Jau devīto gadu Latvijā veiksmīgi darbojas karstās cinkošanas uzņēmums “Baltic Zinc Technics”. Par tā panākumu atslēgu portālam building.lv stāsta uzņēmuma komercdaļas vadītājs Māris Goldšteins. Nedaudz vēstures
Uzņēmums “Baltic Zinc Technics” dibināts 1998. gadā. Tā vienīgais īpašnieks ir Dānijas akciju sabiedrība “Herning Varmforzinkning”, kurai pieder viena no lielākajām karstās cinkošanas ražotnēm Dānijā. “Dānijas uzņēmumam tolaik bija ievērojama pieredze, un viņš meklēja jaunu tirgu tālākai attīstībai. Kad tas konstatēja, ka Latvijā šādas ražotnes nav, tādēļ izvēlējās tieši mūs. Jā, tolaik karstā cinkošana notika kuģu ražotnes uzņēmumā, bet tolaik ražošanas jauda bija nesalīdzināma ar to, ko mēs darām tagad,” stāsta M. Goldšteins. Kādu laiku uzņēmumam “Baltic Zinc Technics” bija arī meitas uzņēmums Lietuvā, tomēr tam bija tikai ofisa funkcijas. Tajā tika noslēgti līgumi, savāktas konkrētās cinkojamās detaļas un vēlāk transportētas uz Latviju, kur veicām karsto cinkošanu. Taču ar laiku Latvijas tirgus attīstījās tik strauji, ka uzņēmuma ražošanas jauda nespēja apkalpot abus tirgus. Tādēļ Lietuvas filiāli nācās slēgt.
Celtniecības konstrukcijas, elektroražotāji, ceļu būves un tiltu konstrukcijas, lauksaimniecības inventārs, transporta nozares dažādas detaļas, kuģiem un kuģu remontam nepieciešamās konstrukcijas – tā ir galvenā nomenklatūra, kuru uzņēmums apcinko.
Arī tagad – pēc gandrīz 10 firmas pastāvēšanas gadiem Latvijā, “Baltic Zinc Technics” ar nopietniem konkurentiem tirgū nav sastapušies. “Dažādas firmas pašlaik strādā kā starpnieki, bet mēs esam vienīgie, kas ar karsto cinkošanu nodarbojamies tepat uz vietas – Latvijā. Mūs sasniegusi informācija, ka gada beigās savu darbību sāks vēl kāda firma, kas arī karsto cinkošanu veiks tepat uz vietas, bet pagaidām nopietnu konkurenci nejūtam,” atzīst M. Goldšteins. Pašlaik šajā nozarē ir ļoti liels pieprasījums – tik liels, ka ar visu pat netiekam galā, tādēļ uzņēmums ļoti neskumst, ka gada beigās tam, iespējams, pievienosies konkurents. Tas tikai veicinās “Baltic Zinc Technics” attīstību.
Bet pagaidām, lai arī cik nežēlīgi tas neizklausītos, uzņēmuma veiksmes pamatā ir bezkonkurences apstākļi, kas patlaban pastāv šajā nozarē. Uzņēmuma apgrozījums nepārtraukti palielinās. No iespējamajiem konkurentiem uzņēmumam baiļu nav. “Šobrīd klientu pietiks visiem. Turklāt prognozēju, ka paies pusgads, iekams konkurējošais uzņēmums iemācīsies strādāt. Savukārt mēs pa to laiku būsim arī izdomājuši, kā savas līderpozīcijas noturēt. Nezinu, kā jūtas mūsu īpašnieks – dānis, bet es kā darba ņēmējs nesatraucos par konkurenci. Tad varēsim salīdzināt, kā strādājam, varēsim lielīties, ja esam labāki, vai arī, ja būsim sliktāki, zināsim, kas mums vēl jāmācās,” stāsta M. Goldšteins.
Videi draudzīgā karstā cinkošana Karstā cinkošana ir videi draudzīga metode, kas pasargā tērauda izstrādājumus no korozijas. Ražošanas procesā neveidojas tehnoloģiskie atkritumi, kas varētu piesārņot vidi. Atsevišķās skābes, kas rodas procesa laikā, savāc firmas, ar kurām uzņēmums noslēdzis līgumu par ķīmisko atkritumu savākšanu. Nekas nekur netiek izliets. Kā norit pats cinkošanas process? Pirms sākt cinkot, metāla konstrukciju attauko, noņem no tās rūsu.
Tad cinka kārta, kas izveidojas tērauda izstrādājumu iegremdējot šķidrā cinkā, pārklāj tērauda izstrādājumu no visām pusēm, kā arī cauruļveida izstrādājumu iekšpusi un ārpusi. Šis pārklājums ir piekausēts pie tērauda virsmas, izveidojot cinka un tērauda sakausējumu. Tas veido izturīgu, ilgi kalpojošu un necaurlaidīgu pārklājumu, kas aizsargā tēraudu ar elektroķīmiskās sistēmas palīdzību. Viens gan jāsaka – cinkotās detaļas iespējamo lielumu ierobežo cinka vannas izmērs. Tas ir viens no mīnusiem, ar kuriem jārēķinās.
Cinkotās virsmas izturība atkarīga no pārklājuma biezuma, kā arī metāla ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, vides agresivitātes. Ja cinkotā detaļa atradīsies skābā, sāļā, sārmainā vai abrazīvā vidē (piemēram, smiltīs), cinks var ātrāk nolobīties. Bet jebkurā gadījumā var rēķināties, ka 10 gadus tas vismaz būs izturējis. Ja šie blakus faktori netraucē, konstrukcija pret koroziju tiek pasargāta pat 25 gadus. Tad, ja nepieciešams, metālu var arī otrreiz pārcinkot.
Jūtams darbaroku trūkums Lai tiktu galā ar apjomīgo pasūtījumu, ik dienu uzņēmumā tiek nodarbināti ap 90 darbinieku, to skaitā aptuveni 30 ir administratīvie darbinieki. “Jā, uzņēmums ir izjutis cilvēku izceļošanu uz Īriju. Tādēļ paaugstinām algas, lai nezaudētu un piesaistītu darbiniekus. Taču – ja agrāk starp iespējamajiem darbiniekiem izvēlējāmies labākos, tad tagad pieņemam gandrīz visus, kas izteikuši vēlmi strādāt.
Mūsu prasības gan tādēļ nav samazinājušās – galvenais, lai cilvēks ir apzinīgs un akurāts. Pārējo visu var iemācīties. Taču pietiek tikai kādam darba dienā būt iereibušam, un mums jau ir kāda vakance. Esmu ievērojis, mūsdienās strādnieki vairs nebaidās lietot alkoholu darba vietā, pret to izturas diezgan vienaldzīgi, jo zina – ja pazaudēs šo darbu, būs atkal cits. Valstī taču ir tik daudz brīvu darbavietu,” situāciju darba tirgū raksturo M. Goldšteins.
Nākotnes ieceres
Uzņēmums nesēž rokas klēpī salicis un negaida, kad konkurents norādīs uz viņa kļūdām. Jau tagad tas strādā, lai pilnveidotos. “Plānojam nākamo divu gadu laikā uzbūvēt jaunu rūpnīcu, kas atradīsies Olainē. Tādējādi varēsim apkalpot vēl lielāku tirgus daļu,” tuvākos uzņēmuma mērķus pauž M. Goldšteins.
Fakti: * “Baltic Zinc Tehnics” ražošanas platība – 3435 m2.
* Uzņēmums ir Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas biedrs.
* Maksimālā ražošanas jauda – 45 tonnas apstrādāta tērauda diennaktī.
* Uzņēmumā nodarbināti ap 90 darbinieku.
* Cinkošanas cena atkarīga no cinkojamā tērauda virsmas un svara attiecības, kā arī no cinkošanas tirgus situācijas pasūtījuma brīdī. Cinka cena veido cinkošanas izmaksu nozīmīgāko daļu. Cinka cena svārstās atkarībā no konkrētās cinka tirgus situācijas pasaulē. Cena tiek noteikta par cinkojamo izstrādājumu svaru pēc cinkošanas. Tas nozīmē, ka, aprēķinot izmaksas, pie sākotnējā melnā metāla svara jāpieskaita vidēji 5 procenti, ko veido cinka pārklājuma svars.
