Daudzi no mums apbrīno cilvēkus, kas ikdienā strādā augstu virs zemes. Nē, ne jau ērtos birojos padsmitajā ēkas stāvā, bet gan apstākļos bez drošām, stabilām konstrukcijām, vietās, no kurām raugoties lejup, cilvēki šķiet līdzīgi skudriņām. Šādu darbu veicējiem Darba aizsardzības likums paredz jo īpaši stingrus noteikumus, kas jāievēro gan darba devējam, gan darbiniekam.
Tai pat laikā daudzi normatīvi nav vienkārši izprotami un nereti atšķirīgās uzņēmējdarbības nozarēs atsevišķas noteikumu prasības praksē nav ieviešamas to pretrunīgā skaidrojuma dēļ. Darbs augstumā sākas jau no 1.5m augstuma. MK noteikumi Nr 527 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” norāda, ka darbs uzskatāms par veicamu augstumā, ja tas tiek izpildīts 1.5m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi konstrukciju iekārtu, mašīnu un mehānismu uzstādīšanai, montāžai, ekspluatācijai un remontam. Savukārt par augstkāpēju darbu uzskata darbu, kas tiek veikts 5m augstumā no iepriekšminētajām virsmām, turklāt darbu izpildei darbinieka galvenais aizsarglīdzeklis pret krišanu no augstuma un drošībai pārvietojoties ir aizsargjosta.
Skaidrojot šos nosacījumus, būtībā ar darbu augstumā vajadzētu saprast jebkuru darbu, kuru veicot, pastāv varbūtība, ka darbiniekam, nokrītot no darbu veikšanas līmeņa uz zemāku, iespējams kaitējums veselībai. Savukārt, ja ir veikti pasākumi, kas krišanu padara neiespējamu, tad darbs nebūtu uzskatāms par darbu augstumā. Piemēram, tās ir starp ēku stāviem stacionāri ierīkotas kāpnes, kas aprīkotas ar margām un kādas izmanto arī ikdienas lietotāji.
Patlaban tiek strādāts pie jauna MK noteikumu projekta, kurā būs noteikts daudz sīkāks un precīzāks iedalījums darbam augstumā. Arī speciālisti uzskata, ka no darba drošības viedokļa darbu augstumā būtu nepieciešams definēt plašāk, jo bīstams var būt arī tāds darbs, kas jāveic virs šķidrumu vai birstošu vielu virsmas, kaut arī formāli attālums līdz šīm virsmām var būt mazāks nekā 1.5m. Iekrītot šķidrumā vai birstošā vielā pastāv noslīkšanas vai nosmakšanas risks vai citas dzīvību un veselību apdraudošas situācijas. Piemēram, strādājot pie nenorobežota liela, vaļēja āliņģa. Šo iemeslu dēļ darba devējiem tiek rekomendēts paredzēt līdzīgus aizsardzības pasākumus kā strādājot „tradicionālā” augstumā.
Galvenie riski, kas saistīti ar darbu augstumā, ir iespēja nokrist un gūt dažāda smaguma traumas vai pat iznākums var būt letāls. Tāpat darbiniekam var uzkrist dažādi priekšmeti vai to krišana var veicināt strādājošā nokrišanu. Tostarp jāņem vērā arī dažādi darba vides faktori: fiziska pārslodze, nepiemērots mikroklimats vai laika apstākļi, nepiemērota darba virsma, psihoemocionālie riska faktori (nogurums, stress, u.c.), ķīmiskie faktori (dažādas darbā izmantojamās vielas u.c.) un darbinieku nepietiekama praktiskā apmācība, organizējot un veicot darbus augstumā, kā arī nepareiza individuālo aizsardzības līdzekļu un speciālā inventāra pielietošana darbam augstumā.
Svarīgi zināt, ka darbu augstumā atļauts strādāt no 18 gadu vecuma. Darba drošības prasības paredz, ka, strādājot augstkāpēju darbu virs 5m un veicot darbus no virvēm, būtisks nosacījums ir divu cilvēku atrašanās darba vietā. Šos darbus nedrīkstētu veikt vienatnē. Lai maksimāli samazinātu krišanas risku, jāveic darbinieku praktiskā apmācība darbam augstumā, kā arī nedrīkst aizmirst par instruktāžām, kas attiecas uz individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu pielietošanu. Pirms pieņemt darbā jaunu darbinieku, noteikti jāveic to obligātā veselības pārbaude, kur noteikta obligāta papildu norāde – veselības pārbaudes darbam augstumā.
Būvniecība ir joma, kur darbs augstumā tiek veikts visbiežāk. Te iespēja nokrist pastāv jau būvdarbu nulles fāzē, kad tikko izrakta būvbedre vai tranšejas. Darbs uz sastatnēm, virs nenorobežotā un attiecīgi nenodrošinātām konstrukcijām ir būvniecības ikdiena. Ar darbu augstumā saistīti arī tie, kas veic logu tīrīšanas un fasādes kopšanas darbu, ziemā no jumtiem tīra sniegu un lāstekas. Darbs augstumā sastopams arī citās nozarēs – enerģētikā un sakaru jomā, zvejniecībā un jūrniecībā.
Lai izvairītos vai līdz minimumam samazinātu iespējamos riskus, pirms darbu uzsākšanas augstumā darba devējam jāizstrādā pārdomāta un droša darba programma aizsardzībai pret kritieniem no augstuma. Tā ietver arī darbinieku apmācību un instruktāžu par attiecīgajiem jautājumiem. Darbiniekiem jāsaņem gan personīgais drošības aprīkojums, gan atkarībā no veicamā darba specifikas, objektā jābūt nodrošinātiem kolektīvās aizsardzības līdzekļiem (sastatnes, nožogojumi, aizsargsieti u.c.).
SIA Falkors ir viens no tiem uzņēmumiem, kas darbojas industriālā alpīnisma nozarē, piedāvājot būvniecības, montāžas un celtniecības darbus lielā augstumā un grūti pieejamās vietās, izmantojot rūpnieciskā alpīnisma tehniku.
Santa Tabulēvica, Falkors I.A.U. valdes locekle: „Uzņēmumam ir vairāk nekā 16 gadu pieredze, strādājot industriālā alpīnisma jomā, gan rūpnieciskajā vidē gan pilsētvidē. Lai arī darbam tiek pielietotas diezgan līdzīgas darba organizācijas metodes, prasības darbam rūpnieciskajā (industriālajā) vidē ir daudz augstākas. Savukārt pilsētvide atšķiras ar savu darbu specifiku – vienmēr jārēķinās ar daudziem blakus faktoriem, piemēram, tādiem kā blakus ēkas, transporta un gājēju plūsma ielās u.c. Tātad, lai veiktu darbus šādā vidē ir jāplāno papildus drošības pasākumi.
Šo gadu laikā uzņēmums ir izveidojis praktiskās apmācības centru darbam augstumā, kurā tiek apmācīti visi uzņēmuma darbinieki, pirms tie vispār uzsāk darbu uzņēmumā. Līdztekus mācību centrs piedāvā praktisko apmācību ikvienam speciālistam, kas vēlas strādāt darbu augstumā. Mācību programmas ir atbilstošas Eiropas prasībām strādājot augstumā un atbilst tādu starptautisko augstumdarbu asociāciju apmācību sistēmām kā IRATA, SOFT, un FISAT.
Uzņēmuma speciālisti sniedz konsultācijas par aprīkojuma un speciālā inventāra iegādi, atbilstoši tai specifikai, kurā darbojas konkrētais uzņēmums. Inventāra klāsts, kas tiek piedāvāts, ir ļoti plašs un tieši tāpēc ir svarīgi, ko no šī piedāvājuma izvēlēties, lai maksimāli atvieglotu darba procesu un nodrošinātu maksimālu drošību darba vietā.
Tuvojas kārtējā ziemas sezona un noteikti atkal varēs vērot kādus „kaskadieru trikus”, veicot sniega un ledus tīrīšanas darbus. Mūsu ieteikums, lai ēku īpašnieki tomēr vairāk pievērstu uzmanību tam, kāda ir kvalifikācija tiem speciālistiem, kam viņi uztic savus jumtus. Lai pavasarī pie pirmajiem lietiem nebūtu jāsastop nepatīkami pārsteigumi, ka jumta segums ir sacaurumots un teknes saliektas. Un, protams, svarīgākais faktors – cilvēka dzīvība un veselība, jo pieļautās kļūdas, strādājot lielā augstumā, bieži maksā cilvēka veselību un pat dzīvību.”
Materiāla sagatavošanā izmantota a/s „Inspecta Latvia” darba aizsardzības informatīvi skaidrojošais materiāls „Darba drošība, strādājot augstumā”.
Vairāk par SIA "Falkors I.A.U.": www.falkors.lv
