KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ekskluzīvajā intervijā portālam www.building.lv – par iedzīvotāju sūdzībām par pašvaldību būvvalžu amatpersonu prettiesiskajām darbībām un par izplatītākiem korupcijas riskiem būvniecībā, par to, ka valsts būvinspektors drīkst savienot 17 amatus vienlaicīgi, un par „savējo” sindromu mazajās pašvaldībās, par normatīvo aktu dažādu interpretēšanu un par to, kas jādarā lai mazinātu korupciju.
2011.gada maijā KNAB veicis korupcijas risku analīzi par būvniecības procesu uzraudzību būvatļauju izsniegšanas posmā Latvijas pašvaldībās. Tiek minēts, ka uz korupcijas risku analīzes nepieciešamību norāda arī KNAB saņemtās Latvijas iedzīvotāju sūdzības par pašvaldību būvvalžu amatpersonu iespējamām prettiesiskajām darbībām. Kāds raksturs bija šīm sūdzībām?
Korupcijas risku analīzes kontekstā iedzīvotāju sūdzībām bija vairāk indikatīvs raksturs, jo lielā daļā iedzīvotāju iesniegumu un vēstuļu bija pausti pārmetumi būvvaldes darbam, taču netika sniegta pietiekama informācija, lai birojs uzsāktu pārbaudes un amatpersonas varētu saukt pie atbildības. Sūdzību raksturs un saturs iesniegumos ir atšķirīgs. Gan par nelikumīgu būvniecību un pieļautajām nelikumībām būvniecības procesā vai objektu nodošanā ekspluatācijā, gan par būvvaldes amatpersonu iespējamo korumpētību vai interešu konfliktu.
Kādi apstākļi nosaka korupcijas un kukuļošanas izplatību būvniecībā Latvijā? Kādi korupcijas riski būvniecības jomā ir izplatītākie?
Labvēlīgus apstākļus korupcijas izplatībai būvniecībā rada dažādi – gan ārējie, gan iekšējie faktori. Pirmkārt, salīdzinoši ar citām jomām liels finanšu apgrozījums būvniecības nozarē palielina varbūtību lielu ekonomisko interešu klātbūtnei būvniecības plānošanā un realizēšanā.
Otrkārt, būvniecības uzraudzības jomā korupcijas riskus rada amatpersonām piešķirtais varas monopols un nozares speciālistu konkurences trūkums, kas būvvaldes amatpersonām ļauj strādāt vairākos darbos. Piemēram, KNAB pērn konstatēja, ka kādas pašvaldības būvinspektors vienlaicīgi savienoja 17 amatus. Pie tam, ļoti mazais atbildīgo amatpersonu skaits rada lielu interešu konflikta iespējamību.
Ir konstatēti arī gadījumi, kad būvvalžu amatpersonas, veicot kontroles funkcijas, pieņem lēmumus par savu darbu. Piemēram, būvvaldes vadītājs, kā SIA pārstāvis izstrādā būvprojektu, kuru pēc tam pats apstiprina vai izdod būvatļauju savai laulātajai un pēc tam pieņem būvobjektu ekspluatācijā.
Kā būtiskākos korupciju veicinošos iekšējos faktorus jāmin būvvalžu amatpersonu tiešais vienpersoniskais kontakts ar būvdarbu izpildītājiem un pasūtītajiem, kad nav nošķirta konsultēšanas un lēmumu pieņemšanas funkcija. Turklāt pārsvarā būvinspektori vieni apseko būvniecības objektus. Jāsecina arī tas, ka atsevišķās būvvaldēs ir nesamērīgi liels uzticēto funkciju un darba apjoms, bet nepietiekami cilvēkresursi. Arī daudzu būvvalžu ierobežotie finanšu resursi liedz tām veikt būvobjektos regulārus apsekojumus. Mazās pašvaldībās lielu lomu spēlē arī „savējo” sindroms.
Līdz ar to trīs lielākie korupcijas riski būvniecībā ir saistīti ar rīcības brīvību, pastāvot arī kukuļošanas riskam, resursu trūkumu, kā arī ar personisko vai mantisko ieinteresētību.
Divus gadus atpakaļ, no 2009.gada 1.jūlija, pārtrauca savu darbu Valsts būvinspekcija, un VBI pienākumi būvniecības uzraudzībā un kontrolē tika deleģēti pašvaldību būvvaldēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Vai šīs struktūrizmaiņas ir mazinājušas ārējās kontroles iespējas?
Pilnīgi noteikti arī ārējās kontroles mazināšana ir veicinājusi labvēlīgus apstākļus korupcijas riskiem būvniecībā. Efektīvas ārējās kontroles, kā arī iekšējās kārtības noteikumu trūkums kā korupcijas risku veicinošs faktors visvairāk izpaužas situācijās, kad būvvaldei ir jāuzrauga pašvaldības – sava darba devēja būvobjektu celtniecība, pie tam saņemot „spiedienu no augšas”.
Kādas vājās vietas ir likumdošanā? Cik bieži tā ļauj interpretēt nolikumus un normas dažādi? Kādi dokumenti un kā tie jāpapildina, lai mazinātu korupcijas riskus?
Savā praksē esam konstatējuši normatīvo aktu dažādu interpretēšanu. Tā, piemēram, būvvaldes amatpersona var atzīt vai neatzīt nepieciešamību ierosināt pašvaldībai lemt par jaunu saistošo teritoriālplānojumu un noteikumu vai to grozījumu izstrādāšanu, lai arī saskaņā ar privātpersonas iesniegumu ir pamatota nepieciešamība to darīt.
Vai, piemēram, pastāv iespēja, ka būvvaldes amatpersona neizvirza plānošanas arhitektūras uzdevumā tādas prasības, kuras, iespējams, ieinteresētajai amatpersonai būtu grūti izpildīt.
Tāpēc šis jautājums ir jāskata kompleksi. Lai mazinātu korupcijas riskus būvniecībā, nepieciešams stiprināt ārējo un iekšējo kontroli. Iedzīvotājiem būtu aktīvāk jāziņo KNAB par novērotajiem koruptīvajiem pārkāpumiem, tāpat pašvaldību vadītājiem ir jākontrolē, vai būvvaldes amatpersonas nepiedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz radiniekiem vai biznesa partneriem. Pašvaldībām jānodrošina lielāka atklātība ar būvniecības plānošanas jautājumiem saistītajās procedūrās, kā arī jāizstrādā atbilstoša iekšējā kārtība amatpersonu rīcībai situācijās, kad tām dod dāvanas vai pateicības. Būvniecības kontroles sistēmā būtu jāpanāk izmaiņas, lai novērstu interešu konflikta situācijas, kad būvinspektoram vienpersoniski jāvērtē pašvaldības būvobjektu celtniecības tiesiskums.
Savukārt normatīvajos aktos ir skaidri jādefinē administratīvā soda apmērs par būvniecības jomā pieļautajiem pārkāpumiem. Tāpat būtu jāparedz arī minimālās nepieciešamās būvinspektoru darbības un to regularitāte, kontrolējot būvniecības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī skaidri jānosaka pārbaužu dokumentu uzkrāšanas un reģistrēšanas kārtība.
Teksts: Andrejs BEĻAJEVS
