Jumts ir viena no būtiskākajām (ja ne pati būtiskākā) mājas konstrukcijām. Uzliekot mājai sliktu jumtu jūs ļoti saīsināt mājas kalpošanas laiku un otrādi.
Šeit izklāstīsim dažus vispārējus speciālistu ieteikumus jumta būvniecībā.
Jāpiezīmē, ka ar terminu "jumts" jāsaprot, ne tikai jumta segums, bet arī jumta konstrukcija - abas šīs lietas (segums un konstrukcijas) ir savstarpēji saistītas. Katram konkrētam jumta segumam ir piemērojama noteikta jumta konstrukcija. Piemēram, izvēloties jumta segumu, ir jāatceras, ka katru segumu ir pieļaujams uzstādīt uz noteiktām jumta konstrukcijām, noteiktos slīpumos. Pirms iegādāties jumta segumu ieteicams konsultēties pie izplatītājiem, kādām jumtu konstrukcijām un kādiem slīpumiem ir izmantojams izvēlētais segums. Tāpēc par to, kāda būs jumta konstrukcija un kāds segums tiks izvēlēts, vajadzētu domāt laikus, un izvēloties vienu neaizmirst, ka tas ir cieši saistīts ar otru.
Labam jumtam noteikti ir jābūt:
* ugunsdrošam;
* aizsargātam pret atmosfēras iedarbību;
* konstruktīvi izturīgam;
* noturīgam pret vēju un vētrām;
* ūdens necaurlaidīgam;
* ar ilgu kalpošanas laiku;
* ātri un ērti remontējamam.
Bieži cilvēki taisa nepamatoti sarežģītus jumtus un tādējādi palielinot to izmaksas. Reizēm tiek izveidotas sarežģītas konstrukcijas, kas apgrūtina jumta ieklāšanu pazeminot tā kvalitāti. Šeit mēdz grēkot arī projektētāji. Uztaisot fasādei kādu liekumu, izvirzījumu, problēmas rodas arī jumtam. Un, protams, katrs jumta sarežģījums (lauziens) rada papildus izmaksas.
Noteikti jādomā arī par jumta slīpumu. Jo lielāks slīpums- lielākas izmaksas. Piemēram, izvēloties starp 30 vai 45 grādu slīpumu jumtiem, izmaksas (materiālam) atšķirsies par 15 %. Bet stāvāks jumts labāk novadīs nokrišņus, kas, protams, izslēdz iespēju, ka tas sāks kādā brīdī tecēt.
Plakanie un slīpie jumti...
- Pēdējā laikā arvien vairāk sāk veidot arī plakanas konstrukcijas jumtus, uz kuriem liek bitumena segumu. Tas, protams, samazina jumta seguma izmaksas (iziet mazāk materiāla, materiāls ir lētāks), bet ir jāņem vērā, ka šim jumtam ir nepieciešama ļoti stingra konstrukcija apakšā (parasti betona vai dzelzsbetona paneļu pārsegums) un arī tiek zaudētas telpas- nav iespējams izbūvēt bēniņus.
- Padomju laikā, kad plakanajiem jumtiem bija pieejams tikai ruberoīds, tas kalpoja īsu laiku. Ik pēc diviem gadiem tas praktiski bija jāliek no jauna. Šobrīd materiāli ir palikuši labāki. Rūpnīca jau tiem dod 10- 15 gadu garantiju- patiesībā tie kalpo vēl ilgāk, taču šiem jumtiem kalpošanas faktoru nosaka jumta montāžas kvalitāte – joslu salaiduma vietu apstrāde un pielīmēšanas kvalitāte.
- Privātmājām plakanos jumtus liek reti, parasti liek divslīpņu jumtus, jo cilvēkiem ir vajadzīgas telpas, bēniņi, kuros nolikt mantas vai izbūvēt istabiņas.
- Šobrīd ir iespējams izvēlēties ļoti dažādus jumtu tipus. Daži no tiem: vienslīpnes, divslīpņu, četrslīpņu, ar mansardu, kupolveida, torņveida- ir daudz jumtu veidu un katram no tiem ir savas pielietojamās tehnoloģijas, katram savi konstruktīvie elementi.
- Nokrišņu problēma. Plakanajam jumtam sniegs un nokrišņi paliek uz jumta. Ja jumts ir taisīts pareizi, nokrišņi nekādus kaitējumus nenodara, taču sniegs rada ļoti lielu slodzi. Jumtam var veidot divu veidu noteces- ārējās vai iekšējās. Ārējās noteces ir visiem labi zināmās notekcaurules mājas ārpusē, ko pārsvarā liek slīpajiem jumtiem. Iekšējās- ūdens savācas jumta iekšpusē un pa kanalizācijas stāvvadiem tiek novadīts lejā uz kanalizācijas caurulēm. Jāatzīmē, ka lietus ūdens novadīšanai un kanalizācijai būtu jāizveido atsevišķi stāvvadi.
Bieži vien būvprojektos nav paredzētas teknes un cilvēki tās uzliek nekonsultējoties ar speciālistiem, tādējādi pieļaujot kļūdas. Izvēloties nepareiza diametra teknes, rodas problēmas, ja tās nespēj novadīt visu ūdeni un tas tek pāri. Šeit vajadzētu konsultēties ar noteksistēmu ražotājiem.
Problēmas rodas arī pieliekot teknes nepareizā augstumā - ja tās uzliek par zemu, ūdens no jumta šļācas pāri, ja uzliek par augstu sniegs šļūcot no jumta tās nolauž.
Būvējot jumtu ļoti būtiski ir turēties pie būvprojekta, nevajadzētu veikt nekādas atkāpes no tā- ja paredzēta brusa 100x100, nevajadzētu izmantot brusu 80x80. Nesošajai konstrukcijai ir jābūt pietiekami stingrai, projektētājs to visu ir paredzējis.
Cenšoties salētināt jumta izmaksas, bieži vien izvēlas zarainus, nekvalitatīvus vai slapjus kokmateriālus. Tas var radīt sarežģījumus, piemēram, izmantojot slapju, nepietiekami izžāvētu koku tas vieglāk padodas deformācijām svara iedarbībā, kā arī žūstot sāk vērpties, kas veido konstrukcijās papildus spriedzi. Nesošām konstrukcijām kas tāds nav pieļaujams. Tām jābūt stingrām. Līdzīgi ir ar zarainiem vai bioloģiski bojātiem kokiem- tādus labāk neizvēlēties, jo pēc tam radīsies problēmas, kuru novēršana izmaksās daudz dārgāk nekā, ja sākumā būtu izvēlēts kvalitatīvs materiāls.
Kokmateriālos jābūt mazāk kā 18% mitruma. Slapju koku izmantošana ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām jumtu būvniecībā. Šādi materiāli nav tik izturīgi, jumtam ir jāspēj noturēt ne tikai seguma, bet arī nokrišņu svars. Ja tas netiek ievērots, sekas var būt bēdīgas- jumts var ielūzt.
Visas masīvās konstrukcijas ir jāvieno kopā ar bultskrūvēm. Būvējot jumtu var izmantot apaļās naglas, jo tās mazāk bojā koksni. Četrkantainās naglas virsmu bojā vairāk, bet tām ir lielāka virsma līdz ar to labāka saķere ar koksni, bet nepieciešamības gadījumā tās ir grūti dabūt ārā. Prātīgāk būtu izmantot cinkotās vai nerūsējošā tērauda stiprinājumus. Tie protams ir dārgāki, bet to kalpošanas laiks ir nesalīdzināmi ilgāks.
Jumtu ieteicams netaisīt ziemā- tad kokmateriāli ir sasaluši, ja tajos ir par daudz mitruma. Ja vien tas ir iespējams, jumta taisīšanu vajadzētu ieplānot citos gadalaikos. Ja tomēr tas nav iespējams, pirms naglu dzīšanas sasalušā kokā vajadzētu taisīt urbumu (mazāku par naglas izmēru), lai naglojot nesaplēstu sasalušo koku.
Svarīgi ir paredzēt jumta vēdināšanu. Ir dažādi veidi, kā nodrošināt ventilāciju. Ventilācija ir īpaši nozīmīga skārda jumtiem, jo pretējā gadījumā netiek izvadīts kondensāts, kas bojā skārdu un kokmateriāli paliek slapji. Ļoti labai ventilācijai ir jābūt arī jumtiem, kas ir veidoti no bitumena, vai citiem “neelpojošiem” materiāliem (bitumena šindeļi, viļņotās bitumena loksnes utt.).
Šobrīd būvniecība ir tik daudzveidīga, ka ir grūti runāt par kādām kopīgām tendencēm jumtu būvēšanā. Ēkas paliek arvien sarežģītākas. Jumti arī.
Kādu laiku atpakaļ pieprasītākais bija 30- 40 grādu slīps jumts, vienkāršas un lētas konstrukcijas. Acīmredzot mūsdienās cilvēki ir palikuši turīgāki, jo var atļauties taisīt sarežģītas konstrukcijas, kas ir daudz dārgākas.
Vislētākā konstrukcija ir divslīpņu jumts 30 grādu slīpumā. Tas nav sarežģīts- var uzbūvēt jebkurš namdaris.
Jumtu segumi...
Šobrīd Latvijā daudz tiek izmantoti bitumena šindeļi- tas ir populārs materiāls, jo ar šī seguma palīdzību var diezgan vienkārši izveidot sarežģītas jumta formas, taču šis materiāls nav īpaši piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Šindeļi ātri apaug ar sūnām, it īpaši ja jumts ir ūdens krātuvju un koku tuvumā, kas prasa īpašu un regulāru šī jumta seguma apkalpošanu (tīrīšanu), kas ir ļoti sarežģīts process. Arī jumta konstrukciju izmaksas salīdzinājumā ar paša seguma cenu ir ļoti augstas, kas nepadara šo materiālu par ekonomiski izdevīgu.
Daudz, it īpaši renovācijai, izmanto arī profilētās skārda loksnes, jo tiek uzskatīts, ka ar šo materiālu ir ļoti vienkārši aizvietot šīfera loksnes neaiztiekot pārējās jumta konstrukcijas. Bet ir jāatceras, ka šim jumta segumam ir vissvarīgāk izveidot pareizu zemsegumu un ventilāciju, lai nodrošinātu kondensāta novadīšanu. Ļoti daudz tiek grēkots ietaupot uz pareizajiem jumta koru un stekņu blīvētājiem, kas pie pareizas jumta konstrukcijas nodrošina tā ūdens necaurlaidību un ventilāciju.
Izvēloties šo jumta segumu ir jārēķinās arī ar palielinātu trokšņu līmeni lietus un krusas laikā, kā arī ar to, ka ik pēc dažiem gadiem būs jāpārbauda un pēc nepieciešamības arī jāpārskrūvē skrūves ar, kurām tiek stiprinātas loksnes.
Arvien lielāku popularitāti atgūst arī sevi sen pierādījušie betona un māla dakstiņi. Betona dakstiņi noteikti ir viens no ekonomiski pamatotākajiem jumta segumiem, jo tā cena salīdzinājumā ar dažiem produktiem pat labāka nekā metāla lokšņu un bitumena šindeļu segumu cena, bet kalpošanas laiks mūsu klimatiskajos apstākļos ir nesalīdzināmi ilgāks. Ražotāji piedāvā vismaz 30 gadu garantiju. Latvijā pat sastopami tādi betona dakstiņi, kas ir klāti vēl “Ulmaņlaikos” un kalpo vēl līdz šim brīdim. Māla dakstiņi būs dārgāki, bet to kalpošanas laiks ir vēl 2 līdz 3 reizes ilgāks. Lielāko izbīli cilvēkos rada dakstiņu lielais svars, bet ir vienmēr jāatceras, ka jumtam ir jāiztur daudzreiz lielāka slodze, ko rada sniegs, vējš un citi ārējie faktori. Protams, pirms iegādāties dakstiņus savam jumtam būtu jānovērtē konstrukcijas nestspēja, ko dakstiņu izplatītāji parasti veic bezmaksas.
Vēl dažus desmitus gadus atpakaļ Latvijā ļoti iecienīti bija šīfera segumi. Tagad tos praktiski neizmanto, jo ir atklāts asbesta kaitīgums cilvēka veselībai. Tā vietā šobrīd tiek piedāvātas bezasbesta šķiedrcementa loksnes, kas ļoti līdzinās šīferim, bet par to kalpošanas laiku varēs spriest pēc gadiem 20, jo tā ražošana ir uzsākta salīdzinoši nesen. Arī šī materiāla izmaksas vismaz pagaidām nav tās lētākās.
Jumts ir viens no svarīgākajiem mājas elementiem. Tāpēc jācenšas strādāt ar kvalificētiem jumiķiem, jo tieši viņi prot un pārzina visu, kas saistīts ar jumtiem. Viņi zina, kā izvairīties no iespējamām kļūmēm un panākt maksimāli labus rezultātus.
Cilvēki bieži iedomājas, ka ietaupīs, izmantojot privāto, "melno" brigāžu pakalpojumus. Beigās parasti viss sanāk dārgāk. Oficiālas firmas dod garantiju un atbild par savu darbu kvalitāti.
Raksts tapis sadarbībā ar Renāru Vucānu, SIA Monier
