Koki augot var sasniegt ievērojamu vecumu, taču koksne, ko izmanto būvniecībā pēc koka nociršanas, kā jebkurš organiskas dabas materiāls, noteiktos apstākļos var zaudēt izturību un nenodrošināt paredzēto kalpošanas laiku.
Koksni nepieciešams aizsargāt
Koksne reaģē uz atmosfēras apstākļiem – mitruma un temperatūras izmaiņām, saules ultravioleto starojumu, vēju un putekļiem. Minēto faktoru iedarbības kopums veicina koka virsmu lēnu degradāciju – noārdās un izskalojas koksnes sastāvdaļas, virsma kļūst mīksta un pūkaina, iegūst nepievilcīgu pelēkbrūnu toni. Tomēr vislielākās bažas rada apdraudējums no bioloģiskajiem noārdītājiem – dažādiem mikroorganismiem, galvenokārt sēnēm, baktērijām un kukaiņiem.
Koksnes aizsardzības mērķis – nodrošināt optimālu tās kalpošanas ilgumu.
Tas nozīmē, ka ne tikai koka jaunbūves, bet arī visas būvdetaļas, dārza mēbeles, žogi, terases un citi priekšmeti no koka ir pienācīgi jāaizsargā.
Izvēles nosacījums – ekoloģija
Par kokmateriālu aizsardzību ir daudz rakstīts un diskutēts. Tirdzniecībā pieejami neskaitāmi sintētiskie koksnes aizsardzības līdzekļi. Tomēr, izvēloties aizsardzības līdzekli savā īpašumā esošai koka ēkai, sētai, dārza mēbelei vai kam citam, cilvēki arvien vairāk uzmanību pievērš tam, lai izvēlētais līdzeklis būtu dabiskas izcelsmes – ekoloģisks – bez alerģiskas izcelsmes ķīmiskiem produktiem.
Cilvēkiem ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka izvēlētais koksnes aizsardzības līdzeklis nenodarīs postu ne apkārtējai videi, ne cilvēku veselībai, ne aizsargājamai konstrukcijai.
Viens no tradicionāli populārākajiem un efektīvākajiem paņēmieniem, kā koku aizsargāt dabai draudzīgā veidā, ir virsmu apstrādāt ar materiāliem, kas samazina ūdens uzsūkšanos, piemēram, eļļu. Pareizi izvēlēta eļļa un kvalitatīvi veikta apstrāde uzlabo koksnes virsmas īpašības, novērš samitrināšanos, tajā pašā laikā netraucējot kokam «elpot». Tieši pēdējos gados eļļas kļūst arvien populārākas, tās vērtējamas kā lielisks līdzeklis, kas ne tikai saglabā, bet arī vizuāli uzlabo koksnes dekoratīvās īpašības.
100% ekoloģiskā lineļļa
Lineļļa ir pazīstama jau kopš 13.–14. gadsimta, bet vislielāko popularitāti tā sasniedza 18. un 19. gadsimtā. Lineļļa ir pilnīgi naturāls produkts un nekaitīga apkārtējai videi. Koksnes pārklāšanai izmanto auksti (mehāniski) spiestu linsēklu eļļu. Šī tehnoloģiskā paņēmiena priekšrocība attiecībā pret ekstrakcijas ceļā iegūto eļļu ir tās mazie molekulu izmēri. Tas nodrošina neticami labu lineļļas iesūkšanos kokmateriālā – līdz pat 2 mm, padarot pārklāto virsmu nodilumizturīgu un izturīgu pret mitrumu, trupi un plaisāšanu. Lineļļa ieteicama jebkuru koka virsmu pārklāšanai, kas atrodas iekštelpās, – grīdu, sienu un mēbeļu pat koka virtuves trauku, koka rotaļlietu u.c. izstrādājumu apstrādei.
Dabiska lineļļa ir bezkrāsaina, pārklātā virsma paliek vizuāli daudz izteiksmīgāka, ar izceltu koksnes tekstūru. Bet tas nebūt nenozīmē, ka nav iespējams iegūt tonētu eļļu. Toņu gamma ir samērā plaša – dažādu nokrāsu šokolādes brūni, oranži, dzelteni, pat zaļgani un rozīgi toņi.
Jāpiebilst, ka eļļas tonēšanai tiek izmantoti tikai dabiskas izcelsmes pigmenti.
Tehnoloģija atkal ir pazīstama jau simtiem gadu, jo tiek izmantots paņēmiens no laika, kad sintezētu pigmentu vispār nebija. Visi pigmenti bija neorganiskas dabas – pārsvarā smago metālu sāļi un minerāli.
Turklāt pigments no dabiskiem produktiem neiesūcas koksnē, bet veido vēl papildu aizsardzības slāni.
Lineļļas koka krāsas – jau gadsimtiem ilgi
Koksni, kas atrodas āra apstākļos – ēku fasādes, terases, dārza mēbeles, sētas u.c., nedrīkst apstrādāt ar tīru lineļļu. Lineļļa, kurai nebūs pievienoti citi komponenti, nepildīs aizsargājošo funkciju.
Ļoti labi funkcionālie un vizuālie rezultāti ir sasniedzami, ja darbam izmanto lineļļas koka krāsu, kuras sastāvā ir lineļļas un darvas maisījums.
Šāds maisījums kokam piešķir antiseptiskas īpašības – aizsardzību pret sēnīti, kā arī aizsardzību pret ultravioleto starojumu, kas neļauj kokam zaudēt dabisko izskatu.
Krāsas sastāvs nav izvēlēts nejauši – darva ir viens no retajiem dabiskajiem fungicīdiem, kas efektīvi neitralizē mikroorganismu attīstību, un lineļļas mazā izmēra molekulas ir piemērotākais «nesējs» koksnes piesūcināšanai.
Šādā veidā nokrāsotā koksne ir arī aizsargāta pret pelējumu.
Krāsa paredzēta koka virsmu – koka logu rāmju, durvju, ēku koka fasāžu, koka paneļu, dārza mēbeļu, terašu un citu virsmu krāsošanai, bet var krāsot arī minerālvirsmas (apmetumu, betonu). Krāsa piemērota arī iekšdarbiem.
Tīrā veidā lineļļas koka krāsa ir izteikti dabiskos toņos, kas variē no zeltaini brūna līdz ļoti tumši brūnam. Arī lineļļas krāsu toņi tiek dažādoti pievienojot dabiskos pigmentus.
Svarīgs nosacījums – pareiza uzklāšana
Pareizi uzklāta āra apdares lineļļa spēj kalpot ievērojamu laiku – ir zināmi gadījumi, kad iekštelpās tas sasniedzis pat 250 gadus. Āra apstākļos pie normāliem ekspluatācijas nosacījumiem, lineļļas krāsas klājums kalpo līdz 10 gadiem un vairāk.
Pareiza uzklāšana sākas ar apstrādājamās virsmas sagatavošanu – tai jābūt tīrai un sausai; ja ir nepieciešamība, to slīpē un balina, sveķainas vietas notīra ar vaitspirtu; ja tiek apstrādātas jau iepriekš krāsotas virsmas, tās vispirms attīra no vecās krāsas, putekļiem un netīrumiem.
Maksimālais koksnes mitrums nedrīkst būt augstāks par 21%. Liela nozīme ir arī gaisa mitrumam – tam jābūt ne augstākam par 80%.
Virsmas gruntēšana pirms krāsošanas nav nepieciešama.
Eļļas vai lineļļas-darvas krāsa jāklāj vismaz divās kārtās; nosacījums – lai koksne būtu pilnībā piesūcinājusies. Pārklājumu uz virsmas plānā slānī klāj ar mīkstu otu vai rullīti. Pēc aptuveni 24 stundām uz virsmas uzstrādā otro kārtu lineļļu, ļaujot nobeigties pilnīgai virsmas piesātināšanai. Lieko lineļļu noslauka ar lupatiņu un virsmai ļauj žūt. Lielākais lineļļas krāsas trūkums ir tas, ka tā lēni žūst, jo tieša žūšana nemaz nenotiek – tā ir ļoti lēna eļļas oksidatīva polimerizācija gaisa skābekļa iedarbībā.
Otro reizi nav vēlams pārspīlēt ar krāsas daudzumu, īpaši, gludi ēvelētiem apdares dēļiem, pretējā gadījumā pāri palikusī krāsa var neiesūkties kokā un sakaltusi palikt uz koka virsmas.
Lineļļas patēriņš uz kvadrātmetru ir ļoti neliels – 200–250 g, krāsojot divas reizes, bet, protams, jāņem vērā koka suga, materiāla mitrums, līdz ar to patēriņš var mainīties.
Pirms darbu sākšanas eļļu nepieciešams labi saskalot un uzsildīt. Silta lineļļa labāk iesūcas materiālā. Šo darbu labāk veikt uz elektriskas plīts, jo eļļa ir pakļauta uzliesmošanai.
Krāsu apmaisīt sildīšanas laikā ir īpaši nozīmīgi, ja tās sastāvā jau iepriekš bijis pievienots pigments. Pigments ir smagākā frakcija, kas maisījumā nogrimst.
Kā jebkurā darba procesā nepieciešams ievērot drošības nosacījumus.
Darba vietai ir jābūt labi ventilējamai. Krāsas jāuzglabā bērniem nepieejamās vietās.
Darbarīkus vislabāk tīrīt ar terpentīnu vai spirtu, bet benzīnu neizmantot. Darba laikā ar eļļu jāievēro ugunsdrošības un apkārtējās vides aizsardzības noteikumi. Lineļļā samērcētas lupatas var pašaizdegties, tāpēc tās vislabāk uzreiz iznīcināt sadedzinot. Lineļļu un tās blakusproduktus nedrīkst izliet augsnē, kanalizācijā vai ūdenstilpēs. Šķidrie atlikumi jānodod bīstamo vielu utilizācijas punktos. Vislabāk linsēklu eļļu uzglabāt aukstā, tumšā vietā, noslēgtā stikla traukā, jo tā ir jutīga pret karstumu, skābekli un gaismu.
Speciālists iesaka
Viens no ekoloģisko lineļļas koka krāsu «Ecolin» piegādātājiem Latvijā ir SIA «WPC- Wood Protect Company». Kaut arī uzņēmums ir salīdzinoši jauns būvmateriālu tirgū, tomēr piedāvātā produkcija ir guvusi popularitāti.
Viens no pamanāmākajiem objektiem, kurā izmantotas ekoloģiskās lineļļas koka krāsas, ir eko ciemats «Amatciems», kur vairākums ēku un terašu ir krāsotas ar «Ecolin» ekoloģiskajām krāsām. Protams, vēl «Ecolin» krāsas izmantotas koka māju nokrāsošanai visā Latvijā. 2010. gadā ar «Ecolin» lineļļas un darvas krāsām tika nokrāsotas aptuveni 200 koka būves.
Uzņēmums «WPC- Wood Protect Company» nodarbojas ar koka krāsu un ķimikāliju pārdošanu Latvijā un Skandināvijā. Uzņēmums piedāvā gan ekoloģiskas lineļļas koka krāsas «Ecolin», gan profesionālus koka aizsarglīdzekļus, koka antiseptiķus un balinātājus. Droši var apgalvot, ka, izmantojot visu kokam paredzēto ķīmijas klāstu, SIA «WPC» spēj piedāvāt klientiem labāko risinājumu kompleksai koka aizsardzībai ņemot vērā visus faktorus.
Konsultēja SIA «WPC» un lineļļas koka krāsu «Ecolin» pārstāvis Latvijā Artūrs Knopkens.
Vai zinājāt, ka
Darvas dedzināšana Latvijas teritorijā vēl 19. gadsimta vidū bija īpaši šī darba pratēju – «darvdeģu» rokās. Darvas ražošanai lietoja priedes, bērza un apses koku celmus. Kad vajadzīgais materiāla daudzums bija sagādāts, atlasīja kurināšanai nepieciešamo, bet celmus sīki saskaldīja un noteiktā kārtībā sakrāva pārtvaices telpā. Pēc tam aizmūrēja lūku un cepļa «galvu» nozieda ar šķidriem māliem, aizblīvējot visas iespējamās plaisas. Kurtuvi piekrāva ar malku un sāka kurināt.
Pēc 1,5–2 dienu ilgas nepārtrauktas kurināšanas bedrē esošā silē sāka tecēt brūns darvains ūdens. Drīz pēc tam parādījās darva – pabiezs, eļļains, tumšs šķidrums ar īpatnēju smaržu. No viena cepļa ieguva 3–4 lielas mucas darvas. Kā blakusproduktu ieguva koka ogles, kas bija ļoti pieprasītas un labi apmaksātas kalēja darbnīcās. Senatnē ar darvu ēkas nepārklāja, to izmantoja laivu un zvejniecības piederumu apstrādāšanai, ūdenszābaku un citu juhtādas priekšmetu kopšanai. Braucot kokasu ratos, līdzi veda «darvas podu» rumbu un asu smērēšanai. Ja nebija pie rokas darva, izlīdzējās ar kādu glumāku sēni vai vardi...
(Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja raksti – Kurzeme, «Sluju» darvas ceplis)
Vai zinājāt, ka
Klasiskā mākslinieku eļļas krāsa arī ir lineļļa un pigments.
Krāsu pigmenti lielākoties ir dažādu metālu oksīdi, piemēram, rūsa ir dzelzs oksīds, ko smalki samaltā pulverī iemaisa eļļā.
Baltai krāsai izmanto cinka balto (cinka oksīds) vai titāna balto (titāna dioksīds).
Tā saucamā «zviedru krāsa» pēc vecumvecas receptūras tiek gatavota šādi: vārītai lineļļai pievieno rudzu miltus, šķidrās ziepes, rūdu kā pigmentu un dzelzs sulfātu (vitriolu). Tā tiek iegūts piesātināti sarkanbrūnais tonis.
Kāpēc izvēlēties lineļļu vai lineļļas krāsu?
- Aizsargklājums ir lieliska alternatīva ķīmiskām krāsām.
- Tas ļauj kokam elpot un aizsargā no mitruma.
- Klājums nesatur organiskos šķīdinātājus, ir absolūti ekoloģisks – nekaitīgs cilvēka veselībai un apkārtējai videi.
- Lineļļa ir ļoti plāna – sešas reizes plānāka par jebkuru mūsdienu apdares un aizsardzības materiālu.
- Tā labi iesūcas koksnē un labi aizsargā to pret mitrumu un saules UV starojumu.
Teksta autors: Ilona Lūsēna, žurnāls "Būvēt"
