Pilsētas rada mūsdienu prasībām atbilstošus dzīves apstākļus un materiāli tehniskos priekšnoteikumus cilvēka saimnieciskajai darbībai. Taču pilsētu attīstība ietekmē ne tikai cilvēka sociāli ekonomisko labklājību, bet arī dabas ekoloģisko līdzsvaru. Ēku un inženierbūvju celtniecība rada būtiskas izmaiņas visos apkārtējo vidi veidojošos komponentos: gaisā, ūdenī, florā, faunā, augsnē. Pilsētu attīstības procesa tehnogēnās un fiziskās iedarbības faktoru kopums tiek uzskatīts arī par vienu no cēloņiem mūsdienu globālajai ekoloģiskai problēmai – klimata pārmaiņām.
Patlaban tiek novērota liela zinātnieku viedokļu dažādība par gaisa temperatūras paaugstināšanās iemesliem. Neskatoties uz to, visu pašreizējo zinātnisko nostāju pamatā ir atziņa, ka temperatūra pieaug. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir cilvēku saimnieciskā darbība, kas izpaužas šādos veidos:
• fosilā kurināmā dedzināšana elektrības iegūšanai, apkurei, dzesēšanas iekārtām un transportam;
• mežu izciršana un to ekoloģisko sistēmu izjaukšana, lai ierīkotu lauksaimniecības zemes vai apbūvētu jaunas zemes platības;
• pārmērīga mēslošanas līdzekļu lietošana lauksaimniecībā;
• atkritumu apglabāšana poligonos u. c.
Mūsdienās lielākā daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētvidē, ko raksturo pilsētas kā dzīves, darba un atpūtas vietas pievilcību noteicošas pazīmes. Pilsētvides kvalitāte ir būtisks cilvēka garīgās un fiziskās labklājības rādītājs. Zinātniskie pētījumi liecina – neskatoties uz to, ka mūsdienu pilsētu iedzīvotāji augstu vērtē savu dzīves vidi, tieši pilsētās koncentrējas arvien lielāks siltumnīcas efektu izraisošo gāzu avotu skaits. Mūsdienu pilsētās tiek saražoti gandrīz 70% no kopējā pasaulē radītā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjoma.
Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme skar ne tikai pilsētu vidi, bet arī pašus iedzīvotājus – viņu veselības stāvokli, dzīves ilgumu un labklājību. Klimata kā sistēmas stabilitātes izjaukšana palielina ekstremālo klimatisko parādību biežumu un to iedarbību uz mūsdienu pilsētām, kā arī iedzīvotājiem (sk. 1. attēlu).
1. attēls
Klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes uz pilsētu un tās iedzīvotājiem izpausmes formas
Avots: autora izstrādāts attēls
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumiem, pēdējos gados vasaras periodos Eiropas pilsētās arvien biežāk tiek novērots pārmērīgs karstums, kad gaisa temperatūra pārsniedz vidējos rādītājus. Mūsdienu pilsētas telpā dominējošās asfalta, betona, tērauda un stikla virsmas, absorbējot un uzglabājot saules enerģiju ilgāk nekā dabiskās virsmas, vēl vairāk veicina gaisa temperatūras paaugstināšanos apdzīvotās teritorijās. Tādējādi gaisa temperatūra pilsētās vienmēr ir augstākā nekā piepilsētas teritorijās. Karstā un sausā laikā ūdens līmenis pilsētu teritorijās esošajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs krītas, dažreiz pazeminoties zem kritiskās ekoloģiskās robežas. Lielā karstumā un sausumā nereti izceļas meža un kūdras purvu ugunsgrēki, ietinot pilsētas biezā dūmu smogā. Tādu indīgo vielu kā oglekļa dioksīds un monoksīds koncentrācijas ievērojama palielināšanās gaisā apdzīvoto vietu teritorijās izraisa pilsētu iedzīvotājiem acu un elpceļu saslimšanas. Savukārt palielinātais dūmu daudzums gaisā samazina saules gaismas un ultravioleto staru nonākšanu līdz zemei.
Karstuma viļņus pilsētās parasti pavada spēcīgas lietusgāzes, pērkona negaiss, krusa un stiprs vējš. Sakarā ar strauju ūdens līmeņa celšanos un nokrišņu normu pārsniegšanu nereti applūst ielas un ceļi, ēku pagrabi un pirmie stāvi, tuneļi un pārējas. Pilsētu lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas netiek galā ar tik lielu ūdens apjomu, tāpēc pārplūst pilsētu funkcionēšanai nozīmīgi infrastruktūras objekti, piemēram, ielas, ceļi, automaģistrāles, dzelzceļa un metro stacijas.
Tādējādi tiek traucēta pilsētu satiksmes sistēma – pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas. Spēcīgu lietusgāžu dēļ nereti applūst ne tikai pilsētu rajoni, bet arī tiem piegulošās teritorijas un vērtīgas lauksaimniecības zemes. Tāpat tiek novērots, ka lietusgāžu radītie spēcīgie plūdi var izraisīt noslīdeņu iespējamību piekalnēs.
Pēc dažādu dienestu sniegtās informācijas, spēcīgās vētras un viesuļvētras rada pilsētu elektronisko sakaru līniju un elektrolīniju pārrāvumus, kontaktu un kabeļu bojājumus pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu līnijās. Tiek sagrautas vai bojātas ēkas un inženierbūves, izraisītas transporta avārijas, nodarīti postījumi ilggadīgajiem stādījumiem, rodas autoceļu un ielu aizsprostojumi, piemēram, nogāzti koki, konstrukcijas un tamlīdzīgi.
Atmosfēras augstā piesārņojuma līmeņa un specifisko lokālā klimata apstākļu dēļ pilsētās veidojas smogs un migla. Smogu var raksturot kā atmosfēras piesārņojuma izpausmes veidu, kad gāzveida vielas un cietās daļiņas kopā ar miglu vai aerosoliem rada paaugstinātu atmosfēras piesārņojuma līmeni un toksiskumu. Ilgstoši saglabājoties augstam gaisa piesārņojuma līmenim, kā arī izveidojoties pastāvīgajam inversijas slānim, zem kura kondensējas ūdens tvaiki, gaisam atdziestot nakts stundās, pazeminās redzamība pilsētu teritorijās. Biezas miglas dēļ tiek apgrūtināta kustība uz automaģistrālēm, kā arī traucēta lidostu darbība. Līdz ar to jautājumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un to samazināšanas iespējām, aizvien biežāk tiek iekļauti ikvienas pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošanas un pārvaldīšanas politikas pamatā.
Apstādījumi – pilsētvides zaļais komponents
Dekoratīvi parki un zāliens ar lauku puķēm, bulvāru alejas un gleznaini krastmalas apstādījumi mūsdienu pilsētvidei piešķir ne tikai estētisko pievilcību, bet ietekmē arī klimata veidošanos pilsētu teritorijās. Pasaules prakse liecina, ka apzaļumošana ir viens no efektīvākajiem gaisa attīrīšanas un siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanas paņēmieniem pilsētu teritorijās. Zinātnieku pētījumi liecina, ka viens hektārs apstādījumu stundas laikā izdala tik daudz skābekļa, cik nepieciešams 200 cilvēku elpošanai. Šāda dabas laboratorija gada laikā spēj izfiltrēt no gaisa līdz pat 70 tonnām putekļu.
Apstādījumiem kā pilsētvides zaļajam komponentam tiek noteiktas šādas nozīmīgas funkcijas:
• pilsētas klimata uzlabošana apdzīvotās vietās;
• pilsētas gaisa attīrīšana no tajā esošajām piesārņojošajām vielām;
• pilsētas iedzīvotāju vajadzībām piemērotas dzīves, darba un atpūtas vides radīšana;
• pilsētas trokšņa slāpēšana un samazināšana;
• pilsētas teritorijas augsnes mitruma režīma regulēšana;
• pilsētas dabas daudzveidības saglabāšana;
• pilsētas vides estētiski arhitektoniskās vērtības paaugstināšana u. c.
Pilsētvides apzaļumošanu var raksturot kā kompleksu pieeju zaļo teritoriju veidošanai, izmantošanai un saglabāšanai apdzīvotās vietās ar mērķi nodrošināt pēc iespējas labvēlīgāku dzīves, darba un atpūtas vidi pilsētu iedzīvotājiem, pamatojoties uz apzaļumošanas objektu plānošanu un veidošanu. Neatkarīgi no pilsētu lieluma to apzaļumošana paredz vienotās apstādījumu sistēmas izveidošanu. Pilsētas apzaļumošanas sistēmas plānošana un attīstība sevī ietver pasākumus, kas orientēti uz dažāda veida apstādījumu (piemēram, zāle, koki, krūmi) izvietošanu un apvienošanu tādā veidā, lai cilvēkiem tiktu radīti veselīgi, labvēlīgi un estētiski pievilcīgi dzīves apstākļi. Līdz ar to apdzīvoto vietu apzaļumošanai tiek noteikti dažādi cits citu papildinoši mērķi (2. attēls).
2. attēls
Pilsētu apzaļumošanas sistēmas daudzveidīgo mērķu klāsts
Avots: autora izstrādāts attēls
Tradicionāli pilsētu apzaļumošanas sistēmu veido šādi elementi:
• dārzi, košumdārzi, parki un meža masīvi;
• skvēri, bulvāri, alejas, ielu, laukumu un krastmalu apstādījumi;
• dzīvojamām mājām, kā arī sabiedriskām un ražošanas ēkām piegulošo teritoriju (tostarp iekšpagalmu) apstādījumi;
• sanitārās apstādījumu aizsargjoslas, kas atrodas apkārt slimnīcu kompleksiem, ražošanas uzņēmumiem, infrastruktūras objektiem – pretvēja apstādījumu joslas, trokšņus slapējošā apstādījumu joslas, pretgāzu apstādījumu joslas u. tml.
Galvenie mūsdienu pilsētu apzaļumošanas sistēmas attīstības plānošanas un īstenošanas priekšnosacījumi klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai ir šādi:
• pilsētvides apzaļumošanas sistēmas strukturālo elementu – dārzu, parku, skvēru, bulvāru, mauriņu u. tml. – ierīkošana, kopšana un aizsardzība;
• esošo apstādījumu platību atjaunošana un rekonstrukcija;
• jaunu apstādījumu platību ierīkošana, kopšana un aizsardzība, maksimāli saglabājot dabiskās ainavas;
• piepilsētas teritorijās esošo apstādījumu harmoniska apvienošana ar pilsētas dārziem, parkiem, meža masīviem u. Tml.
Iepriekšminēto apzaļumošanas pasākumu veiksmīga īstenošana mazina klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi uz pilsētvidi un tās iedzīvotājiem, bagātina apdzīvotās vietas bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošina harmoniskas saiknes veidošanos starp pilsētu un apkārtējo vidi. Tāpat jāpiemin, ka par nozīmīgu mūsdienu pilsētvides kvalitātes vērtēšanas kritēriju tiek uzskatīts laiks, cik katram pilsētas iedzīvotājam jāpatērē, ejot no mājām līdz tuvākajai zaļajai zonai, kā arī zaļo apstādījumu platība uz vienu iedzīvotāju konkrētā apdzīvotā vietā.
Veicot pilsētvides attīstības plānošanu tuvākā un tālākā perspektīvā, jāņem vērā, ka jebkuras apdzīvotas vietas veidošana tiek saistīta ar apkārtējās vides pārveidošanu. Jauno pilsētvides elementu būvniecības vai esošo objektu rekonstrukcijas ietekmē notiek reljefa tehniskā transformācija, izmaiņas ūdens iztvaikošanas, temperatūras un saules insolācijas režīmā, vēja un mitruma režīma izmaiņas konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā. Pilsētām attīstoties, pakāpeniski tiek izmainīta to dabiskā drenāžas sistēma. Apbūves ietekmē tiek palielināts spiediens uz esošajām gruntīm, paaugstinot vai pazeminot gruntsūdeņu līmeni. Tas savukārt ietekmē esošās augu segas raksturu.
Patlaban visā pasaulē novērojams piepilsētu attīstības process. Notiek lielo pilsētu teritorijas paplašināšanās uz zaļo teritoriju rēķina, tādējādi samazinās apstādījumu platības, kas agrāk absorbēja siltumnīcefektu izraisošās gāzes un attīrīja gaisu no piesārņojuma. Visas iepriekš minētās darbības pilsētas attīstības procesā veicina radikālas un neatgriezeniskas pārmaiņas klimatiskajos un meteoroloģiskajos apstākļos pilsētās un tām piegulošās teritorijās. To novēršanai svarīgi nodrošināt esošo apstādījumu pienācīgu kopšanu un aizsardzību, kā arī veicināt pilsētu apzaļumošanas apakšsistēmas iekļaušanu kopējā apdzīvotās vietas teritoriāli telpiskās izaugsmes sistēmā.
Jurijs Grizāns,
Mg. oec.,
Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docents
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
