Latvijā pēdējos gados daudz tiek runāts par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Šis process nosaukts par ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Padomju laikā celtajiem namiem ir ļoti daudz dažādu problēmu, tie neatbilst arī Eiropas energoefektivitātes un lietderīgas resursu taupīšanas prasībām. Termins «energoefektivitāte» tiek pārlieku vienkāršots – ēkas nosiltināšana, logu nomaiņa jāuzskata par labu ietaupījumu, kas ir apsveicams sākotnējs gājiens un ļauj ietaupīt jau aptuveni 70% no nelietderīgi izmantotās ēkai piegādātās siltumenerģijas.
Zem atslēgas vārda «energoefektivitāte» patiesībā slēpjas ļoti plašs darbu spektrs dažādās specializētās nozarēs, piemēram, būvkonstrukciju sakārtošana, apkures sistēmas restaurācija, karstā ūdens apgāde, vēdināšana, arī apgaismes regulēšana un vadība koplietojamās telpās, ko apvieno vērtīgās enerģijas pareiza izmantošana. Izmainot ēkas siltumatdevi – to nosiltinot –, obligāti būtu jāveic arī pakārtoti darbi inženiersistēmu sakārtošanā, tas ir, apkures un vēdināšanas sistēmu restaurācija, citādi siltumenerģijas patēriņš ēkā pēc siltināšanas nevis samazināsies, bet labākajā gadījumā saglabāsies iepriekšējais vai pat pieaugs. Pareizi nosiltinot ēku, taču kompleksi nerisinot citus ar ēkas ekspluatāciju un uzturēšanu saistītus nosacījumus, siltināšana nedod efektu ilgtermiņā.
Pēc vienkāršotas fasādes renovācijas ar laiku rodas arvien jaunas problēmas ēkas ekspluatācijā.
Pirmais lielais būvniecības vilnis ir pāri. Esam iemēģinājuši mūsdienīgos materiālus, kaut kā sastutējuši «senlaicīgās» būves un panākuši vizuālu efektu. Vismaz iekštelpās mūsdienu «eiroremonta» kvalitāti un energoefektivitāti izvērtēs ikviens, jo pievadītais siltums ar katru gadu būs aizvien vairāk jātaupa jebkādā veidā.
Neefektīva taupīšana
Vislielākie siltuma zudumi nesiltinātā ēkā rodas infiltrācijas dēļ jeb nekontrolēta vēja ietekmē. Visbiežākie siltuma papildu zaudējuma iemesli ēkām ir nepareizi iestrādāti un siltināti logu rāmji un vaigi. Arī veicot iekštelpu remontdarbus, ir vēlme visu paslēpt ārsienās. Tiek izveidotas palīgailes ārsienu nesošajās konstrukcijās inženierkomunikāciju vajadzībām, kur tiek ievietoti, piemēram, nesiltināti apkures cauruļvadu pievadi, stāvvadi, elektrības kabeļi, elektrokārbas, rozetes u. tml., kas veido sienās aukstuma tiltiņus.
1. attēls
Termogramma trīskameru dubultslāņu stikla paketei.
2. attēls
Hannobad 3E lente rullī.
Esam pieraduši taupīt un mārketinga kulta ietekmē pirkt akcijas preces, bet bieži vien taupīts tiek arī uz logu kvalitāti. Veicot fasāžu renovāciju, vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai logiem būtu selektīvais stiklojums, trīsslāņu pakete, ietonējums stiklā, ja tos izvieto fasādes D pusē. Nesiltinātajās daudzdzīvokļu ēkās iedzīvotāji jau aptuveni 90% logu ir nomainījuši,
kādus nu kurš varējis atļauties. Līdz ar tiem nāk arī kopējie fasādes vizuālie izkropļojumi. Lielai daļai ēku, kurās jau notikusi individuāla logu nomaiņa, ir sabojātas fasādes, jo katra dzīvokļa logi tagad atšķiras gan ar dalījumu, gan rāmja krāsu, gan stikla toni.
Logu funkcionālo nozīmi praksē var novērtēt tikai ziemas mēnešos, it īpaši, ja ārā ir zem nulles un pūš mēreni stiprs vējš, kas pārsniedz 8 m/s. Tad vislabāk var izjust vēja ietekmi – infiltrāciju. Siltummezgls neregulē vēja mainīgo ietekmi uz ēku pēc ārgaisa temperatūras devēja, bet telpās ir nemājīgi un pavēsi. Efektu gan vairāk pastiprina gaisa brīvā infiltrācija caur logu rāmjiem un veramajām vērtnēm, kas rada nekontrolējamu gaisu masu kustību, izmantojot vēdināšanas šahtas (kanāla) nosūces. Arī mūsdienīgajām PVC, ko tautas valodā dēvē par pakešu logiem, ir brīva gaisa infiltrācija. Bieži vien nākas secināt, ka jaunizgatavotās ļoti modernās PVC logu paketes savu funkciju – ierobežot brīvu gaisa kustību telpā – nemaz nepilda, jo ir nepareizi iestrādātas.
Vēl pirms aptuveni 10 gadiem, kad Latvijā sākās logu nomaiņas bums, parastam lietotājam nebija skaidrs, kādam jābūt pakešu logam, bet tos mainīja, jo tie izskatījās labāk un tas «piederēja pie eiroremonta». Diemžēl, mainot logus, reti kurš domāja, kādi būtu to parei zie raksturojumi un iebūves kvalitātes prasības.
3. attēls
Hannobad 3E lente pēc izplešanās.
4. attēls
Lentes iestrāde logailē.
Pašiem logiem jau nav nekādas vainas, diemžēl nepareiza ailu apdare rada lielus siltuma zudumus, un ražotāja noteiktie augstie loga komplekta siltuma pretestības koeficienti uz papīra praksē nedod vēlamo efektu.
Kā piemēru var aplūkot termogrāfijas rezultātu nepareizi iestrādātām logailēm (1. attēls). Lai sasniegtu maksimālu loga iebūves konstrukcijas energoefektivitāti un siltuma noturību,
jānodrošina tehnoloģiski pareiza logu konstrukciju montāža. Diemžēl logu montāžas kvalitāte Latvijā stipri pieklibo. Lai logi veiktu savas pamatfunkcijas, jānodrošina ilgmūžīgs montāžas risinājums, kura galvenais priekšnoteikums ir kvalitatīvu materiālu izmantošana un atbilstoši veikts montāžas savienojums.
Ja loga montāža aprobežojas tikai ar loga ieenkurošanu un nostiprināšanu vecajā ailē ar montāžas putām, nevar cerēt uz labu iznākumu.
Visizplatītā kā kļūda ir iemontēt loga rāmi sliktos laika apstākļos, kad ārā ir zema gaisa temperatūra. Tādējādi montāžas putās nonāk mitrums, ar laiku sala ietekmē tās sabirst, līdz ar to būvsavienojums zaudē siltumizolācijas īpašības. Un atkal veidojas veco koka logu sindroms ar dabisko gaisa padevi – infiltrāciju.
Logu blīvums ir viens no energoefektivitātes pasākumu pamatprincipiem, bet nepareiza logu montāža rada negatīvu, nevis pozitīvu efektu.
Logu ailu iestrāde ar lentēm
Ar nožēlu jāatzīst, ka retais ieskatās loga nodošanas akta pielikumā – loga pasē jeb ekspluatācijas rekomendācijas ieteikumos (ja montāžas firma tādu vispār izsniedz). Loga pasē parasti ir uzrakstīts, kādi darbi jāveic pastāvīgi. Tie ir nelieli uzturēšanas darbiņi, lai PVC jeb «pakešu» logs un tā vēršanas, blīvēšanas mehānismi pildītu savu uzlikto funkciju, tas ir, lai vērtne būtu viegli aizverama un atverama visās paredzētajās pozīcijās.
Nepareizās montāžas trūkumi parādās ilgtermiņā. Parasti, mainoties gaisa temperatūrai, starp loga rāmi un iestrādāto aili rodas plaisas, logs, lai arī minimāli, maina savus izmērus, tādējādi mikroskopiski «nostaigājot», un pēc vairākiem gadiem izveidojas mikroplaisas starp siltumizolācijas putām un loga aili vai profilu. Bieži vien logailes apdare netiek pabeigta, tāpēc ar gadiem ultravioleto staru un vairāku sasalšanas un atlaišanās ciklu ietekmē putas zaudē savas īpašības un sabirst. Lai izvairītos no šādām problēmām, labāk izmantot logu montāžas šuvju hermetizēšanu ar divu veidu lentēm un kā starpblīvējumu izmantot akmensvates pildījumu. Katra lente pilda savu funkciju: iekšējā paredzēta tvaika izolācijai, aiztur siltā gaisa izplūšanu no telpas caur montāžas šuvi un novērš kondensāta veidošanos izolācijas slānī, ārējā kalpo starpblīvējuma (putu slāņa vai akmensvates) hidroizolācijai, jo pasargā šuvi no atmosfēras mitruma un ventilē to. Pirms loga ielikšanas pie rāmja ārējās daļas jāpielīmē speciāli izgatavota plāna lente, kas nelaiž cauri mitrumu, bet izlaiž tvaikus. Savukārt pēc loga ielikšanas pa perimetru uzlīmē speciālu tvaika izolācijas lenti. Tā nodrošina montāžas šuvju aizsardzību pret pelējumu un kondensātu, līdz ar to paildzina loga kalpošanas laiku. Pareiza loga montāža nodrošina loga stiprinājumu nemainīgumu padsmit gadu garumā.
Tikai pēc lenšu uzlīmēšanas šuves starp loga rāmi un sienu var pildīt ar blīvējošu materiālu, piemēram, montāžas putām vai, vislabāk, ar akmensvati.
Eiropā bieži sastopamas arī citāda veida logu blīvēšanas lentes. Var izmantot tādas, kas pēc loga ielikšanas izplešas. Šādas lentes nostiprina logu rāmjus un aizdrīvē spraugas līdzīgi montāžas putām. Pēc iestrādāšanas tās izplešas un aizpilda spraugu. Specifiskais materiāls jebkuros laika apstākļos pasargā loga rāmju virsmu no mitruma. Šis materiāls ir higroskopisks, tas atgrūž mitrumu un lieliski kalpo jebkādā āra gaisa temperatūrā. Sākotnēji materiāls ir kā lente, bet pēc iestrādāšanas tas izplešas (2. un 4. attēls) un aizpilda visas brīvās logailes rievas. Šai lentei ir vairāki pielāgošanās biezumi, platumi un garumi, ko var izmantot attiecīgajā situācijā. Lentes jāiestrādā putu vietā kā starplika (3. attēls). Ar vienu no ražotājiem, kas izplata dažāda veida blīvējošo materiālu lentes, var iepazīties mājaslapā www.hanno.com.
Tehnoloģijas strauji mainās, un iepriekš liktie trīs kameru logu rāmji jau ir vēsture, jo tehnoloģiski nav tik labi un kvalitatīvi kā mūsdienu piecu vai septiņu kameru logu rāmji. Tātad, tiekot līdz ēku renovācijai, kurā iekļaujas arī augstās prasības pēc logu nomaiņas pret trīskāršo stiklojumu ar selektīvo pārklājumu, faktiski sanāk, ka relatīvi nesen ieliktie logi nemaz tik moderni un labi vairs nav, jo pirkšanas brīdī mazliet ietaupīts arī uz šīm niansēm.
Novecojušie un nepareizi iestrādātie materiāli tiek izmesti, lai kārtējo reizi apmainītu pret jauniem, it kā labākiem.
Par CO2 izmešiem, kas rodas, izgatavojot jaunos produktus, piemirstam.
Reinis Ziemeļnieks,
siltumapgādes un ventilācijas sistēmu inženieris
LLU, LIF Arhitektūras un būvniecības katedras lektors
PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA:
