Sabiedrībā valda uzskats, ka mājas mēbelēm jābūt izgatavotam no naturāliem materiāliem. Bet mūsdienās dizaineri izmanto dažādus plastmasas veidus un polimērus, no kuriem tiek veidoti oriģināli mēbeļu izstrādājumi, kas var kalpot par rotājumu jebkurā interjerā. Tāpēc nav vērts uzreiz atmest domu par plastmasas mēbeļu izmantošanu. Materiāla vēsture
Dizaineri atklāja jaunu materiālu mēbelēm – plastmasu – 20.gadsimta 50.gados. Materiāls iepatikās gan māksliniekiem, gan parastiem lietotājiem, jo tas bija lēts. Turklāt no tā var veidot dažādas formas un izmantot dažādas krāsas, bet koka mēbelēm šāda izvēle nebija pieejama. 50.gados plastmasai kā mēbeļu un interjera materiālam solīja lielu nākotni. Tajos gados galvena mēbeļu prioritāte bija funkcionālitāte, un pēc funkcionālitātes plastmasa ir izdevīgākais materiāls.
60.gados plastmasa iekaroja pusi pasaules, kļuva par iemīļoto materiālu, no tās taisīja visu – mēbeles, dekorācijas, traukus... Plastmasa bija divas galvenas priekšrocības. Pirmkārt, tā bija pieejama ikvienam, jo bija lēta, otrkārt, mēbeles no plastmasas ražoja sērijveidā un ar to varēja nodrošināt daudzas ģimenes.
Pagāja neilgs laika periods un plastmasa vairs nebija tik populāra, jo tai tika atrasti daudzi trūkumi: lēts izskats, neglīti noveco atšķirībā no koka, caur to netiek gaiss, piesārņo planētu ar atliekām, un pats galvenais trūkums – degšanas procesā izdala indīgus tvaikus. Plastmasas izmantošana un plastmasas mēbeļu ražošana tika samazināta.
Bet zinātnieku turpināja pētīt plastmasu un izstrādāt polimērus, kas nebūtu tik kaitīgi. Viņi panāca, ka jauni polimēri izdala ļoti maz kancerogēnu, tie laiž gaisu cauri un tos var pārstrādāt. Galvenie plastmasas trūkumi tika daļēji likvidēti. Trīs polimēri tika atzīti par labākiem un nonāca plašā izmantošanā – polietilēns, polipropilēns un polikarbonāts.
Dizaineri ieraudzīja jaunas iespējas polimēru izmantošanā un mēbeles no plastmasas ieguva jaunu, estētisku vērtību. Dizaineri izvēlējas divus veidus, kā plastmasas materiāli varētu atgriezties plašajā ražošanā. Pirmais veids ir naturālo materiālu imitēšana – dārgas koka šķirnes, marmors, granīts. Cilvēki varēja iegādāties mēbeles vai citus interjera elementus, kas izskatījās dārgi, bet maksāja ļoti lēti.
Otrais veids bija parādīt plastmasas skaistumu. Daži dizaineri negribēja izmantot plastmasu kā materiālu lētai imitēšanai un sāka veidot mēbeles, kurās varēja ieraudzīt visas plastmasas priekšrocības – krāsu toņu daudzumu, virsmas maigumu vai caurspīdīgumu, vai tādu vienkārši tādu virsmu, ko gribās taustīt. Otrais veids izrādījās efektīvāks un perspektīvāks plastmasas atgriešanai mēbeļu tirgū – mūsdienās plastmasa netēlo koku vai metālu, bet rāda savu unikālo skaistumu un pievilcību.
Plastmasas trūkumi Tomēr plastmasai ir trūkumi, ko vēl līdz šim nav izdevies pilnībā likvidēt. Bīstami ir novietot izstrādājumus no plastmasas blakus uguns un siltuma avotiem.
Plastmasas mēbeles nav tik izturīgas, kā mēbeles no dabīgiem materiāliem, bet šo trūkumu var likvidēt, nostiprinot mēbeles ar citiem materiāliem.
Augstāk minētus polimērus (polietilēnu, polipropilēnu un polikarbonātu) nevar gluži uzskatīt par ekoloģiski tīriem materiāliem – tie izdala toksiskas vielas, kaut arī mazākā daudzumā, nekā citi plastmasas polimēri. Zinātnieki un medicīnas darbinieki iesaka ierobežot plastmasas mēbeļu daudzumu telpās, kurās cilvēku uzturās ilgu laiku, jo īpaši ja telpām nav nodrošināta pietiekama ventilācija.
Plastmasas izstrādājumi nav lielākā ekoloģiskā problēma pasaulē, bet tomēr rada zināmas neērtības. Ieteicams necensties izveidot visu interjeru no plastmasas materiāliem un neaizmirst arī par naturāliem – piemēram, koku.
Plastmasas priekšrocības
Plastmasas mēbeles ir lētākās par mēbelēm no dabīgiem materiāliem. Tās arī ir izturīgākas un ilgāk kalpo, tām arī ilgāk turās krāsa. Tās ir vieglāk lietot un tīrīt, turklāt plastmasas mēbelēm ir mazāki izmēri, kas ir būtiskā priekšrocība nelieliem dzīvokļiem.
Plastmasas mēbelēm ir plašākā formu un krāsu izvēle.
Plastmasas mēbeles ir gan izturīgas, gan ļoti plastiskas, tām ir izturīgākas formas, jo parasti mēbeles tiek veidotas no viena gabala, bez savienojumiem.
Mūsdienās dizaineri izmanto dažādu materiālu savienojumus. Piemēram, daļa no krēsla tiek veidota no plastmasas, bet daļa no mīkstiem materiāliem. Tualetes galdiņu veidošanai tiek izmantoti stikla, koka un plastmasas materiālu kombinācijas. Tas dot iespēju radīt patiešām unikālās mēbeles un interjera elementus, kas var padarīt dzīvokļi par pasakainu vietu.
Plastmasas izstrādājumu izmantošana ir katra cilvēka personīga izvēle. Bet labāku rezultātu sasniegšanai jebkurā jomā vienmēr var ieteikt izmantot dažādus līdzekļus. Tāpēc labāk neveidot visu interjeru no plastmasas, bet dažus elementus var izmantot droši – tas radīs nepārspējamo atmosfēru jebkurā dzīvoklī.
