Viena no ierīcēm, kas ļauj izmantot apkārtējā vidē uzkrāto enerģiju apkures un dzesēšanas vajadzībām, ir siltumsūknis, kuru Latvijas iedzīvotāji, pateicoties dalībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dotāciju programmā, var iegādāties par divas reizes zemāku samaksu. Uz portāla building.lv jautājumiem par siltumsūkņiem atbildēja uzņēmuma “Siltumsūkņu centrs” tehniskais direktors Edgars Baltpurviņš, kura uzņēmums šajā tirgū darbojas no 2004. gada.
Kādos gadījumos lietot siltumsūkņus? Cik ekonomiski tie ir salīdzinājumā ar citiem apkures veidiem?
Siltumsūkņus, pirmkārt, izdevīgi lietot tur, kur nav ne gāzes, ne citu komunikāciju. Salīdzinājumā ar citiem apkures veidiem siltumsūkņiem ir vairākas būtiskas priekšrocības — tie ir ekonomiski un ekoloģiski, tie darbojas klusi, bez dūmiem, līdz ar to bez smakas, un iekārtas izvietošanai pilnīgi pietiek ar nelielu tehnisku telpu.
Turklāt gāzes katls ir jāapkalpo, siltumsūknim tas nav nepieciešams. Tas nesagādā liekas galvas sāpes. Siltumsūknis arī lieliski sader ar citiem apkures veidiem, tādiem kā kamīns, granulu katls.
Ekonomiskuma ziņā šīs iekārtas, ņemot vērā pašreizējās gāzes cenas, atkarībā no apkurināmās platības var ietaupīt 100-200 latus.
Kā tiek veikta siltumsūkņa montāža? Kādā veidā siltums nonāk telpās?
Siltumsūkņa montāža ir pavisam vienkārša. Ir sistēmas “ūdens-ūdens” un “zeme-ūdens” — šajā gadījumā gruntī ievieto plastmasas vai polietilēna cauruli, un īpašs siltumnesējs šķidrums uztver siltumu, lai pēc tam to pārvadītu pa radiatoriem vai apsildāmo grīdu. Jāņem vērā, ka zemes kontūram ir jābūt trīs reizes lielākam par apkurināmās mājas laukumu. Vēlams, lai būtu grunts ūdeņi, — tad atdeve būs lieliska pat visbargākajās ziemās. Tiesa, nedaudz sarežģītāk ir ar sausu augsni. Augsnes virspusē var būt akmens plākšņu segums, dobes, krūmi. Vienīgais nebūtu ieteicams pa virsu asfaltēt, jo šis materiāls atstaro siltumu.
Izmanto arī vertikālus urbumus un sistēmu “gaiss-ūdens” — šajā gadījumā uzstāda ārēju bloku, no kura mājā ieiet divas caurules. Kā redzat arī te nekā sarežgīta nav.
Vai siltumsūkņa vadība ir pietiekami vienkārša?
Pavisam vienkārša. Pietiek vienreiz, ievērojot ārējā gaisa temperatūru, iestatīt temperatūru un piemērotus pārējos apkures iestatījumus. Pat ņemot vērā varbūtējus pielāgojumus, pilnīgi pietiks ar vienu ziemas sezonu, lai vairāk neatgrieztos pie “vadības pults”, kaut arī siltumsūkņu iespējas ir ļoti bagātīgas: temperatūru var regulēt pa dienām un nedēļām, var iestatīt dienas un nakts temperatūras un var pat siltumsūkni vadīt no attāluma, izmantojot internetu.
Vai ir tādi siltumsūkņi, kas var nodrošināt kā apkuri, tā kondicionēšanu vasaras periodā? Tas ir diezgan aktuāli, jo pēdējie divi vasaras periodi bija īpaši karsti un tiek runāts par gaidāmo globālo sasilšanu. Vai šo iekārtu cena būtiski atšķiras no citu “ierasto” siltumsūkņu cenas?
Jums taisnība — tirgū piedāvā arī siltumiekārtas ar kondicionēšanas moduli, kur radiatoru vietā izmanto spirālveida caurules, kuras, protams, lielā karstumā būtiski uzlabos mājas iemītnieku noskaņojumu. Turklāt vienmēr pastāv iespēja iegādāt attiecīgo moduli, lai ar to aprīkotu esošo siltumsūkni. Cenu atšķirība starp tiem ir neliela.
Tāda sarežģīta aprīkojuma uzstādīšanai, kāds ir siltumsūknis, ir viens mīnus — augstas izmaksas. Vai Latvijā darbojas kādas īpašas dotāciju programmas, pateicoties kurām šo sistēmu uzstādīšana kļūst iedzīvotājiem pieejamāka?
Visā pasaulē cīnās pret oglekļa dioksīda emisiju, un arī mūsu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir saņēmusi 11 miljonus latu, lai atbalstītu atjaunojamo energoresursu izmantojumu mājsaimniecībās. Pirmajā posmā atvēlēja 4 miljonus latu, līdz ar to otrajam posmam, kuru plānots pabeigt 30. novembrī, ir atlikuši veseli 7 miljoni.
Saskaņā ar šo atbalsta programmu mājsaimniecībai, kura izšķīrusies par siltumsūkņa iegādi, kompensēs 50 procentus izmaksu. Kārtība ir tāda — klients Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iesniedz pieteikumu un tad sazinās ar montāžas uzņēmumu. Tam klients uzreiz samaksā visu summu (siltumsūkņa uzstādīšana izmaksā 6000-8000 latu). Pēc iekārtas nodošanas ekspluatācijā klients, līdzi paņemot aktu, dodas uz ministriju, kur viņam kompensē pusi no izdevumiem.
Par ražotājiem — Latvijas tirgū būtu jāizvēlas tādu uzņēmumu produkcija kā BUDERUS, VIESMANN un JUNKERS. Visiem šiem trim ražotājiem ir pārstāvniecības Latvijā, tāpēc šo uzņēmumu produkcijas garantijas apkope un rezerves detaļas nesagādās problēmas. Citu ražotāju rezerves detaļas nākas gaidīt, bet bargā ziemā, ir skaidrs, ka tāda gaidīšana var radīt diezgan lielas neērtības.
Jautājumus uzdeva: Andrejs Beļājevs
Vairāk informacijas par uzņēmumu “Siltumsūkņu centrs”: www.siltumsukni.lv
