Viens no izdevumu samazināšanas veidiem ir ēku siltuma zudumu novēršana. Lai noteiktu ēkas visas problēmzonas, ir nepieciešama speciāla iekārta – termokamera, saukta arī par termovizoru. Termokamera ir augstas precizitātes diagnostikas iekārta, kuras spēj uztvert infrasarkano starojumu (siltumstarojumu) un attēlo to redzamā bildē. Intervijā portālam www.building.lv par termovizoriem pastāstīja kompānijas ELFA Elektronika tirdzniecības menedžeris Kristaps Greidāns.
Kādām detaļām jāpievērš uzmanību, pērkot jaunu termokameru? Kā pareizi izvēlēties ierīci?
Galvenais uz ko būtu jāskatās iegādājoties termokameru ir tās sensora izmērs. Ja termokameru ir paredzēts lietot komerciālos nolūkos, nebūtu ieteicams izvēlēties termokameru ar sensora izmēru mazāku par 160x120 pikseļiem, lai attēls būtu pietiekoša izmēra un nebūtu graudains. Ideālā gadījumā sensoram būtu jābūt 320x240, tad iegūtie attēli būs augstas kvalitātes. Tieši sensora izmērs būtiski ietekmē termokameras cenu, jo lielāks sensors, jo dārgāka termokamera.
Otrs svarīgākais faktors ir termālā jūtība (NETD), kas parāda mazāko temperatūru starpību, kuru spēj noteikt termokamera. Minimālā termālā jūtība ēku termogrāfijai būtu vēlama ne mazāka kā ≤0.1 ºC, lai būtu pamanāmas visas temperatūru starpības. Ideālā gadījumā tai jābūt ≤0.05 ºC.
Trešais svarīgākais faktors termokameras izvēlē ir tās maksimālā pieļaujamā kļūda, kurai nevajadzētu būt augstākai par ± 2ºC vai ± 2%.
Ja vēlaties to lietot arī lietū, miglā un putekļauinā vidē, nevajadzētu aizmirst arī par korpusu un tā aizsardzības klasi. Tirgū pieejami termokameru modeļi arī ar triecienizturīgiem korpusiem. Populārākie ir Flukes ražojuma termogrāfi ar šādu aizsardzību.
Termokameru ražotāju ir daudz. Kuru firmu ražotās termokameras tirgū ir visatzītākās?
Nevajadzētu izvēlēties nezināmus ražotājus. Tirgū visvecākie un atzītākie ražotāji ir Fluke, Flir un Testo. Izvēloties termokameru vēlams būtu sarunāt demonstrāciju ar tirgotāju, jo pat termokamerām ar ļoti tuviem tehniskajiem rādītājiem, mēdz būt liela atšķirība reālajos darba apstākļos.
Kāds ir termokameras darbības princips? No kāda attāluma var redzēt problēmu?
Termokameras darbības princips ir identisks parastam fotoaparātam, galvenā atšķirība ir sensorā un lēcā, jo tieši šie divi elementi ļauj redzēt nevis redzamās gaismas, bet tieši infrasarkano (siltuma) spektru. Siltuma izdalījumu uz virsmas var redzēt ļoti detalizēti ar normāla izmēra sensora kamerām (160x120 un lielākām). Tomēr attālums no kura var pamanīt problēmu katrā gadījumā ir savādāks. Būtība ir tāda pati kā parastam fotoaparātam, jo tālāk no objekta atradīsieties, jo grūtāk būs ieraudzīt sīkākas detaļas un problēmas. Jo tuvāk, jo sīkākas problēmas saskatīsiet. Viss atkarīgs no vajadzībām. Veicot diagnostiku ļoti svarīgi ir panākt pareizos apstākļus pirms termogrāfijas.
Kā “barojās” šīs ierīces, vai daudz tās "ēd"?
Šādas iekārtas darbojas no akumulatoriem kuri ir iebūvēti. Atsevišķām termokamerām ir iespējams veikt ātru akumulatoru nomaiņu, tādējādi palielinot mobilitāti darbiniekam. Akumulatora darbības ilgums ir no 2-4 h, atkarībā no vides temperatūras.
Cik ilgi kalpo termovizors? Cik tas ir sarežģīts lietošanā?
Termokamera lietošanā ir vienkāršāka kā vairums mūsdienu fotoaparātu. Termokameras no pazīstamiem ražotājiem ir ļoti augstas kvalitātes un kalpo ļoti ilgus gadus.
Jautājumus uzdeva Andrejs BEĻAJEVS.
Vairāk par SIA ELFA Elektronika: www.elfa.lv
