“Galvenais renovācijas mērķis ir enerģijas patēriņa samazinājums. Jebkurai norobežojošai konstrukcijai piemīt zināma siltumvadības pretestība, taču padomju laikos būvētām ēkām tā ir zema, rezultātā ēkai ir lieli siltuma zudumi un iedzīvotājiem pamatīgi rēķini par apkuri”, stāsta Mājokļu aģentūras speciālisti. Aktīvākie Latvijas reģioni
Lai arī Rīgā dzīvo gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem, galvaspilsēta nebūt nav aktīvākā renovācijas procesu virzītāja, lielākā daļa no renovētām ēkām atrodas Vidzemē – Valmierā, Cēsīs, pilsētas citos Latvijas reģionos.
Cik daudz un kad renovē, atkarīgs no labas prakses piemēriem reģionā. Ja cilvēki pamana, ka kaimiņu ēkas iemītnieki maksā ievērojami mazāk par apkuri un silto ūdeni, nav ilgi jāgaida, ka par renovācijas procesu vienojas arī nākamās ēkas iemītnieki.
Galvenais renovācijas mērķis ir enerģijas patēriņa samazinājums. Jebkurai norobežojošai konstrukcijai piemīt zināma siltumvadības pretestība, taču padomju laikos būvētām ēkām tā ir zema, rezultātā ēkai ir lieli siltuma zudumi un iedzīvotājiem pamatīgi rēķini par apkuri.
Speciālisti un dokumenti
Lai uzsāktu ēkas renovāciju, ir nepieciešami trīs dokumenti – atzinumi: ēkas energoaudits, tehniskās apsekošanas dokumentācija un renovācijas projekts.
Energoauditora uzdevums ir tehniski izpētīt ēkas konstrukcijas un ar mēraparātiem, norādot uz vietām, kur zūd siltums, ar termokameru konstatējot slēptos defektus.
Būvinženieris izpēta konstrukciju nolietotību, šuvju stāvokli, mitruma saturu konstrukcijās, ēkas tehnisko stāvokli, ēkas pamatu un sienu ģeometriju un noturību, kā arī fiksē tehniskās problēmas komunikācijās – ūdens apgādē, kanalizācijā, apkures komunikācijās.
Ja viens uzņēmums var vienlaicīgi piedāvāt abus pakalpojumus un iespējams speciālisti ierodas objektā vienlaicīgi – tas būtu pareizāk. Lielākoties būvinženieris un energoauditors strādā dažādos uzņēmumos un netiek sakoordinēts objekta apsekošanas laiks. Taču ēkas dzīvokļu pārstāvis var nodrošināt, to lai ēku apseko abi speciālisti vienlaicīgi.
Cik maksā?
Brīva tirgus apstākļos konkrēta cena pakalpojumiem nav nosakāma, tikai aptuveni - 5 stāvu ēkai ar 4 kāpņu telpām (318.sērija, ikdienā saukta „hruščovene”) energoauditora apsekošanas pakalpojumi izmaksājuši 300 – 350 Ls, būvinženiera – 300 – 700 Ls.
Sertificētu energoauditoru saraksts pieejams LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā (http://buvkomersanti.bema.gov.lv/?module=3&action=20)
Sertificētu būvinženieru saraksts pieejams Latvijas Būvinženieru savienībā un LBS mājas lapā (http://www.building.lv/lbs/showsub.php?sub_id=80676)
Renovācijas darbi
Parasti tiek siltinātas norobežojošās konstrukcijas – fasādes, gala sienas. Lielāks efekts sasniedzams, ja papildus tiek siltināti bēniņi, pagraba pārsegumi. Bieži izvēlas veikt arī veco logu un ieejas durvju nomaiņa ar jaunākiem, energoefektīvākiem modeļiem.
Lai startētu uz ERAF līdzfinansējumu siltināšanas darbiem, pēc renovācijas jāsasniedz vismaz 20 procentu siltuma enerģijas samazinājums. Tāpēc katrai ēkai individuāli jāizvēlas veicamo pasākumu kopums.
Ar ko siltināt?
Viens no aktuālākiem jautājumiem vienmēr ir- ar ko siltināt? ar minerālvati vai putupolistirolu? Ne viens, ne otrs materiāls nav pārāks. Pārāki par nekvalitatīviem un lētiem pakaļdarinājumiem ir visi siltināšanas materiāli, kuriem ir atbilstības sertifikāts CE un ETAG 004.
Negatīvas references veido materiāli, kas ražoti neatbilstoši tehniskajām prasībām un ir nepamatoti lēti. Diemžēl Latvijas tirgus šobrīd ar tādiem ir piepildīts. Taču katram pašam ir tiesības izvēlēties – pirkt labu, zināmu, sertificētu siltināšanas materiālu vai nezināmas izcelsmes, bet lētu materiālu.
Konkrētus siltināšanas materiālus neiesaka arī energoauditors vai būvinženieris, ēkas apsekojuma atzinumos tiek definētas materiāla tehniskās īpašības, bet netiek nosaukts produkts. Konkrētu produktu izvēlas renovācijas projekta autors un būvnieks, atsevišķos gadījumos, ņemot vērā arī ēkas iedzīvotāju ieteikumus.
Padoms māju iemītniekiem, kuriem renovācijas darbi vēl priekšā?
Nav jābaidās uzsākt šo procesu, jo atbildes uz visiem jautājumiem ir saņemamas pie Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras konsultantiem.
Būtu labi, ja starp ēkas iemītniekiem būtu kāds cilvēks ar tehnisko izglītību, kas varētu procesā pasekot līdzi renovācijas darbu veikšanas kvalitātei. Protams, procesu kontrolē arī būvuzraugs, taču personīgi ieinteresēts skatītājs vienmēr asāk pamanīs visas kļūmes, kuras būs iespējams jau laicīgi novērst.
