Vēja spēka enerģiju ļaudis jau kopš seniem laikiem vēlējušies pakļaut un izmantot savām vajadzībām. Vēstures avoti liecina, ka pirmie primitīvie vēja dzinēji izmantoti jau senajā Ēģiptē. Savukārt mūsdienās vēja enerģija izmanto vēja turbīnās jeb ģeneratoros, kas vēja kinētisko enerģiju pārvērš elektrībā. Ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viena no ekonomiskās politika prioritātēm daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā interese par vēja ģeneratoriem tikai pieaug.
Vēja ģeneratori ir labs risinājums elektroenerģijas ražošanai vietās, kur nav pieejama tradicionālā elektropiegāde, mājām attālinātos reģionos, zemnieku saimniecībām, sporta bāzēm, viesu namiem, viesnīcām, nelielām ražotnēm un citām vietām, kur ir pietiekoši vēja resursi. Turklāt ar vēja palīdzību saražotā elektroenerģija ir krietni vien lētāka par to, ko iepērkam no sabiedriskajiem piegādātājiem.
Vispirms jāveic aprēķini
Pirms lemt par to, vai vēja ģeneratora iegāde un uzstādīšana konkrētajā vietā būs gana lietderīga, jāveic vairāki aprēķini. Pirmkārt, jāsaskaita kopējais elektroenerģijas patēriņš. Iegūtais skaitlis palīdzēs izvēlēties iekārtas tipu un veidu. Piemēram, ja vidējai ģimenes ēkai nepieciešams nodrošināt sadzīves iekārtu funkcionēšu (izņemot apkuri), tad piemērots būs ģenerators ar jaudu 3 kW vai 5 kW. Ja ēkā tiek izmantota ar elektrību darbināma apkure (siltumsūknis, jonu katls vai tml.), arī ģeneratoram jābūt jaudīgākam – vismaz 10 kW.
Otrs – ja tuvējā apkārtnē ir meži, daudz koku vai dažādi citi traucējumi, kas var kavēt vēja ātrumu, vismaz gadu vai pat divus būtu jāveic vēja ātruma monitorings vietā, kur paredzēts uzstādīt ģeneratoru. Šī monitoringa būtība ir pārliecināties, ka nauda, ko plānots ieguldīt ģeneratora iegādē, tiks ieguldīta lietderīgi. Vēja mērījumu veikšanai izmanto īpašu iekārtu anemometru. Rezultātā tiks noteikts vidējais vēja ātrums visā monitoringa periodā, kā arī tā sadalījums pa mēnešiem un dienām, tāpat arī sadalījums pa stundām, cik ilgi vējš pūš ar konkrēto ātrumu un valdošais vēju virzienu (vēja roze).
Vēja ģeneratoru veidi
Eiropā tiek izmantoti divu veidu vēja ģeneratori – horizontālie un vertikālie. Horizontālie ir plašāk pazīstami un uzstādīti arī abos lielākajos Latvijas vēja parkos – Grobiņā un Ainažos. Tiem ir trīs spārni un griešanās ass novietota horizontāli attiecībā pret zemi.
Vertikālās iekārtas Latvijā pagaidām nav izplatītas, bet tos izmanto daudzviet Eiropā. Šiem ģeneratoriem griešanās notiek ap vertikālu griešanās asi. Galvenais pluss ir iespēja tos izmantot arī pilsētās, novietot uz māju jumtiem un citviet, jo iekārtas darbināšanai pietiek ar tā dēvēto „bojāto vēju” – vēju, kas „izgājis” caur mājām, kokiem u.tml. Arī šo ģeneratoru darbība ir efektīvāka – elektrību tie sāk ražot jau pie vēja ātruma 2 – 3 m/s (horizontālie no 3 – 4 m/s). Lielākais mīnuss – šo ģeneratoru cena ir krietni augstāka.
Uzstādīšana
Ģeneratoriem ar jaudu līdz 3kW uzstādīšana ir vienkārša – nav vajadzīga speciāla pamatu izbūve, masta augstums ir vidēji 9 metri un to nospriego ar atsaitēm. Spārnu izvērsums šādam ģeneratoram ir līdz 2,5 m.
Ģeneratoriem, kuru jauda ir sākot no 5 kW, jāveic pamatu izbūve. Ņemot vērā, ka būvdarbi ir „nopietnāki”, tie jāsaskaņo ar vietējo būvvaldi un jāizņem būvatļauja. Maksimālais masta augstums jaudīgajiem ģeneratoriem ir 20m.
Jebkurā gadījumā vēja ģeneratori tiek sazemēti – jaudīgajiem pirms to uzstādīšanas izbūvē zemējuma kontūru, „mazajiem” pietiek ar zemē iedzītu elektrodu.
Nepieciešama apkope
Kā jebkurai iekārtai, arī vēja ģeneratoram reizi gadā nepieciešams veikt tehnisko apkopi. Mastu nolaiž un pārbauda iekārtu – iespējams jānomaina kāda dilstošā detaļa (gultņi u.c.), jāveic citi apkopes darbi.
Izmaksas
Jārēķinās, ka pirmie ieguldījumi vēja turbīnas iegādē un uzstādīšanā, būs visai ievērojami. Turklāt atkarībā no iekārtas ražotājvalsts, mainās pašas iekārtas cena. Nenoliedzami, ka Ķīnā ražots ģenerators būs lētāks nekā Eiropas rūpnīcā tapušais. Mājsaimniecībai, kas vēlas iegādāties un uzstādīt ģeneratoru ar 3kW jaudu, kopējās izmaksas būs vidēji ap 3500 Ls. Savukārt, piemēram, iekārtai ar 10 kW jaudu šīs izmaksas var sasniegt ap 14 500 Ls.
Labā ziņa ir tā, ka atjaunojamo energoresursu apguvei ir atvērti ES fondi un šādu projektu īstenošanai iespējams saņemt līdz 50% līdzfinansējuma.
Konsultēja Mārtiņš Grantiņš, SIA „Energolukss” produktu menedžeris
