2009. gada 11. decembrī Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs uzsāka diskusiju ciklu par energotaupošiem risinājumiem, pulcējot nozares lietpratējus, iedzīvotājus, apsaimniekotājus, kā pirmo tēmu aplūkojot ventilācijas risinājumus, ventilācijas renovāciju un tās nozīmi enerģijas taupīšanā. Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes centra vadītājs diskusiju aizsāka, iezīmēdams vairākas problēmas ēku siltuma zudumu kontekstā.
Tradicionāli enerģijas bilances ēkās uzrāda , ka lauvas tiesa siltuma zūd kopā ar aizplūstošo gaisu, ja tam ceļā nav ierīkota rekuperācijas iekārta. Latvijā vēl daudz apgūstams korektas rekuperācijas ierīcības jomā. Jāpasteidzas, jo ES direktīvas, sākot ar 2019. gadu paredz pāriet uz tā dēvētajām „nulles enerģijas bilances” ēkām, bet pie mums vēl pasīvo ēku būvniecība ir bērnu autiņos.
Būtiska nozīme enerģijas taupīšanā ir tās enerģijas, kas aizplūst ventilācijas sistēmā kopā ar uzsildīto gaisu, lietderīgai atgriešanai ēkā un izmantošanai. Tātad ēku renovācija nebūtu šaurā izpratnes līmenī asociatīvi saistāma tikai ar siltināšanu, bet arī ar ventilācijas sistēmas kardinālu reorganizāciju, kas garantē kvalitatīvu mikroklimatu telpās, lai nav jāvēdina telpas, atverot logu un izlaižot ārā dārgo siltuma enerģiju. Telpās svaigs un silts gaiss būtu jānodrošina, izmantojot rekuperācijas ierīču iespējas.
Kas šobrīd ir līdz galam nepaveikts, lai renovāciju varētu uzskatīt par sekmīgu? Nav izstrādāti kontroles mehānismi, kas spētu uzrādīt renovācijas kvalitāti un prognozēt ieguvumus no tās, jo renovācijas vienīgais attaisnojums ir enerģijas patēriņa samazināšanās. Šobrīd nav arī mehānisma ēku iemītnieku informēšanai par to, ko nozīmē renovācija un kas jāņem vērā, dzīvojot renovētā īpašumā. Jāpiebilst, ka arī apsaimniekotāju apmācība vēl ir zem jautājuma zīmes. Ja tirgus darbojas pēc saviem likumiem, tad katrs „pasūtītājs” ir atsevišķa ēka, bet tāds kopīgs renovācijas monitorings tirgū un rezultātu novērtēšana šobrīd ir balts laukums. Lai gan renovēto māju skaits vēl neveido nozīmīgu masu, tomēr būtu jāsāk domāt par monitoringu, kas ļautu izdarīt secinājumus.
Līdz galam netiek izprasta arī gaisa kvalitātes ietekme uz siltuma zudumiem. Saikne ir vistiešākā. Perfekta siltināšana un norobežojošo konstrukciju blīvuma palielināšanās, samazina telpās gaisa pieplūdi. Un iemītnieki cenšas dažādos ceļos šo problēmu risināt, ja pēkšņi pazudis svaigais, aukstais gaiss, kas pietiekamā daudzumā savulaik ieplūda par šķirbām. Ja tiek ierīkota jaudīga tradicionālā ventilācija bez rekuperācijas, siltuma zudumi tik un tā iespējami salīdzinoši lieli ar aizplūstošo gaisu, turklāt pastāv vakuuma risks, ja nosūce ir jaudīgākā kā pieplūde. Vienīgais risinājums ir atvērt logu un radīt vēl lielākus siltuma zudumus. Taču, ja ventilācija funkcionē slikti, iemītnieki arī ver vaļā logu. Vienīgā atšķirība varētu būt laikā – cik ilgi logs tiek turēts vaļā un attiecīgi kāda siltuma enerģijas daļa „izkūp” gaisā.
Pietiekamu gaisa kvalitāti, cik nu tas ir iespējams ar globāli paaugstināto CO2 saturu gaisā, telpās iespējams nodrošināt ar atbilstošas jaudas un kvalitātes ventilācijas rekuperācijas iekārtām. CO2 koncentrāciju telpas gaisā ilgus gadus bija sarežģīti aprēķināt, šobrīd tehnoloģiskie šķēršļi vairs nepastāv. CO2 koncentrācija ir viens no parametriem, kas norāda kādas jaudas gaisa apmaiņa telpā nepieciešama, lai nodrošinātu svaiga gaisa pietiekamību, faktiski CO2 koncentrācija varētu būt viens no renovācijas kvalitātes rādītājiem.
