šādu gaisa pieplūdes vārstu, vajadzētu atcerēties arī par nosūces vēdkanālu jeb cukas izvadu uz jumta skursteņa veidā. Parasti šo kanālu cenšas aizņemt ar piespiedu mehānisko ventilatoru vannasistabā un tvaika nosūcēju virtuvē. Tādējādi dabiskā sistēma īsti nedarbojas, ja nav ieslēgta nosūces iekārta attiecīgajā telpā. Lai darbotos gan dabiskā vilkme, gan mehāniskā nosūce, dzīvoklim piešķirtā cuka mazliet jāpārveido.
Fasādes renovācija ar nomainītajiem logiem
Veicot ēku fasāžu siltināšanas procesus, nomainītie jaunie logi jau sagādā neparedzamus papilddarbus, ja, protams, tas vispār ir iespējams. Mazās atstarpes dēļ starp jaunā loga rāmi un esošo ārsienas konstrukciju var izpalikt ailes siltināšanas darbi. Parasti, nomainot logus, jaunā PVC loga izstrādājuma karkasu jeb rāmi mēģina iestrādāt dziļāk nesošajās konstrukcijas, līdz ar to, nonākot līdz fasādes siltināšanai, šādas vietas prasa papildu risinājumus, lai pareizi un kvalitatīvi nosiltinātu logu vaigus. Ideālā variantā ēkas ilgtermiņa renovācijas laikā nomainītos logus atsevišķās logailās pat būtu ieteicams nomainīt pret pareiziem izmēriem, lai veiktu kvalitatīvu siltināšanas procesu logu vaigiem. Maiņa būtu vēlama valdošo vēju pusē, fasādes ziemeļu pusē, kā arī pēdējos stāvos, ēku stūru dzīvokļos. Protams, katrs gadījums ir individuāls, svarīgi, ko rāda termogrāfs. Neviens taču, mainot logus, neaizraujas ar detalizētu fasādes izpēti – kāda tā ir tagad un kāda būs rīt. Teorētiski esošo logailu sānu vaigi būtu jāsiltina, kā tas parādīts Rockwool logailes siltināšanas mezgla (sk. 2. attēlu) piemērā, ņemot vērā iepriekš teikto par mūsdienīgām lentēm loga rāmja starplikās.
Latvija nav liela, bet klimats dažādās vietās atšķiras, līdz ar to teorētiski, pat veicot vienkāršu ēkas fasādes renovāciju, būvfiziķim būtu jāaprēķina nepieciešamais siltumizolācijas biezums, precīza logu rāmja novietne tuvāk vai tālāk no ārsienas malas. Apšujot fasādi ar siltumizolācijas materiālu, mainās siltuma pretestība nesošajās būvkonstrukcijās, kas iespaido arī loga pareizu novietojumu. Tas ir atkarībā no siltumizolācijas materiāla veida, biezuma, no vietas klimatiskajiem datiem un apkures sezonas ilguma. Ja šie faktori netiek ņemti vērā, rezultāts ilgtermiņā ir sliktāks.
Nākotnē tomēr vajadzētu atturēties no mehāniskas rīcības, sak’, lai tikai ēka skaitītos nosiltināta, bet gan veikt pasākumu kompleksu, kas nodrošina efektīvu, saimniecisku, finansiāli izdevīgu risinājumu ilgam laikam.
2. attēls
Logailes siltināšana pēc Rockwool kataloga
1. Esošā siena
2. Atstarpe
3. Logs
4. Līme
5. Rockwool akmens vate
6. Līmes slānis
7. Papildus stikla auduma sieta slānis
8. Stikla auduma tīkls
9. Hermetizējoša tepe
10. Palodzes skārds
11. Plastmasas stiprinājums
12. Grunts
13. Dekoratīvais apmetums
Reinis Ziemeļnieks,
siltumapgādes un ventilācijas sistēmu inženieris, LLU LIF Arhitektūras un būvniecības katedras lektors
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
