2009. gada 11. decembrī Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs uzsāka diskusiju ciklu par energotaupošiem risinājumiem, pulcējot nozares lietpratējus, iedzīvotājus, apsaimniekotājus, kā pirmo tēmu aplūkojot ventilācijas risinājumus, ventilācijas renovāciju un tās nozīmi enerģijas taupīšanā. Vilis Krūmiņš, galvenais inženieris “Latio namsaimnieks”, strādā apsaimniekošanas jomā vairākus gadus. Seminārā V.Krūmiņš dalījās pieredzē par ventilācijas nozīmi, risinājumiem un iegūstamo ekonomisko efektu.
Renovēto ēku apsekojums Brocēnos
Brocēnos savulaik tika apsekotas 4 renovētās ēkas. Mērījumi tika veikti izlases veidā pirmajos un pēdējos stāvos, pētot atšķirības starp siltuma tiltiem, veicot termogrāfiju, mērot mitruma līmeni un CO2 koncentrāciju gaisā. Vislabākā situācija bija pirmajos stāvos, jo esošie ventilācijas kanāli godam pildīja savu funkciju, augšējos stāvos CO2 koncentrācija bija paaugstināta, jo vecās ventilācijas šahtas (risinājumi) dēļ neatbilstoša garuma nespēj nodrošināt pilnvērtīgu gaisa aizvadīšanu, tātad, lai izvēdinātu telpas, jāver vaļā logs.
Paraugobjekts Ozolciema 46, Rīga
Viens no pirmajiem daudzdzīvokļu objektiem Latvijā, kas tika renovēts, izvietojies Ziepniekkalnā. Tobrīd, 1999. gadā , renovācijas projekta izstrāde notika gandrīz zinātniskā līmenī, to veica LU inženieri, nebūt nepretendējot “uztaisīt labāko un lētāko”, bet izstrādāt pamatotu risinājumu, kurā pieredzi – gan labo, gan slikto - smelties citu projektu izstrādātājiem.
Pēc renovācijas anketējot ēkas iemītniekus rezultāti bija sekojoši: no 64 dzīvokļu iemītniekiem uz anketas jautājumiem atbildēja 32 dzīvokļu iemītnieki. Ventilācijas uzlabošanos atzīmēja 8 dzīvokļu iemītnieki, pasliktināšanos – 17, nekādas izmaiņas nesaskatīja – 6.
Objekta Dienvidu pakavs II pieredze
Dienvidu pakavs II ir jaunceltne, kura nodota ekspluatācijā 2006. gadā. Svaigā gaisa organizācijai guļamistabās izmantota metodika, kas ir vismaz 100 gadu veca – aiz sildelementa sienā iebūvētas virināmas ventilācijas restes. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā būvētajos Rīgas centra namos paņēmiens tika plaši pielietots, bet padomju laikos aiz nezināšanas ventilācijas spraugas, protams, tika likvidētas. Objektā Dienvidu pakavs izmantots gadsimtu pārbaudītais paņēmiens, protams, ar mūsdienu materiāliem – sienā iebūvētas Purmo ventilācijas restes. Guļamtelpas aprīkotas ar mitruma un gaisa temperatūras mērītājiem, pieslēgtiem pie sistēmas, kas veic monitoringu un reģistrē automātiski datus visas dienas garumā. Šī sistēma ļauj iegūt pārvaldniekam informāciju par iedzīvotāju paradumiem un nepieciešamības gadījumā veikt skaidrošanu. Piemēram, kādā dzīvoklī vienmēr logs ir norasojis, sistēma uzrāda augstu mitruma koncentrāciju telpā, ap 67 procentiem, tātad iemītnieki never vaļā ventilācijas restes. Tikko iemītnieki iemācās izmantot ventilācijas restes, sistēma uzrāda strauju mitruma līmeņa samazināšanos un gaisa relatīvā mitruma normalizēšanos līdz 33 procentiem. Jāpiebilst, ka ventilācijas restes paslēptas zem ēkas iekārtās fasādes, tātad gluži auksts gaiss telpās neieplūst.
Dienvidu pakavs ir ērts projekts no energaudita aspekta. Nepārtrauktais monitorings ļauj veikt energoauditora aprēķinu katram dzīvoklim atsevišķi, precīzi nosakot siltuma bilanci jebkurā brīdī.
Problēmas ar ventilācijas sistēmām renovējamos objektos
Ventilācijas sistēmas risinājumi ir atšķirīgi katrā daudzdzīvokļu sērijā, bet daudzdzmaz līdzīgi vienas sērijas ietvaros. Iespējams, vajadzētu veikt katras sērijas rūpīgu izpēti, datus apkopot un padarīt pieejamus visiem tiem, kas plāno veikt renovāciju, ietverot arī ventilācijas sistēmas modernizēšanu ar rekuperācijas ierīkošanu. Viennozīmīgi, ēkas ir nevienlīdzīgā stāvoklī, ventilācijas renovācijas izmaksas varētu svārstīties ļoti plašā amplitūdā, lai sasniegtu vienu un to pašu rezultātu.
Nav jau tā, ka rekuperācija būtu pilnīgs jaunums Latvijas kontekstā. Ar šādu ventilācijas sistēmu aprīkotas diezgan daudzas daudzdzīvokļu ēkas – jaunceltnes un arī renovētās. Darbībā ekonomiskas un kvalitatīvi izstrādātas ventilācijas sistēmas piedāvā Artiva, Menerga, arī citi uzņēmumi.
Lai popularizētu iekārtas un iegūstamo ekonomisko efektu, Latvenergo Energoefektivitātes centrs ik pa laikam rko izglītojošus seminārus, kuros aicina uzstāties ventilācijas sistēmu projektētājus (informācija par semināru norisi pieejama Latvenergo mājas lapā www.latvenergo.lv). Jāpiebilst, ka vieni no kvalitatīvākiem ir Vācijā izstrādāti risinājumi un produkti, jo tur taupīšana kā tāda ir gadsimtiem ilga nācijas tradīcija. Vācijas enerģētikas aģentūras rekomendācijām iespējams uzticēties bez bažām.
Vērts ieskatīties aģentūras publicētajos materiālos, kas atspoguļo reālu pieredzi un ekonomiskos kritērijus – cik daudz finanšu un enerģijas uz 1 m2 katrā gadījumā izdevies ietaupīt pēc rekuperācijas sistēmas izveides renovētajos objektos.
